Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Afganistāna, Amerikas Savienotās Valstis, Ņūfaundlenda, Ņujorka, Badahšāna, Baikāls, Heksagonālā singonija, Itālija, Kampānija, Kanāda, Krievija, Lacio, Lazurīts, Minerāls, Pamirs, Reinzeme-Pfalca, Silikātu minerāls, Tadžikistāna, Toskāna, Vācija, 1967. gads.
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Afganīts un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Afganīts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Ņūfaundlenda
Ņūfaundlenda ir sala Ziemeļamerikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Kanādas provinces Ņūfaundlendas un Labradoras apdzīvotākā daļa.
Jaunums!!: Afganīts un Ņūfaundlenda · Redzēt vairāk »
Ņujorka
Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.
Jaunums!!: Afganīts un Ņujorka · Redzēt vairāk »
Badahšāna
Badahšāna ir viens no trīsdesmit četriem Afganistānas vilajetiem, izvietojies valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Afganīts un Badahšāna · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Afganīts un Baikāls · Redzēt vairāk »
Heksagonālā singonija
Heksagonālā singonija Kristalogrāfijā heksagonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Afganīts un Heksagonālā singonija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Afganīts un Itālija · Redzēt vairāk »
Kampānija
Kampānija (itāļu un neapoliešu: Campania) ir reģions Itālijas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Afganīts un Kampānija · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Afganīts un Kanāda · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Afganīts un Krievija · Redzēt vairāk »
Lacio
Lacio ir viens no Itālijas 20 reģioniem, atrodas valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Afganīts un Lacio · Redzēt vairāk »
Lazurīts
Nav apraksta.
Jaunums!!: Afganīts un Lazurīts · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Afganīts un Minerāls · Redzēt vairāk »
Pamirs
Pamirs (Pomir;, Pāmīr;, Pàmǐ'ěr;, Pamir;, Pamir) ir kalnzeme Centrālāzijā.
Jaunums!!: Afganīts un Pamirs · Redzēt vairāk »
Reinzeme-Pfalca
Reinzeme-Pfalca ir viena no sešpadsmit Vācijas federālajām zemēm, atrodas valsts rietumos.
Jaunums!!: Afganīts un Reinzeme-Pfalca · Redzēt vairāk »
Silikātu minerāls
Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.
Jaunums!!: Afganīts un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »
Tadžikistāna
Tadžikistānas Republika (tadžiku: Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Afganīts un Tadžikistāna · Redzēt vairāk »
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Afganīts un Toskāna · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Afganīts un Vācija · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Afganīts un 1967. gads · Redzēt vairāk »
