Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

26. aprīlis

Indekss 26. aprīlis

26.

121 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Aizderdzis, Arno Penziass, Arnolds Zommerfelds, Šarls Mesjē, Ščecina, Šrīnivāsa Rāmānudžans, Žans II Labsirdīgais, Čārlzs Rihters, Čenings Teitums, Čornobiļas AES katastrofa, Broderiks Krofords, Bronzas kareivis, Džets Lī, Džonatans Demijs, Džons Hārtfīlds, Džons Vilkss Būts, Džordžs Herberts Mīds, Deivids Hjūms, Ežēns Delakruā, Edmunds Huserls, Ernsts Felle, Ernsts Udets, Garais gads, Gernika, Gestapo, Gregora kalendārs, Igaunija, Intelektuālais īpašums, Japāna, Juris Šics, Kanzasa, Kerola Bērneta, Klauss Šulce, Krišjānis Berķis, Krievija, Krievu—turku karš (1828—1829), Kristības, Kristietība, Latviešu valoda, Lūsīla Bola, Leopolds fon Buhs, Libāna, Ludvigs Vitgenšteins, Luftwaffe, Marija de Mediči, Marks Aurēlijs, Mēness, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Osmaņu impērija, ..., Otrais pasaules karš, Ouens Ričardsons, Poļu valoda, Rūdolfs Hess, Robērs Kampēns, Samanta Kristoforeti, Sarkanā armija, Sīrija, Spānija, Spānijas pilsoņu karš, Taškenta, Tallina, Tanks, Tanzānija, Teodors Bilrots, Uzbekijas PSR, Vācija, Vācu valoda, Vecā un jaunā stila datumi, Viktors Ignatjevs, Viljams Šekspīrs, Virpuļviesulis, Vorikšīra, Zanzibāra, Zemestrīce, 1319. gads, 1444. gads, 1564. gads, 1575. gads, 1591. gads, 1597. gads, 1711. gads, 1730. gads, 1774. gads, 1798. gads, 1828. gads, 1829. gads, 1860. gads, 1865. gads, 1876. gads, 1879. gads, 1884. gads, 1889. gads, 1894. gads, 1896. gads, 1900. gads, 1920. gads, 1931. gads, 1933. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1945. gads, 1951. gads, 1962. gads kosmonautikā, 1963. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1968. gads, 1970. gads Latvijā, 1977. gads, 1980. gads, 1983. gads Latvijā, 1986. gads, 1989. gads, 1991. gads, 1994. gads, 2001. gads, 2005. gads, 2007. gads, 2017. gads, 2022. gads. Izvērst indekss (71 vairāk) »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Aizderdzis

Andrejs Aizderdzis Andrejs Aizderdzis (—) bija latviešu izcelsmes politisks darbinieks, Krievijas Valsts domes deputāts.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Andrejs Aizderdzis · Redzēt vairāk »

Arno Penziass

Arno Allans Penziass (dzimis) ir Vācijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Arno Penziass · Redzēt vairāk »

Arnolds Zommerfelds

Arnolds Zommerfelds (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Arnolds Zommerfelds · Redzēt vairāk »

Šarls Mesjē

Šarls Mesjē (dzimis, miris) bija franču astronoms.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Šarls Mesjē · Redzēt vairāk »

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Ščecina · Redzēt vairāk »

Šrīnivāsa Rāmānudžans

Šrīnivāsa Rāmānudžans Ajengārs (dzimis, miris) – indiešu matemātiķis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Šrīnivāsa Rāmānudžans · Redzēt vairāk »

Žans II Labsirdīgais

Žans II Labsirdīgais (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1350.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Žans II Labsirdīgais · Redzēt vairāk »

Čārlzs Rihters

Čārlzs Frānsiss Rihters (dzimis Overpekā, Ohaio, ASV, miris Pasadīnā, Kalifornijā, ASV) bija ASV seismologs.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Čārlzs Rihters · Redzēt vairāk »

Čenings Teitums

Čenings Metjū Teitums (dzimis) ir amerikāņu kinoaktieris, kinoproducents, dejotājs, modelis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Čenings Teitums · Redzēt vairāk »

Čornobiļas AES katastrofa

Čornobiļas AES pēc katastrofas Čornobiļas AES katastrofa bija plkst.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Čornobiļas AES katastrofa · Redzēt vairāk »

Broderiks Krofords

Viljams Broderiks Krofords (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Broderiks Krofords · Redzēt vairāk »

Bronzas kareivis

Bronzas kareivis ir neformāls nosaukums pretrunīgi vērtētajam PSRS Otrā pasaules kara memoriālam, kas atrodas Tallinā, Igaunijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Bronzas kareivis · Redzēt vairāk »

Džets Lī

Džets Lī (dzimis Pekinā), īstajā vārdā Li Liaņdzje (Lǐ Liánjié) ir ķīniešu kinoaktieris, ušu meistars.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Džets Lī · Redzēt vairāk »

Džonatans Demijs

Roberts Džonatans Demijs (dzimis, miris) bija ASV kinorežisors, producents un scenārists.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Džonatans Demijs · Redzēt vairāk »

Džons Hārtfīlds

Džons Hārtfīlds (dzimis kā Helmuts Hercfelds, miris) bija politiski kreisi noskaņots vācu mākslinieks, grafiķis un scenogrāfs, viens no fotomontāžas mākslas pamatlicējiem.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Džons Hārtfīlds · Redzēt vairāk »

Džons Vilkss Būts

Džons Vilkss Būts (John Wilkes Booth, dzimis, miris) bija amerikāņu teātra aktieris, kurš 1865.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Džons Vilkss Būts · Redzēt vairāk »

Džordžs Herberts Mīds

Džordžs Herberts Mīds (dzimis, miris) bija amerikāņu filozofs, sociologs un psihologs.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Džordžs Herberts Mīds · Redzēt vairāk »

Deivids Hjūms

Deivids Hjūms (dzimis, miris) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu — skepticisma un empīrisma — attīstībā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Deivids Hjūms · Redzēt vairāk »

Ežēns Delakruā

Ferdinands Viktors Ežēns Delakruā (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Ežēns Delakruā · Redzēt vairāk »

Edmunds Huserls

Edmunds Gustavs Albrehts Huserls (dzimis, miris) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenes un Freiburgas Universitātēs.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Edmunds Huserls · Redzēt vairāk »

Ernsts Felle

Ferdinands Ernsts Felle (dzimis, miris) bija vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Ernsts Felle · Redzēt vairāk »

Ernsts Udets

Ernsts Udets (dzimis, miris) bija vācu lidotājs Pirmā pasaules kara laikā un viens no Luftwaffe izveidotājiem.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Ernsts Udets · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gernika

Gernika ir pilsēta Biskajas provincē, Basku Zemes autonomajā novadā, Spānijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Gernika · Redzēt vairāk »

Gestapo

Gestapo (no) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Gestapo · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Igaunija · Redzēt vairāk »

Intelektuālais īpašums

Ar jēdzienu "intelektuālais īpašums" izplatīti, bet neprecīzi apzīmē dažādas tiesības — nemateriālus labumus, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kurus raksturo to nemateriālā daba un fakts, ka tos var izteikt un novērtēt naudā vai citos mantiska rakstura ekvivalentos.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Intelektuālais īpašums · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Japāna · Redzēt vairāk »

Juris Šics

Juris Šics (dzimis Siguldā) ir bijušais latviešu kamaniņu braucējs, startēja divnieku sacensībās kopā ar savu brāli Andri Šicu.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Juris Šics · Redzēt vairāk »

Kanzasa

Kanzasa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Kanzasa · Redzēt vairāk »

Kerola Bērneta

Kerola Kreitone Bērneta (dzimusi) ir amerikāņu komiķe, aktrise un dziedātāja.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Kerola Bērneta · Redzēt vairāk »

Klauss Šulce

Klauss Šulce (dzimis, miris) bija vācu elektroniskās mūzikas pionieris, komponists un mūziķis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Klauss Šulce · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1828—1829)

Krievu—turku karš (1828—1829) bija turpinājums konfliktam starp Krievijas un Osmaņu impērijām, ko iesāka grieķu neatkarības karš.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Krievu—turku karš (1828—1829) · Redzēt vairāk »

Kristības

Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Kristības · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Kristietība · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lūsīla Bola

Lūsīla Dezirē Bola (Lucille Désirée Ball; dzimusi, mirusi) bija amerikāņu komiķe, modele, aktrise un studijas administratore.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Lūsīla Bola · Redzēt vairāk »

Leopolds fon Buhs

Kristiāns Leopolds fon Buhs (dzimis, miris) bija vācu ģeologs un paleontologs.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Leopolds fon Buhs · Redzēt vairāk »

Libāna

Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Libāna · Redzēt vairāk »

Ludvigs Vitgenšteins

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (dzimis, miris) bija austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Ludvigs Vitgenšteins · Redzēt vairāk »

Luftwaffe

Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Luftwaffe · Redzēt vairāk »

Marija de Mediči

Marija de Mediči (dzimusi, mirusi) bija ietekmīgās Florences Mediči dzimtas pārstāve un Francijas karaliene-konsorte no 1589.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Marija de Mediči · Redzēt vairāk »

Marks Aurēlijs

Marks Aurēlijs (121—180) bija Romas imperators no 161.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Marks Aurēlijs · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Mēness · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Ouens Ričardsons

Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Ouens Ričardsons · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Hess

Rūdolfs Valters Rihards Hess (dzimis, miris) bija prominents Trešā reiha politiķis, kurš darbojās kā Ādolfa Hitlera vietnieks NSDAP.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Rūdolfs Hess · Redzēt vairāk »

Robērs Kampēns

Robērs Kampēns (Robert Campin, dzimis apmēram 1375. gadā, iespējams, Valansjēnā, miris Turnē) bija renesanses laika flāmu gleznotājs, visticamāk — Flemales meistars, kura identitāte ilgu laiku nebija zināma.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Robērs Kampēns · Redzēt vairāk »

Samanta Kristoforeti

Samanta Kristoforeti (Samantha Cristoforetti, dzimusi) ir Eiropas Kosmosa aģentūras kosmonaute, Itālijas Gaisa spēku kapteine.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Samanta Kristoforeti · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sīrija

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Sīrija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Spānija · Redzēt vairāk »

Spānijas pilsoņu karš

Spānijas pilsoņu karš ilga no 1936.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Spānijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Taškenta

Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Taškenta · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Tallina · Redzēt vairāk »

Tanks

Tanks T-55 Tanks (no  — 'tvertne, tilpne') ir ar bruņām klāta kāpurķēžu kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Tanks · Redzēt vairāk »

Tanzānija

Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā uz dienvidiem no ekvatora.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Tanzānija · Redzēt vairāk »

Teodors Bilrots

Kristiāns Alberts Teodors Bilrots (dzimis, miris) bija Prūsijā dzimis austriešu ķirurgs un mūziķis - amatieris.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Teodors Bilrots · Redzēt vairāk »

Uzbekijas PSR

Uzbekijas PSR bija padomju republika Padomju Savienības Vidusāzijas daļas sastāvā no 1924.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Uzbekijas PSR · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Viktors Ignatjevs

Viktors Ignatjevs (dzimis Rīgā) ir bijušais Latvijas hokejists, aizsargs, tagad treneris.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Viktors Ignatjevs · Redzēt vairāk »

Viljams Šekspīrs

Viljams Šekspīrs (kristīts, miris) bija angļu dzejnieks un dramaturgs, tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru, kā arī par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Viljams Šekspīrs · Redzēt vairāk »

Virpuļviesulis

Tornādo pie Oklahomas. Virpuļviesulis, tornādo jeb virpuļvētra ir gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Virpuļviesulis · Redzēt vairāk »

Vorikšīra

Vorikšīra ir grāfiste Rietummidlendas reģionā Anglijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Vorikšīra · Redzēt vairāk »

Zanzibāra

Zanzibāra Zanzibāra ir arhipelāgs Tanzānijā, kā arī tā galvaspilsēta.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Zanzibāra · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: 26. aprīlis un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

1319. gads

1319.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1319. gads · Redzēt vairāk »

1444. gads

1444.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1444. gads · Redzēt vairāk »

1564. gads

1564.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1564. gads · Redzēt vairāk »

1575. gads

1575.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1575. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads

1591.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1591. gads · Redzēt vairāk »

1597. gads

1597.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1597. gads · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1730. gads

1730.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1730. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1798. gads

1798.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1798. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1828. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 1962. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1962. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1970. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1970. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1983. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1983. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2017. gads

2017.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 2017. gads · Redzēt vairāk »

2022. gads

2022.

Jaunums!!: 26. aprīlis un 2022. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

26.aprīlis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »