89 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Aspergera sindroms, Asteroīds, Atoms, Autisms, Autopsija, Šarls Gijoms, Šveice, Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē, Īzaks Ņūtons, Žirokompass, Ņujorka, Ādolfs Hitlers, Ārava, Benedikts Spinoza, Berlīne, Brauna kustība, Burāšana, Cīrihe, Cionisms, Determinisms, Disleksija, Doktors (akadēmiskais grāds), Dzirdes aparāts, Ebreji, Einšteinijs, Enerģija, Federālais izmeklēšanas birojs, Filozofija, Fizika, Fotoelektriskais efekts, Fotons, Francs Kafka, Franklins Rūzvelts, Fundamentālā mijiedarbība, Gaisma, Gaismas ātrums, Gravitācija, Gravitācijas viļņi, Haims Veicmans, Izraēla, Jahta, Jūdaisms, Kalifornija, Kodolieroči, Komunisms, Kopenhāgenas interpretācija, Kosmoloģija, Krievijas Impērija, Kvants, ..., Kvantu mehānika, Laiks, Laiktelpa, Ledusskapis, Leo Silārds, Magnētiskais lauks, Manhetenas projekts, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Matemātika, Milāna, Mileva Mariča, Minhene, Nacionālisms, Nilss Bors, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Oktobra revolūcija, Pacifisms, Palestīna, Patents, Pirmais pasaules karš, Prāga, Relativitātes teorija, Sandales, Saule, Saules aptumsums, Smadzenes, Speciālā relativitātes teorija, The New York Times, Ulma, Varbūtību teorija, Vācija, Verners Heizenbergs, Virtemberga, Vispārīgā relativitātes teorija, Zvaigzne, 1921. gads. Izvērst indekss (39 vairāk) »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Aspergera sindroms
Aspergera sindroms (saīsināti AS) ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Aspergera sindroms · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Atoms · Redzēt vairāk »
Autisms
Ar autismu slims bērns, kurš savā nodabā rotaļājas ar konservu kārbām. Autisms ( — ‘pats’) jeb autiskā spektra traucējumi ir dažādu pakāpju garīgi traucējumi, kam raksturīgas nepietiekami attīstītas saskarsmes spējas un sociālā distancēšanās.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Autisms · Redzēt vairāk »
Autopsija
Bartolomeja Angļa traktāta "Par lietu īpašībām" Autopsija (autos — ‘pats’,, opsis — ‘skats’) vai līķa sekcija, arī obdukcija ir līķa uzšķēršana patologanatomiskās izmeklēšanas nolūkos, nāves cēloņa noskaidrošanai.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Autopsija · Redzēt vairāk »
Šarls Gijoms
Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Šarls Gijoms · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Šveice · Redzēt vairāk »
Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē
Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē jeb Federālā tehniskā augstskola Cīrihē (ETH Zurich) ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas universitāte Cīrihē, Šveicē.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Žirokompass · Redzēt vairāk »
Ņujorka
Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ņujorka · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Ārava
Ārava ir pilsēta Šveices ziemeļos, Ārgavas kantona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ārava · Redzēt vairāk »
Benedikts Spinoza
Benedikts (Baruhs) Spinoza (Benedictus de Spinoza; —) bija ebreju izcelsmes holandiešu filozofs.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Benedikts Spinoza · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brauna kustība
Brauna kustība ir ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Brauna kustība · Redzēt vairāk »
Burāšana
Regate Daugavā, 2007. gads Burāšana ir pārvietošanās ar vēja dzītu peldlīdzekli pa ūdens virsmu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Burāšana · Redzēt vairāk »
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Cīrihe · Redzēt vairāk »
Cionisms
Cionisms ir starptautiska politiska kustība, kura atbalsta neatkarīgas ebreju valsts pastāvēšanu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Cionisms · Redzēt vairāk »
Determinisms
Determinisms ir filozofiska mācība par to, ka jebkuru notikumu (cilvēka, sabiedrības) dzīvē nosaka cēlonis vai cēloņu ķēde, savukārt no jebkura notikuma var noteikt sekas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Determinisms · Redzēt vairāk »
Disleksija
Disleksija ir sindroms, kad tā īpašniekam lasīšanas un/vai rakstīšanas spējas ir zemākā līmenī nekā varētu gaidīt pēc viņa intelektuālā līmeņa.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Disleksija · Redzēt vairāk »
Doktors (akadēmiskais grāds)
Doktors (no docere — mācīt un doctus — izglītots) ir augstākais akadēmiskais grāds, ko iegūst pēc doktora studiju programmas apgūšanas un promocijas darba jeb disertācija pabeigšanas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Doktors (akadēmiskais grāds) · Redzēt vairāk »
Dzirdes aparāts
Dzirdes aparāts. Dzirdes aparāts ir elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, kuru var pielietot cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Dzirdes aparāts · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ebreji · Redzēt vairāk »
Einšteinijs
Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Einšteinijs · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Enerģija · Redzēt vairāk »
Federālais izmeklēšanas birojs
ASV Federālais izmeklēšanas birojs, plašāk pazīstams ar akronīmu FIB, ir Amerikas Savienoto Valstu tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Federālais izmeklēšanas birojs · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Fizika · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Fotons · Redzēt vairāk »
Francs Kafka
Francs Kafka (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis vācvalodīgs rakstnieks.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Francs Kafka · Redzēt vairāk »
Franklins Rūzvelts
Franklins Delano Rūzvelts (dzimis, miris) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Franklins Rūzvelts · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas viļņi
Divdimensionāla gravitācijas viļņu shēma, kurus rada divas vienas ap otru riņķojošas neitronu zvaigznes Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Gravitācijas viļņi · Redzēt vairāk »
Haims Veicmans
Haims Azriels Veicmans (dzimis, miris) bija cionists, Pasaules Cionistu organizācijas prezidents (1921–1931, 1935–1946), pēc Izraēlas nodibināšanas - tās pirmais prezidents (no 1949. gada līdz savai nāvei).
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Haims Veicmans · Redzēt vairāk »
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Izraēla · Redzēt vairāk »
Jahta
''Hanse 461'' tipa "ģimenes" kreiserjahtas zīmējums: 1- vantis; 2 — zāliņi; 3 — fokbura; 4 — grotbura; 5 — grotmasts; 6 — grotbomis; 7 — reliņi; 8 — štagas; 9 — ķīlis; 10 — korpuss; 11 — stūre Jahta (no — 'iedzīt', 'noķert') ir sportam, atpūtai vai tūrismam paredzēts kuģošanas līdzeklis ar burām vai dzinēju vai ar burām un dzinēju, ar ūdensizspaidu līdz 80 tonnām.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Jahta · Redzēt vairāk »
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Jūdaisms · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Komunisms · Redzēt vairāk »
Kopenhāgenas interpretācija
Kopenhāgenas interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kuru ap 1927.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kopenhāgenas interpretācija · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Laiks · Redzēt vairāk »
Laiktelpa
Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Laiktelpa · Redzēt vairāk »
Ledusskapis
Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ledusskapis · Redzēt vairāk »
Leo Silārds
Leo Silārds (dzimis, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Leo Silārds · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Manhetenas projekts
Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Manhetenas projekts · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Masa · Redzēt vairāk »
Masas—enerģijas proporcionalitāte
Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Matemātika · Redzēt vairāk »
Milāna
Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Milāna · Redzēt vairāk »
Mileva Mariča
Mileva Mariča (dzimusi, mirusi) bija serbu matemātiķe.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Mileva Mariča · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Minhene · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pacifisms
Pacifistu zīme Pacifisms (— ‘samierināšana’) ir politiska kustība, kas nosoda karu un cīnās par to nepieļaušanu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Pacifisms · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Palestīna · Redzēt vairāk »
Patents
Amerikas Savienotajās Valstīs izdota patenta pirmā lapa Patents ir juridisks dokuments, kas apliecina izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Patents · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Prāga · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Sandales
Viena sandale Sandales, novecojušā formā zandales, ir apavi, kuriem nav purngala un arī papēdis ir atkailināts.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Sandales · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Saule · Redzēt vairāk »
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
The New York Times
The New York Times ir Ņujorkas dienas laikraksts, kas nepārtraukti iznāk kopš 1851.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un The New York Times · Redzēt vairāk »
Ulma
Ulma ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, atrodas Donavas krastos.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ulma · Redzēt vairāk »
Varbūtību teorija
Metamos kauliņus izmanto skaitļu (simbolu) nejaušai ģenerēšanai. Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Varbūtību teorija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Vācija · Redzēt vairāk »
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »
Virtemberga
Virtembergas teritorija (1810–1945). Virtemberga bija viena no Svētās Romas impērijas, vēlāk Vācijas Impērijas valstīm.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Virtemberga · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Alberts Einšteins un 1921. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Albert Einstein, Einstein, Einšteina, Einšteins.