Ātrāk nekā pārlūku!
123 attiecības: Akmeņogles, Alberts Seibins, Aleksandrs Greiems Bells, Amerikas Savienotās Valstis, Anatols Dinbergs, Apollo 9, Apollo programma, Apvienotā Karaliste, Arsens Miskarovs, Ass valstis, Aurangzebs, Ķīna, Žuau II, Boemunds I, Brestļitovskas miera līgums, Bulgārija, Centrālās lielvalstis, Džīna Hārlova, Emīls Artins, Florida, Francija, Georgs Kantors, Gregora kalendārs, Hokejs, Igaunija, Ivonne Prevo, Jans Torops, Jēkabs Kleins, Jozefs Fišers, Jurijs Petropavlovskis, Kalifāts, Kalifs, Kanāda, Kendzaburo Oe, Ketrīna Voterstone, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Leo Kokle, Mēness, Mihails Mišustins, Miranda Ričardsone, Monreāla, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nafta, Nikolass Kjēza, Osmaņu impērija, ..., Otrais pasaules karš, Pauls Kalniņš (politiķis), Pioneer 10, Pirmais pasaules karš, Polīna Vitjēra, Rangnars Frišs, Rihards Pavlikovskis, Rinuss Mihelss, Roberts Adams, Romāns Vainšteins, Saūda Arābija, Sanstefano līgums, Sarkanā armija, Somija, Stanimirs Gospodinovs, Turcija, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Vilhelms Purvītis, Viljams Holands, Viljams Kingdons Klifords, Viljams Pougs, Virsaitis Džozefs, Zbigņevs Boņeks, Zeme, 1111. gads, 1455. gads, 1707. gads, 1792. gads, 1795. gads, 1840. gads, 1845. gads, 1847. gads, 1857. gads, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 1866. gads, 1872. gads, 1874. gads, 1875. gads, 1878. gads, 1879. gads, 1895. gads, 1898. gads, 1899. gads Latvijā, 1911. gads, 1918. gads, 1919. gads Latvijā, 1924. gads, 1924. gads Latvijā, 1928. gads, 1938. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1953. gads, 1955. gads Latvijā, 1956. gads, 1958. gads, 1961. gads Latvijā, 1966. gads, 1969. gads, 1972. gads, 1973. gads Latvijā, 1975. gads, 1978. gads, 1980. gads, 1991. gada 3. marta aptauja, 1991. gads Latvijā, 1992. gads, 1993. gads, 2005. gads, 2014. gads, 2023. gads. Izvērst indekss (73 vairāk) »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: 3. marts un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Alberts Seibins
Alberts Brūss Seibins (dzimis, miris) - ebreju izcelsmes amerikāņu mediķis.
Jaunums!!: 3. marts un Alberts Seibins · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Greiems Bells
Aleksandrs Greiems Bells (dzimis, miris) bija skotu izcelsmes amerikāņu/kanādiešu izgudrotājs, fiziologs un fiziķis, telefona izgudrotājs un viens no modernās surdopedagoģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: 3. marts un Aleksandrs Greiems Bells · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 3. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anatols Dinbergs
Anatols Dinbergs (1911—1993) bija Latvijas diplomāts.
Jaunums!!: 3. marts un Anatols Dinbergs · Redzēt vairāk »
Apollo 9
Apollo 9 jeb AS-504 bija ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) ''Apollo'' programmas pilotējamais lidojums.
Jaunums!!: 3. marts un Apollo 9 · Redzēt vairāk »
Apollo programma
200px Apollo programma bija ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, ko veica Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA).
Jaunums!!: 3. marts un Apollo programma · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 3. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arsens Miskarovs
Arsens Miskarovs (dzimis Jelgavā) ir bijušais Latvijas peldētājs.
Jaunums!!: 3. marts un Arsens Miskarovs · Redzēt vairāk »
Ass valstis
Sabiedrotās valstis un to kolonijas — zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas — pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju.
Jaunums!!: 3. marts un Ass valstis · Redzēt vairāk »
Aurangzebs
Aurangzebs (Aurangzeb, dzimis, miris) bija Mogulu impērijas valdnieks no 1658.
Jaunums!!: 3. marts un Aurangzebs · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: 3. marts un Ķīna · Redzēt vairāk »
Žuau II
Žuau II (dzimis, miris), saukts Pilnīgais princis (o Príncipe Perfeito) bija Portugāles karalis no 1481.
Jaunums!!: 3. marts un Žuau II · Redzēt vairāk »
Boemunds I
Boemunds I; dzimis ap 1054.
Jaunums!!: 3. marts un Boemunds I · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: 3. marts un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: 3. marts un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: 3. marts un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Džīna Hārlova
Džīna Hārlova (dzimusi Harlīna Hārlova Kārpentere (Harlean Harlow Carpenter), mirusi) bija amerikāņu aktrise.
Jaunums!!: 3. marts un Džīna Hārlova · Redzēt vairāk »
Emīls Artins
Emīls Artins (dzimis, miris) bija Austroungārijas armēņu izcelsmes vācu / ASV matemātiķis.
Jaunums!!: 3. marts un Emīls Artins · Redzēt vairāk »
Florida
Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.
Jaunums!!: 3. marts un Florida · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 3. marts un Francija · Redzēt vairāk »
Georgs Kantors
Georgs Ferdinands Ludvigs Filips Kantors (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu matemātiķis, kas dzimis Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: 3. marts un Georgs Kantors · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 3. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Jaunums!!: 3. marts un Hokejs · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 3. marts un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ivonne Prevo
Ivonne Prevo (atsevišķos avotos arī kā Helēna Prevo (Hélène Prévost); dzimusi, mirusi) bija franču tenisiste, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvēja.
Jaunums!!: 3. marts un Ivonne Prevo · Redzēt vairāk »
Jans Torops
"Trīs līgavas" (1893) "Laika dziesma" (1893) Jans Torops, īstajā vārdā Johaness Teodors Torops, (Jan Toorop, Johannes Theodor Toorop; dzimis 1858. g. 20. decembrī, miris 1928. g. 3. martā) bija holandiešu mākslinieks, simbolisma un jūgendstila pārstāvis.
Jaunums!!: 3. marts un Jans Torops · Redzēt vairāk »
Jēkabs Kleins
Jēkabs Kleins (angliski: Jacob Klein dzimis 1899. gada 3. marts, Liepāja; miris 1978. gada 16. jūlijs, Anapolisa, ASV) bija Latvijā dzimis filozofs un matemātiķis.
Jaunums!!: 3. marts un Jēkabs Kleins · Redzēt vairāk »
Jozefs Fišers
Jozefs Fišers (-) bija Vācijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 3. marts un Jozefs Fišers · Redzēt vairāk »
Jurijs Petropavlovskis
Jurijs Petropavlovskis (dzimis Rīgā, miris DELFI) bija Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs (kopš 2015. gada) un vairāku politisku kampaņu producents.
Jaunums!!: 3. marts un Jurijs Petropavlovskis · Redzēt vairāk »
Kalifāts
Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.
Jaunums!!: 3. marts un Kalifāts · Redzēt vairāk »
Kalifs
Kalifs, arī halifs (halīfa) ir kalifāta valsts galva, un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta visu musulmaņu kopiena) vadītāju.
Jaunums!!: 3. marts un Kalifs · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: 3. marts un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kendzaburo Oe
Kendzaburo Oe (Ōe Kenzaburō; — 2023. gada 3. marts) bija japāņu rakstnieks.
Jaunums!!: 3. marts un Kendzaburo Oe · Redzēt vairāk »
Ketrīna Voterstone
Ketrīna Bojera Voterstone (dzimusi) ir Londonā dzimusi ASV aktrise.
Jaunums!!: 3. marts un Ketrīna Voterstone · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: 3. marts un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: 3. marts un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 3. marts un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 3. marts un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 3. marts un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: 3. marts un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Leo Kokle
Leo Kokle (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem.
Jaunums!!: 3. marts un Leo Kokle · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: 3. marts un Mēness · Redzēt vairāk »
Mihails Mišustins
Mihails Mišustins (dzimis) ir Krievijas ekonomists un politiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: 3. marts un Mihails Mišustins · Redzēt vairāk »
Miranda Ričardsone
Miranda Džeina Ričardsone (dzimusi) ir angļu aktrise.
Jaunums!!: 3. marts un Miranda Ričardsone · Redzēt vairāk »
Monreāla
Monreāla ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos pie Otavas ietekas Sentlorensā (Sv. Labrenča upē).
Jaunums!!: 3. marts un Monreāla · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: 3. marts un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: 3. marts un Nafta · Redzēt vairāk »
Nikolass Kjēza
Nikolass Kjēza (dzimis, Kopenhāgenā, Dānijā) ir Formula 1 ekspilots.
Jaunums!!: 3. marts un Nikolass Kjēza · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: 3. marts un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 3. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: 3. marts un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pioneer 10
''Pioneer 10'' montāžas pēdējā stadijā Pioneer 10 (sākotnējais nosaukums Pioneer F) ir ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera pirmo pārlidojumu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš sasniedzis ātrumu Saules sistēmas atstāšanai.
Jaunums!!: 3. marts un Pioneer 10 · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: 3. marts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polīna Vitjēra
Polīna "Pollija" Vitjēra (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu golfere.
Jaunums!!: 3. marts un Polīna Vitjēra · Redzēt vairāk »
Rangnars Frišs
Rangnars Antons Kitils Frišs (dzimis, miris) bija norvēģu ekonomists.
Jaunums!!: 3. marts un Rangnars Frišs · Redzēt vairāk »
Rihards Pavlikovskis
Rihards Pavlikovskis (dzimis 1975. gada 3. martā Ilavā, Slovākija) ir bijušais slovāku hokejists, aizsargs.
Jaunums!!: 3. marts un Rihards Pavlikovskis · Redzēt vairāk »
Rinuss Mihelss
Marinuss "Rinuss" Jakobs Hendriks Mihelss (—) bija Nīderlandes futbolists un futbola treneris.
Jaunums!!: 3. marts un Rinuss Mihelss · Redzēt vairāk »
Roberts Adams
Roberts Adams (dzimis, miris) bija skotu klasicisma arhitekts, interjera un mēbeļu dizainers.
Jaunums!!: 3. marts un Roberts Adams · Redzēt vairāk »
Romāns Vainšteins
Romāns Vainšteins (dzimis Talsos) ir bijušais latviešu riteņbraucējs.
Jaunums!!: 3. marts un Romāns Vainšteins · Redzēt vairāk »
Saūda Arābija
Saūda Arābija ir valsts Arābijas pussalā.
Jaunums!!: 3. marts un Saūda Arābija · Redzēt vairāk »
Sanstefano līgums
Sanstefano līguma parakstīšana Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Sanstefano līgums bija 1879.
Jaunums!!: 3. marts un Sanstefano līgums · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: 3. marts un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: 3. marts un Somija · Redzēt vairāk »
Stanimirs Gospodinovs
Stanimirs Gospodinovs (dzimis) ir Bulgārijas bijušais futbolists, aizsargs.
Jaunums!!: 3. marts un Stanimirs Gospodinovs · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: 3. marts un Turcija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 3. marts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 3. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Vilhelms Purvītis
Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Jaunums!!: 3. marts un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »
Viljams Holands
Viljams Džozefs "Bills" Holands (dzimis, miris) bija amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 400 metru skriešanas distancē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 3. marts un Viljams Holands · Redzēt vairāk »
Viljams Kingdons Klifords
Viljams Kingdons Klifords (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis un filozofs.
Jaunums!!: 3. marts un Viljams Kingdons Klifords · Redzēt vairāk »
Viljams Pougs
Viljams Rīds Pougs (William Reid Pogue; dzimis, miris) bija NASA astronauts, ASV Gaisa spēku pulkvedis, izmēģinātājpilots.
Jaunums!!: 3. marts un Viljams Pougs · Redzēt vairāk »
Virsaitis Džozefs
Virsaitis Džozefs (dzimis, miris) bija Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju nezpersu cilts virsaitis un viens no izcilākajiem indiāņu karavadoņiem ASV vēsturē.
Jaunums!!: 3. marts un Virsaitis Džozefs · Redzēt vairāk »
Zbigņevs Boņeks
Zbigņevs Kazimežs Boneks (dzimis Bidgoščā) ir bijušais poļu futbolists.
Jaunums!!: 3. marts un Zbigņevs Boņeks · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: 3. marts un Zeme · Redzēt vairāk »
1111. gads
1111.
Jaunums!!: 3. marts un 1111. gads · Redzēt vairāk »
1455. gads
1455.
Jaunums!!: 3. marts un 1455. gads · Redzēt vairāk »
1707. gads
1707.
Jaunums!!: 3. marts un 1707. gads · Redzēt vairāk »
1792. gads
1792.
Jaunums!!: 3. marts un 1792. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: 3. marts un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1840. gads
1840.
Jaunums!!: 3. marts un 1840. gads · Redzēt vairāk »
1845. gads
1845.
Jaunums!!: 3. marts un 1845. gads · Redzēt vairāk »
1847. gads
1847.
Jaunums!!: 3. marts un 1847. gads · Redzēt vairāk »
1857. gads
1857.
Jaunums!!: 3. marts un 1857. gads · Redzēt vairāk »
1866. gada pagastu pašvaldību likums
Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.
Jaunums!!: 3. marts un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »
1866. gads
1866.
Jaunums!!: 3. marts un 1866. gads · Redzēt vairāk »
1872. gads
1872.
Jaunums!!: 3. marts un 1872. gads · Redzēt vairāk »
1874. gads
1874.
Jaunums!!: 3. marts un 1874. gads · Redzēt vairāk »
1875. gads
1875.
Jaunums!!: 3. marts un 1875. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: 3. marts un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: 3. marts un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: 3. marts un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: 3. marts un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1899. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1899.
Jaunums!!: 3. marts un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1911. gads
1911.
Jaunums!!: 3. marts un 1911. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: 3. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 3. marts un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: 3. marts un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1924. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 3. marts un 1924. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: 3. marts un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: 3. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 3. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 3. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: 3. marts un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: 3. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1955. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1955. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 3. marts un 1955. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 3. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: 3. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1961. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 3. marts un 1961. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 3. marts un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: 3. marts un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 3. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1973. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 3. marts un 1973. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: 3. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 3. marts un 1978. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: 3. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1991. gada 3. marta aptauja
1991.
Jaunums!!: 3. marts un 1991. gada 3. marta aptauja · Redzēt vairāk »
1991. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1991. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 3. marts un 1991. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: 3. marts un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: 3. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: 3. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2014. gads
2014.
Jaunums!!: 3. marts un 2014. gads · Redzēt vairāk »
2023. gads
2023.
Jaunums!!: 3. marts un 2023. gads · Redzēt vairāk »
