24 attiecības: Adenīns, Ādolfs fon Beiers, Berlīne, Berlīnes Humboltu universitāte, Bioķīmija, Citoloģija, Citozīns, Heidelberga, Heidelbergas Universitāte, Histidīns, Histons, Marburga, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Nukleīnskābes, Organiskās vielas, Prūsija, Rostoka, Rostokas Universitāte, Strasbūra, Strasbūras Universitāte, Vācieši, Vācija, 1910. gads.
Adenīns
Adenīna struktūrformula Adenīns (A) ir viena no divām DNS un RNS nukleotīdos ietilpstošajām purīna bāzēm.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Adenīns · Redzēt vairāk »
Ādolfs fon Beiers
Johanns Frīdrihs Vilhelms Ādolfs fon Beiers vai fon Baiers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Ādolfs fon Beiers · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Citoloģija · Redzēt vairāk »
Citozīns
Citozīna struktūrformula Citozīns (C) ir viena no divām DNS un RNS nukleotīdos ietilpstošajām pirimidīna bāzēm.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Citozīns · Redzēt vairāk »
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Heidelberga · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Histidīns
Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Histidīns · Redzēt vairāk »
Histons
Histons ir hromosomās esoša hromatīnu olbaltumviela, kas veic DNS organizāciju un kompaktās struktūras nodrošināšanu.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Histons · Redzēt vairāk »
Marburga
Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Marburga · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Rostoka · Redzēt vairāk »
Rostokas Universitāte
Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Strasbūra · Redzēt vairāk »
Strasbūras Universitāte
Strasbūras Universitāte (franču: Université de Strasbourg, saīsināti Unistra, UdS) ir universitāte Strasbūrā, Francijā.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Strasbūras Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un Vācija · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Albrehts Kosels un 1910. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Albrecht Kossel, Kosels, Kossel.