129 attiecības: Aina Renda, Alans Grīnspens, Albērs Lebrēns, Alfreds fon Tirpics, Andžejs Vajda, Anrī Rišārs, Apvienotā Karaliste, Astronomisks objekts, Augusts Skadiņš, Šakils O'Nīls, Šaukats Azīzs, Šrilanka, Šveice, Ģentes Džons, Ženēvas kantons, Āfrika, Baltijas jūras valstu padome, Brēmene, Broņislavs Geremeks, Cerera, Dawn (zonde), Deivids Gilmors, Ferdinands fon Lindemanis, Filips Šeridans, Francisks, Gabriels Garsija Markess, Gana, Garais gads, Georgijs Maļenkovs, Gordons Kūpers, Gotlībs Daimlers, Gregora kalendārs, Grieķija, Gruzija, Inga Abitova, Irāka, Izraēla, Jakobs Fugers, Jevgeņijs Golovins (futbolists), Josifs Staļins, Kazimirs IV Jagellons, Kevins Prinss Boatengs, Konstance Mocarte, Kosmiskais aparāts, Londona, Maikls Finlijs, Mikelandželo, Moldova, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nedžefa, ..., Nensija Reigana, Nikolajs Grundmanis, Oskars Kalpaks, Pablo Pikaso, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pavlo Li, Pāvils (Grieķija), Pērla Baka, Polija, Prūsijas Konfederācija, Prospērs Brigemans, PSRS Ministru padome, Roberts Krošovs, Romas pāvests, Rumānija, Sīnāja pussala, Serbijas karaliste, Somija, Tamililamas atbrīvošanas tīģeri, Tbilisi, Trīspadsmitgadu karš, Valentīna Tereškova, Vācija, Vācu ordenis, Vilhelms II Hoencollerns, Ziemas karš, Zoltāns Kodājs, 1340. gads, 1454. gads, 1459. gads, 1475. gads, 1831. gads, 1842. gads, 1869. gads, 1882. gads, 1900. gads, 1901. gads, 1902. gads Latvijā, 1904. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads Latvijā, 1926. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1937. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1948. gads Latvijā, 1949. gads, 1950. gads, 1952. gads, 1953. gads, 1957. gads, 1960. gads, 1964. gads, 1967. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1987. gads, 1989. gads Latvijā, 1992. gads, 1994. gads, 1997. gads, 2001. gads, 2007. gads, 2015. gads, 2016. gads, 2020. gads, 2021. gads, 2022. gads, 2023. gada marta Gruzijas protesti, 2023. gads. Izvērst indekss (79 vairāk) »
Aina Renda
Aina Renda (dzimusi, mirusi) bija Krievijā dzimusi ebreju izcelsmes ASV rakstniece un filozofe.
Jaunums!!: 6. marts un Aina Renda · Redzēt vairāk »
Alans Grīnspens
Alans Grīnspens (dzimis) ir amerikāņu ekonomists un finansists.
Jaunums!!: 6. marts un Alans Grīnspens · Redzēt vairāk »
Albērs Lebrēns
Albērs Fransuā Lebrēns (dzimis, miris) bija Francijas prezidents no 1932.
Jaunums!!: 6. marts un Albērs Lebrēns · Redzēt vairāk »
Alfreds fon Tirpics
Alfreds fon Tirpics (dzimis, miris) bija vācu admirālis, Vācijas Valsts kara flotes dienesta (Reichsmarineamt) valsts sekretārs no 1897.
Jaunums!!: 6. marts un Alfreds fon Tirpics · Redzēt vairāk »
Andžejs Vajda
Andžejs Vitolds Vajda (dzimis, miris) bija poļu teātra un kinorežisors, ievērojams "Polijas kinoskolas" pārstāvis.
Jaunums!!: 6. marts un Andžejs Vajda · Redzēt vairāk »
Anrī Rišārs
Žozefs Anrī Rišārs (dzimis, miris) bija kanādiešu hokejists, spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā.
Jaunums!!: 6. marts un Anrī Rišārs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 6. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: 6. marts un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Augusts Skadiņš
Augusts Skadiņš (dzimis, miris) bija lībiešu rakstnieks un folkloras zinātājs.
Jaunums!!: 6. marts un Augusts Skadiņš · Redzēt vairāk »
Šakils O'Nīls
Šakils Rašons O'Nīls (dzimis Ņuarkā, Ņūdžersijā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, vēl ir darbojies kā reperis un aktieris.
Jaunums!!: 6. marts un Šakils O'Nīls · Redzēt vairāk »
Šaukats Azīzs
Šaukats Azīzs Šaukats Azīzs (Shaukat Aziz; dzimis Karāči) ir Pakistānas politiķis, bijušais valsts premjerministrs.
Jaunums!!: 6. marts un Šaukats Azīzs · Redzēt vairāk »
Šrilanka
Šrilanka (śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972.
Jaunums!!: 6. marts un Šrilanka · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: 6. marts un Šveice · Redzēt vairāk »
Ģentes Džons
hercogs Džons Plantagenets no Ģentes hercoga Ģentes Džona ģerbonis Pēc laulībām ģerbonī klāt nāca elements no viņa sievas Kastīlijas Konstances ģerboņa: Kastīlijas karalistes torņi un lauvas. Džons Plantagenets, 1.
Jaunums!!: 6. marts un Ģentes Džons · Redzēt vairāk »
Ženēvas kantons
Ženēvas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem.
Jaunums!!: 6. marts un Ženēvas kantons · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: 6. marts un Āfrika · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras valstu padome
Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis un novērotājvalstis (līdz 2022). Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir starpvaldību organizācija, kuras darbs ir strukturēts atbilstoši trīs prioritārajām jomām: reģionālā identitāte, drošs reģions, kā arī ilgtspējīgs un plaukstošs reģions.
Jaunums!!: 6. marts un Baltijas jūras valstu padome · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: 6. marts un Brēmene · Redzēt vairāk »
Broņislavs Geremeks
Broņislavs Geremeks (dzimis kā Benjamins Levertovs (Benjamin Lewertow), miris autokatastrofā) bija poļu vēsturnieks un politiķis, viens no Polijas mierīgās pārejas uz demokrātiju arhitektiem.
Jaunums!!: 6. marts un Broņislavs Geremeks · Redzēt vairāk »
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Jaunums!!: 6. marts un Cerera · Redzēt vairāk »
Dawn (zonde)
Dawn (no — 'ausma') bija NASA starpplanētu zonde Vestas asteroīda un Cereras pundurplanētas izpētei.
Jaunums!!: 6. marts un Dawn (zonde) · Redzēt vairāk »
Deivids Gilmors
Deivids Džons Gilmors (dzimis) ir angļu mūziķis, ģitārists, solists un viens no grupas "Pink Floyd" līderiem.
Jaunums!!: 6. marts un Deivids Gilmors · Redzēt vairāk »
Ferdinands fon Lindemanis
Kārlis Luijs Ferdinands fon Lindemanis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: 6. marts un Ferdinands fon Lindemanis · Redzēt vairāk »
Filips Šeridans
Filips Henrijs Šeridans (dzimis, miris) bija amerikāņu ģenerālis Amerikas pilsoņu kara un Indiāņu karu laikā.
Jaunums!!: 6. marts un Filips Šeridans · Redzēt vairāk »
Francisks
Francisks (dzimis; pilsoniskais vārds — Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio)) ir 266.
Jaunums!!: 6. marts un Francisks · Redzēt vairāk »
Gabriels Garsija Markess
Gabriels Hosē de la Konkordija Garsija Markess (dzimis, miris) bija kolumbiešu romānu un stāstu rakstnieks, scenārists un žurnālists.
Jaunums!!: 6. marts un Gabriels Garsija Markess · Redzēt vairāk »
Gana
Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: 6. marts un Gana · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 6. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »
Georgijs Maļenkovs
Georgijs Maļenkovs (dzimis, miris) bija padomju politiķis, PSRS komunistiskās partijas līderis.
Jaunums!!: 6. marts un Georgijs Maļenkovs · Redzēt vairāk »
Gordons Kūpers
Lerojs Gordons Kūpers jaunākais (Leroy Gordon Cooper, Jr.; dzimis, miris) bija ASV astronauts, Gaisa spēki lidotājs, pulkvedis.
Jaunums!!: 6. marts un Gordons Kūpers · Redzēt vairāk »
Gotlībs Daimlers
Gotlībs Vilhelms Daimlers (Gottlieb Wilhelm Daimler, dzimis, miris), īstajā uzvārdā Deimlers (Däumler) bija vācu izgudrotājs, inženieris, uzņēmējs un autokonstruktors.
Jaunums!!: 6. marts un Gotlībs Daimlers · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 6. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: 6. marts un Grieķija · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: 6. marts un Gruzija · Redzēt vairāk »
Inga Abitova
Inga Abitova (dzimusi 1982. gada 6. martā Samarā, Krievijā) ir krievu garo distanču skrējēja.
Jaunums!!: 6. marts un Inga Abitova · Redzēt vairāk »
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Jaunums!!: 6. marts un Irāka · Redzēt vairāk »
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: 6. marts un Izraēla · Redzēt vairāk »
Jakobs Fugers
Jakobs Fugers (dzimis, miris) bija Augsburgā dzimis baņķieris, tirgotājs un uzņēmējs, viens no sava laika bagātākajiem cilvēkiem, kurš darbojās daudzās Eiropas valstīs.
Jaunums!!: 6. marts un Jakobs Fugers · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Golovins (futbolists)
Jevgeņijs Golovins (dzimis) ir futbolists (pussargs).
Jaunums!!: 6. marts un Jevgeņijs Golovins (futbolists) · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: 6. marts un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: 6. marts un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Kevins Prinss Boatengs
Kevins Prinss Boatengs (Kevin-Prince Boateng; dzimis Rietumberlīnē) ir Vācijā dzimis Ganas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, bijušais Ganas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 6. marts un Kevins Prinss Boatengs · Redzēt vairāk »
Konstance Mocarte
Konstance Mocarte (Constanze Mozart; dzimusi Konstance Vēbere, mirusi) bija klasiskās ēras soprāna dziedātāja.
Jaunums!!: 6. marts un Konstance Mocarte · Redzēt vairāk »
Kosmiskais aparāts
Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.
Jaunums!!: 6. marts un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 6. marts un Londona · Redzēt vairāk »
Maikls Finlijs
Maikls Hauards Finlijs (dzimis Ilinoisā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga un vieglā uzbrucēja pozīcijās, ASV basketbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 6. marts un Maikls Finlijs · Redzēt vairāk »
Mikelandželo
Mikelandželo Buonarroti jeb vienkārši Mikelandželo (Michelangelo; dzimis, miris) bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.
Jaunums!!: 6. marts un Mikelandželo · Redzēt vairāk »
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: 6. marts un Moldova · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: 6. marts un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Nedžefa
Nedžefa (An Najaf) ir pilsēta Irākas centrālajā daļā, Nedžefas muhāfazas administratīvais centrs.
Jaunums!!: 6. marts un Nedžefa · Redzēt vairāk »
Nensija Reigana
Nensija Deivisa Reigana (Nancy Davis Reagan, dzimusi Anna Frensisa Robinsa (Anne Frances Robbins), mirusi) bija amerikāņu aktrise, ASV prezidenta Ronalda Reigana sieva un no 1981.
Jaunums!!: 6. marts un Nensija Reigana · Redzēt vairāk »
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Jaunums!!: 6. marts un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: 6. marts un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Pablo Pikaso
Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso, biežāk pazīstams kā Pablo Pikaso; dzimis, miris) bija spāņu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers. Viņš ir kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Daudzi cilvēki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radošākajiem un ietekmīgākajiem gleznotājiem. Būdams vēl zēns, Pikaso sevi parādīja kā ļoti talantīgu zīmētāju un gleznotāju. Viņš izmēģināja dažādus gleznošanas stilus. Viens no tiem bija tā sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krāsu izmantoja kā galveno krāsu. 1907. gadā Pikaso uzgleznoja gleznu "Aviņonas meitenes", kas iezīmēja jauna glezniecības žanra — kubisma — sākumu. Mākslinieks nomira 91 gada vecumā. Viņa ilggadīgā un daudzveidīgā radošā darbība rezumējās atstātajos unikālajos mākslas darbos: 1885 gleznās, 7089 zīmējumos, vairāk nekā 30 tūkstošos estampu, 1228 skulptūrās un 3222 keramikas izstrādājumos. Šajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mākslu darbu estētisks skaistums, bet arī iekšējs aizraujošs un iedarbīgs spēks, kuru savā nenogurstošajā tieksmē pēc pilnības ģeniālais meistars centās panākt.
Jaunums!!: 6. marts un Pablo Pikaso · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 6. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Jaunums!!: 6. marts un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Pavlo Li
Pavlo Li (dzimis, miris) bija ukraiņu aktieris un televīzijas raidījumu vadītājs.
Jaunums!!: 6. marts un Pavlo Li · Redzēt vairāk »
Pāvils (Grieķija)
Pāvils (/Pávlos, Vasiléfs ton Ellínon; dzimis, miris) bija konstitucionāls monarhs Grieķijas Karalistē no 1947.
Jaunums!!: 6. marts un Pāvils (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Pērla Baka
Pērla Baka (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu rakstniece, skolotāja.
Jaunums!!: 6. marts un Pērla Baka · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 6. marts un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Konfederācija
Prūsijas konfederācija (vāciski- Preussischer Bund, poliski - Związek Pruski) - nodibināta Prūsijas pilsētu dižciltīgo un klerikālo iedzīvotāju savienība, lai aizstāvētu ekonomiskās intereses.
Jaunums!!: 6. marts un Prūsijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Prospērs Brigemans
Prospērs Jans Brigemans (dzimis, miris) bija beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 6. marts un Prospērs Brigemans · Redzēt vairāk »
PSRS Ministru padome
Pirmā PSRS Ministru padome (1946–1953). PSRS Ministru padome bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) augstākā izpildvaras institūcija no 1946.
Jaunums!!: 6. marts un PSRS Ministru padome · Redzēt vairāk »
Roberts Krošovs
Roberts Arnolds Krošovs (dzimis, miris) bija britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu ūdenspolo turnīrā.
Jaunums!!: 6. marts un Roberts Krošovs · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: 6. marts un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 6. marts un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sīnāja pussala
Sīnāja pussala Ēģiptē. Sīnāja pussala (Shibh Jazīrat Sīnāʾ) ir pussala Ēģiptes ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 6. marts un Sīnāja pussala · Redzēt vairāk »
Serbijas karaliste
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Jaunums!!: 6. marts un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: 6. marts un Somija · Redzēt vairāk »
Tamililamas atbrīvošanas tīģeri
Tamililamas atbrīvošanas tīģeri (Tamiḻīḻa viṭutalaip pulikaḷ) bija kareivīga separātistu organizācija, kas bāzējās Šrilankas ziemeļos.
Jaunums!!: 6. marts un Tamililamas atbrīvošanas tīģeri · Redzēt vairāk »
Tbilisi
Tbilisi (izrunā), līdz 1936.
Jaunums!!: 6. marts un Tbilisi · Redzēt vairāk »
Trīspadsmitgadu karš
Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.
Jaunums!!: 6. marts un Trīspadsmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Valentīna Tereškova
Valentīna Tereškova (Валентина Владимировна Терешкова, dzimusi) ir PSRS kosmonaute, pasaulē pirmā sieviete, kas lidojusi kosmosā, PSRS un Krievijas Federācijas militārpersona un politiķe.
Jaunums!!: 6. marts un Valentīna Tereškova · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 6. marts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: 6. marts un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: 6. marts un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Jaunums!!: 6. marts un Ziemas karš · Redzēt vairāk »
Zoltāns Kodājs
Zoltāns Kodājs (dzimis, miris) bija ungāru komponists, etnomuzikologs, mūzikas pedagogs, valodnieks un filozofs.
Jaunums!!: 6. marts un Zoltāns Kodājs · Redzēt vairāk »
1340. gads
1340.
Jaunums!!: 6. marts un 1340. gads · Redzēt vairāk »
1454. gads
1454.
Jaunums!!: 6. marts un 1454. gads · Redzēt vairāk »
1459. gads
1459.
Jaunums!!: 6. marts un 1459. gads · Redzēt vairāk »
1475. gads
1475.
Jaunums!!: 6. marts un 1475. gads · Redzēt vairāk »
1831. gads
1831.
Jaunums!!: 6. marts un 1831. gads · Redzēt vairāk »
1842. gads
1842.
Jaunums!!: 6. marts un 1842. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: 6. marts un 1869. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: 6. marts un 1882. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: 6. marts un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: 6. marts un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1902. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Jaunums!!: 6. marts un 1902. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: 6. marts un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: 6. marts un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: 6. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 6. marts un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: 6. marts un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: 6. marts un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: 6. marts un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: 6. marts un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: 6. marts un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 6. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 6. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 6. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: 6. marts un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1948. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 6. marts un 1948. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: 6. marts un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: 6. marts un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1952. gads
1952.
Jaunums!!: 6. marts un 1952. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: 6. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: 6. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1960. gads
1960.
Jaunums!!: 6. marts un 1960. gads · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: 6. marts un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: 6. marts un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 6. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: 6. marts un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: 6. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: 6. marts un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: 6. marts un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1989.
Jaunums!!: 6. marts un 1989. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: 6. marts un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: 6. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: 6. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: 6. marts un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: 6. marts un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2015. gads
2015.
Jaunums!!: 6. marts un 2015. gads · Redzēt vairāk »
2016. gads
2016.
Jaunums!!: 6. marts un 2016. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 6. marts un 2020. gads · Redzēt vairāk »
2021. gads
2021.
Jaunums!!: 6. marts un 2021. gads · Redzēt vairāk »
2022. gads
2022.
Jaunums!!: 6. marts un 2022. gads · Redzēt vairāk »
2023. gada marta Gruzijas protesti
2023.
Jaunums!!: 6. marts un 2023. gada marta Gruzijas protesti · Redzēt vairāk »
2023. gads
2023.
Jaunums!!: 6. marts un 2023. gads · Redzēt vairāk »