23 attiecības: Aderkaši, Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Ķirbižu muiža, Fabians fon Aderkass, Fromholds fon Fifhūzens, Igaunijas bruņniecība, Johans I fon Lūne, Krievijas Impērija, Lībieši, Livonija, Livonijas bruņniecība, Metsepole, Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Tartu Universitāte, Taurupes pagasts, Tīzenhauzeni, Ungerni-Šternbergi, Vācbaltieši, Vrangeļi, Zviedru Vidzeme, 1638. gads Latvijā.
Aderkaši
Aderkaši ir apdzīvota vieta Ogres novada Taurupes pagastā.
Jaunums!!: Aderkasi un Aderkaši · Redzēt vairāk »
Astafs fon Tranzē-Rozeneks
Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.
Jaunums!!: Aderkasi un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »
Ķirbižu muiža
Fragments no 1791. gada Valmieras apriņķa kartes ar Ķirbižu muižu (''Kürbis'') un Bīsteru ciemu (''Bisterwolde''). Ķirbižu muižas kungu māja ap 1920. gadu. Ķirbižu muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, no novada centra Limbažiem, no Rīgas-Tallinas šosejas (E67).
Jaunums!!: Aderkasi un Ķirbižu muiža · Redzēt vairāk »
Fabians fon Aderkass
Fabians fon Aderkass (dzimis pirms 1602. gada, miris 1683. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes Zviedrijas armijas ģenerālmajors un Ķirbižu-Bīsteru muižas (Kürbis oder Wittersbeck mit Bisterwolde) īpašnieks.
Jaunums!!: Aderkasi un Fabians fon Aderkass · Redzēt vairāk »
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Jaunums!!: Aderkasi un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Aderkasi un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Jaunums!!: Aderkasi un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Aderkasi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Aderkasi un Lībieši · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Aderkasi un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Aderkasi un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Aderkasi un Metsepole · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Aderkasi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Aderkasi un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Aderkasi un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Aderkasi un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Taurupes pagasts
Taurupes pagasts (līdz 1925. gadam Aderkašu pagasts) ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Aderkasi un Taurupes pagasts · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Aderkasi un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Aderkasi un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Aderkasi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Aderkasi un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Aderkasi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1638. gads Latvijā
Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.
Jaunums!!: Aderkasi un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »