Abinieki un Zivis

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Abinieki un Zivis

Abinieki vs. Zivis

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes. Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Apaugļošanās

zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.

Abinieki un Apaugļošanās · Apaugļošanās un Zivis · Redzēt vairāk »

Artērija

Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).

Abinieki un Artērija · Artērija un Zivis · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Abinieki un Asinis · Asinis un Zivis · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Abinieki un Asinsrites orgānu sistēma · Asinsrites orgānu sistēma un Zivis · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Abinieki un Ūdens · Zivis un Ūdens · Redzēt vairāk »

Barības vads

kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.

Abinieki un Barības vads · Barības vads un Zivis · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Abinieki un Ekvators · Ekvators un Zivis · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Abinieki un Galvaskauss · Galvaskauss un Zivis · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Abinieki un Kāpurs · Kāpurs un Zivis · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Abinieki un Kuņģis · Kuņģis un Zivis · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Abinieki un Loceklis (anatomija) · Loceklis (anatomija) un Zivis · Redzēt vairāk »

Muguras smadzenes

Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.

Abinieki un Muguras smadzenes · Muguras smadzenes un Zivis · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Abinieki un Mugurkaulnieki · Mugurkaulnieki un Zivis · Redzēt vairāk »

Mugurkauls

Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.

Abinieki un Mugurkauls · Mugurkauls un Zivis · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Abinieki un Mute · Mute un Zivis · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Abinieki un Nervu sistēma · Nervu sistēma un Zivis · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Abinieki un Nieres · Nieres un Zivis · Redzēt vairāk »

Rīkle

deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.

Abinieki un Rīkle · Rīkle un Zivis · Redzēt vairāk »

Reflekss

Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.

Abinieki un Reflekss · Reflekss un Zivis · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.

Abinieki un Sirds · Sirds un Zivis · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Abinieki un Skaņa · Skaņa un Zivis · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Abinieki un Skābeklis · Skābeklis un Zivis · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Abinieki un Smadzenes · Smadzenes un Zivis · Redzēt vairāk »

Spermatozoīds

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.

Abinieki un Spermatozoīds · Spermatozoīds un Zivis · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Abinieki un Temperatūra · Temperatūra un Zivis · Redzēt vairāk »

Tievā zarna

Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.

Abinieki un Tievā zarna · Tievā zarna un Zivis · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Abinieki un Vielmaiņa · Vielmaiņa un Zivis · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Abinieki un Zeme · Zeme un Zivis · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Abinieki un Zooloģija · Zivis un Zooloģija · Redzēt vairāk »