84 attiecības: Aborts, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs I Romanovs, Alesandro Dzanardi, Amerikas Savienotās Valstis, ANO Ģenerālā asambleja, Ans Lī, Apple, Apvienotā Karaliste, Artūrs Balfūrs, Žans Gijs Gotjē, Čārlzs Barkla, Čulalongkorns, Ņujorka, Balfūra nota, Beirūta, Benjamins Netanjahu, Džons Boids Danlops, Ebreji, Edvards Smits-Stenlijs, Fēlikss Blohs, Francija, Garais gads, Gregora kalendārs, Iļja Franks, Inka Garsilaso de la Vega, IPod, Izraēla, Jāsirs Arafāts, Joans Kapistrāno, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Maikls Kraitons, Maroka, Maskava, Mirdza Bendrupe, Odesa, Osmaņu impērija, Palestīnas Atbrīvošanas organizācija, Pīrss Bols, Pelē, Pirmais Balkānu karš, Polija, Pols Kagame, Raiens Renoldss, Serbija, Teofils Gotjē, Ungārija, Valentīns Lobaņovs, Vecā un jaunā stila datumi, Zigfrīds Anna Meierovics, ..., 1456. gads, 1656. gads, 1777. gads, 1865. gads, 1869. gads, 1872. gads, 1893. gads, 1905. gads, 1908. gads, 1910. gads, 1910. gads Latvijā, 1912. gads, 1918. gads Latvijā, 1921. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1944. gads, 1946. gads, 1954. gads, 1956. gada Ungārijas revolūcija, 1956. gads, 1957. gads, 1966. gads, 1971. gads Latvijā, 1976. gads, 1983. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1998. gads, 2001. gads, 2002. gads, 2020. gads. Izvērst indekss (34 vairāk) »
Aborts
Abortu likumīgums pasaulē Aborts ir dabīga vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana pirms dzemdībām, augļa vai embrija attīstības stadijā esošajam bērnam ejot bojā.
Jaunums!!: 23. oktobris un Aborts · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: 23. oktobris un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: 23. oktobris un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Alesandro Dzanardi
Alesandro Dzanardi (dzimis) ir Itālijas autosacīkšu braucējs un para riteņbraucējs.
Jaunums!!: 23. oktobris un Alesandro Dzanardi · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 23. oktobris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
ANO Ģenerālā asambleja
ANO Ģenerālās Asamblejas halle ANO Ģenerālā Asambleja ir Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenais apspriešanas, politikas veidošanas un pārstāvības orgāns, kas izveidots 1945. gadā saskaņā ar ANO Nolikumu.
Jaunums!!: 23. oktobris un ANO Ģenerālā asambleja · Redzēt vairāk »
Ans Lī
Ans Lī (dzimis), rietumos zināms kā Angs Lī (Ang Lee), ir Taivānā dzimis amerikāņu kinorežisors, scenārists, kinoproducents.
Jaunums!!: 23. oktobris un Ans Lī · Redzēt vairāk »
Apple
Apple Inc. ir ASV daudznacionāla korporācija, kas izstrādā un pārdod sadzīves elektroniku, datoru programmatūras un personālos datorus.
Jaunums!!: 23. oktobris un Apple · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 23. oktobris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Artūrs Balfūrs
Artūrs Džeimss Balfūrs, Pirmais grāfs Balfūrs (dzimis, miris) - britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Jaunums!!: 23. oktobris un Artūrs Balfūrs · Redzēt vairāk »
Žans Gijs Gotjē
Žans Gijs Gotjē (dzimis, miris) bija franču vieglatlēts un regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: 23. oktobris un Žans Gijs Gotjē · Redzēt vairāk »
Čārlzs Barkla
Čārlzs Glovers Barkla (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: 23. oktobris un Čārlzs Barkla · Redzēt vairāk »
Čulalongkorns
Siāmas karalis Čulalongkorns (pirmais no labās) kopā ar dažiem no saviem 33 dēliem Čulalongkorns, saukts arī Rama V, valdīšanas tituls Phra Čulačomklao Čaojuhua (Phra Chulachomklao Chaoyuhua, dzimis, miris) bija Siāmas (tagad Taizeme) karalis no 1868.
Jaunums!!: 23. oktobris un Čulalongkorns · Redzēt vairāk »
Ņujorka
Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.
Jaunums!!: 23. oktobris un Ņujorka · Redzēt vairāk »
Balfūra nota
1918.
Jaunums!!: 23. oktobris un Balfūra nota · Redzēt vairāk »
Beirūta
Beirūta (Bayrūt) ir Libānas lielākā pilsēta, tās galvaspilsēta un nozīmīgākā ostas pilsēta.
Jaunums!!: 23. oktobris un Beirūta · Redzēt vairāk »
Benjamins Netanjahu
Benjamins Netanjahu (Benjamin "Bibi" Netanyahu; dzimis) ir Izraēlas premjerministrs, pārstāv Likud partiju.
Jaunums!!: 23. oktobris un Benjamins Netanjahu · Redzēt vairāk »
Džons Boids Danlops
Džons Boids Danlops (—), dzimis Skotijā, bija veterinārārsts un izgudrotājs, kā arī savā vārdā nosauktās Dunlop kompānijas dibinātājs.
Jaunums!!: 23. oktobris un Džons Boids Danlops · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: 23. oktobris un Ebreji · Redzēt vairāk »
Edvards Smits-Stenlijs
Edvards Džordžs Džefrijs Smits-Stenlijs, Četrpadsmitais Derbi grāfs (dzimis, miris) bija britu politiķis 19.
Jaunums!!: 23. oktobris un Edvards Smits-Stenlijs · Redzēt vairāk »
Fēlikss Blohs
Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.
Jaunums!!: 23. oktobris un Fēlikss Blohs · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 23. oktobris un Francija · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 23. oktobris un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 23. oktobris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Iļja Franks
Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.
Jaunums!!: 23. oktobris un Iļja Franks · Redzēt vairāk »
Inka Garsilaso de la Vega
Inka Garsilaso de la Vega (īstajā vārdā Gomess Suaress de Figeroa; dzimis, miris) bija spāņu/kečvu izcelsmes rakstnieks un hronists.
Jaunums!!: 23. oktobris un Inka Garsilaso de la Vega · Redzēt vairāk »
IPod
iPod ir pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs, kuru radījusi firma Apple.
Jaunums!!: 23. oktobris un IPod · Redzēt vairāk »
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: 23. oktobris un Izraēla · Redzēt vairāk »
Jāsirs Arafāts
Jāsirs Arafāts (ياسر عرفات, Yasser Arafat), īstajā vārdā Mohameds Abdelraūfs Arafāts el Kudva el Huseinī (محمد عبد الرؤوف القدوة الحسيني, Mohammed Abdel-Raouf Arafat al-Qudwa al-Husseini; dzimis Kairā, miris Parīzē) bija Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs, Palestīnas autonomijas prezidents un 1994.
Jaunums!!: 23. oktobris un Jāsirs Arafāts · Redzēt vairāk »
Joans Kapistrāno
Svētais Joans Kapistrāno (dzimis, miris) bija itāļu franciskāņu mūks, sludinātājs, teologs un inkvizitors.
Jaunums!!: 23. oktobris un Joans Kapistrāno · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: 23. oktobris un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Maikls Kraitons
Džons Maikls Kraitons (dzimis, miris) bija amerikāņu rakstnieks, filmu producents, scenārists un kinorežisors.
Jaunums!!: 23. oktobris un Maikls Kraitons · Redzēt vairāk »
Maroka
Maroka (berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas Karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: 23. oktobris un Maroka · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: 23. oktobris un Maskava · Redzēt vairāk »
Mirdza Bendrupe
Mirdza Bendrupe (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece.
Jaunums!!: 23. oktobris un Mirdza Bendrupe · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: 23. oktobris un Odesa · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: 23. oktobris un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Palestīnas Atbrīvošanas organizācija
Palestīnas Atbrīvošanas organizācija ir 1964.
Jaunums!!: 23. oktobris un Palestīnas Atbrīvošanas organizācija · Redzēt vairāk »
Pīrss Bols
Pīrss Bols (1865. gada 23. oktobris — 1921. gada 25. decembris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas matemātiķis, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Universitātes profesors.
Jaunums!!: 23. oktobris un Pīrss Bols · Redzēt vairāk »
Pelē
Edsons Arantiss du Nasimentu (dzimis, miris), plašāk pazīstams kā Pelē (Pelé), bija Brazīlijas futbolists, kas spēlēja uzbrucēja un saspēles veidotāja pozīcijā.
Jaunums!!: 23. oktobris un Pelē · Redzēt vairāk »
Pirmais Balkānu karš
Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām. Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no līdz karoja pret Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: 23. oktobris un Pirmais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 23. oktobris un Polija · Redzēt vairāk »
Pols Kagame
Pols Kagame (dzimis) ir pašreizējais Ruandas prezidents, Ruandas Patriotiskās frontes dibinātājs, ģenerālis.
Jaunums!!: 23. oktobris un Pols Kagame · Redzēt vairāk »
Raiens Renoldss
Raiens Rodnijs Renoldss (dzimis) ir kanādiešu kino un televīzijas aktieris.
Jaunums!!: 23. oktobris un Raiens Renoldss · Redzēt vairāk »
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: 23. oktobris un Serbija · Redzēt vairāk »
Teofils Gotjē
Pjērs Žils Teofils Gotjē (dzimis, miris) bija franču dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks, žurnālists un kritiķis.
Jaunums!!: 23. oktobris un Teofils Gotjē · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: 23. oktobris un Ungārija · Redzēt vairāk »
Valentīns Lobaņovs
Valentīns Lobaņovs (dzimis, Rīgā) ir bijušais Latvijas futbolists.
Jaunums!!: 23. oktobris un Valentīns Lobaņovs · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 23. oktobris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: 23. oktobris un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1456. gads
1456.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1456. gads · Redzēt vairāk »
1656. gads
1656.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1656. gads · Redzēt vairāk »
1777. gads
1777.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1777. gads · Redzēt vairāk »
1865. gads
1865.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1865. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1869. gads · Redzēt vairāk »
1872. gads
1872.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1872. gads · Redzēt vairāk »
1893. gads
1893.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1893. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1910.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1954. gads · Redzēt vairāk »
1956. gada Ungārijas revolūcija
1956.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1956. gada Ungārijas revolūcija · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1971. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1971. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads
1983.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1983. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1986. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: 23. oktobris un 1998. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: 23. oktobris un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: 23. oktobris un 2002. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 23. oktobris un 2020. gads · Redzēt vairāk »