73 attiecības: Antarktīda, Apaugļošanās, Arktika, Artērija, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Astainie abinieki, Aukslējas, Ūdens, Barības vads, Bezastainie abinieki, Dīķa vardes, Džons Edvards Grejs, Difūzija, Divpadsmitpirkstu zarna, Dzīvnieki, Dzimumorgāni, Ekvators, Elpošana, Elpošanas orgānu sistēma, Gaisa mitrums, Gaiss, Galvaskauss, Herpetoloģija, Iztvaikošana, Izvadorgānu sistēma, Kāpurs, Klimats, Kuņģis, Kustība, Latvijas abinieku sugu uzskaitījums, Loceklis (anatomija), Mērenā josla, Muguras smadzenes, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Mute, Nervs, Nervu sistēma, Nieres, Ola, Pārvēršanās, Plaušas, Priekšējās smadzenes, Putni, Rāpuļi, Rīkle, Reflekss, Resnā zarna, Salamandras, ..., Saule, Sauszeme, Sirds, Skaņa, Skābeklis, Slimība, Smadzeņu kapsula, Smadzenītes, Smadzenes, Spermatozoīds, Temperatūra, Tievā zarna, Tropi, Tuksnesis, Varžkrupji, Varžu virskārta, Viela, Vielmaiņa, Zarnas, Zīdītāji, Zeme, Zivis, Zooloģija. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Abinieki un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Abinieki un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Abinieki un Arktika · Redzēt vairāk »
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Jaunums!!: Abinieki un Artērija · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Abinieki un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Abinieki un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Abinieki un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Abinieki un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Abinieki un Ūdens · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Abinieki un Barības vads · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Abinieki un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Dīķa vardes
Dīķa vardes jeb zaļās vardes (Pelophylax) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošu varžu sugu un 2 hibrīdsugas.
Jaunums!!: Abinieki un Dīķa vardes · Redzēt vairāk »
Džons Edvards Grejs
Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.
Jaunums!!: Abinieki un Džons Edvards Grejs · Redzēt vairāk »
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Jaunums!!: Abinieki un Difūzija · Redzēt vairāk »
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Jaunums!!: Abinieki un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Abinieki un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Jaunums!!: Abinieki un Dzimumorgāni · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Abinieki un Ekvators · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Abinieki un Elpošana · Redzēt vairāk »
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Jaunums!!: Abinieki un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Abinieki un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Abinieki un Gaiss · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Abinieki un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Herpetoloģija
Dažādu abinieku kolāža Dažādu rāpuļu kolāža Herpetoloģija (— ‘rāpulis’) ir zooloģijas nozare, kas pētī abiniekus un rāpuļus.
Jaunums!!: Abinieki un Herpetoloģija · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Abinieki un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Abinieki un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Abinieki un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Abinieki un Klimats · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Abinieki un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Kustība
Kustība var būt dažāda, tas ir.
Jaunums!!: Abinieki un Kustība · Redzēt vairāk »
Latvijas abinieku sugu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās abinieku sugas.
Jaunums!!: Abinieki un Latvijas abinieku sugu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Abinieki un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Abinieki un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Muguras smadzenes
Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.
Jaunums!!: Abinieki un Muguras smadzenes · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Abinieki un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Abinieki un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Abinieki un Mute · Redzēt vairāk »
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Jaunums!!: Abinieki un Nervs · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Abinieki un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Abinieki un Nieres · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Abinieki un Ola · Redzēt vairāk »
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Jaunums!!: Abinieki un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Abinieki un Plaušas · Redzēt vairāk »
Priekšējās smadzenes
Priekšējās smadzenes ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu priekšējā daļa, kura sastāv no divām puslodēm.
Jaunums!!: Abinieki un Priekšējās smadzenes · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Abinieki un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Abinieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Abinieki un Rīkle · Redzēt vairāk »
Reflekss
Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.
Jaunums!!: Abinieki un Reflekss · Redzēt vairāk »
Resnā zarna
Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.
Jaunums!!: Abinieki un Resnā zarna · Redzēt vairāk »
Salamandras
Salamandras, salamandru ģints (Salamandra) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas, no kurām četras koši plankumainās sugas pieņemts saukt par uguns salamandrām.
Jaunums!!: Abinieki un Salamandras · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Abinieki un Saule · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Abinieki un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Abinieki un Sirds · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Abinieki un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Abinieki un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Abinieki un Slimība · Redzēt vairāk »
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Jaunums!!: Abinieki un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »
Smadzenītes
Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā. Smadzenītes ir smadzeņu daļa.
Jaunums!!: Abinieki un Smadzenītes · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Abinieki un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spermatozoīds
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.
Jaunums!!: Abinieki un Spermatozoīds · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Abinieki un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Abinieki un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Jaunums!!: Abinieki un Tropi · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Abinieki un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Varžkrupji
Varžkrupji, varžukrupji (Pelobates) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) ģintīm, kas ir vienīgā ģints varžkrupju dzimtā (Pelobatidae).
Jaunums!!: Abinieki un Varžkrupji · Redzēt vairāk »
Varžu virskārta
Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.
Jaunums!!: Abinieki un Varžu virskārta · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Abinieki un Viela · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Abinieki un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Abinieki un Zarnas · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Abinieki un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Abinieki un Zeme · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Abinieki un Zivis · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Abinieki un Zooloģija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Abinieks, Abinieku klase, Amphibia.