14 attiecības: Ahemenīdu impērija, Aleksandrs Lielais, Aristotelis, Dēmokrits, Etruski, Gadsimts, Hellēnisms, Kartāga, Pireneju pussala, Platons, Sarmati, Senā Maķedonija, Skitija, Ziemeļāfrika.
Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Ahemenīdu impērija · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Dēmokrits
Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) bija sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Leikipa skolnieks.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Dēmokrits · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Etruski · Redzēt vairāk »
Gadsimts
Gadsimts ir laika mērvienība, kas vienāds ar simts gadiem.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Gadsimts · Redzēt vairāk »
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Hellēnisms · Redzēt vairāk »
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Kartāga · Redzēt vairāk »
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Platons · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Sarmati · Redzēt vairāk »
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Senā Maķedonija · Redzēt vairāk »
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Skitija · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: 4. gadsimts p.m.ē. un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »