Ātrāk nekā pārlūku!
109 attiecības: Aleksandra vārti, Aleksejs Arakčejevs, Austerlicas kauja, Austrijas Impērija, Austrumprūsija, Azerbaidžāna, Azovas jūra, Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors, Ščecina, Žozefs Bonaparts, Baltijas provinces, Bavārijas Karaliste, Bādene, Bendera, Berlīne, Besarābija, Bikšu lentes ordenis, Bjalistoka, Britu impērija, Britu Indija, Burbonu restaurācija, Dženovas Republika, Džordžs III, Dekabristu sacelšanās, Derbenta, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Elba, Elba (sala), Erfurte, Fernando VII, Filips Pauluči, Francijas intervence Spānijā, Francijas Pirmā impērija, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīzlande, Galīcija, Gebhards Līberehts fon Blihers, Glogova, Grieķu neatkarības karš, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gulistānas miera līgums, Gustavs IV Ādolfs, Harkiva, Igaunijas guberņa, Jaši, Joahims Mirats, Jonijas salas, Karloss IV, Katrīna II Lielā, ..., Kazaņa, Kazaki, Kārlis XIV Juhans, Klaipēda, Konstantinopole, Kostšina pie Odras, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—turku karš (1806—1812), Kurzemes guberņa, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lisabona, Livonijas hercogi, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Mihails Kutuzovs, Moldāvija, Monarhija, Monmartrs, Neapoles karaliste, Nemuna, Nikolajs I Romanovs, Odesa, Olande, Oldenburga, Oregona, Pareizticība, Pāvils I Romanovs, Pēteris Bagrations (ģenerālis), Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Polijas Karaliste (1815—1915), Pruta, Reina, Reinas Konfederācija, Romanovu dinastija, Saksijas Karaliste, Sanktpēterburga, Sardīnijas Karaliste, Sibīrija, Somijas lielhercogiste, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Svētā Romas impērija, Svētā Savienība, Taganroga, Tartu Universitāte, Tīfs, Valahija, Varšavas hercogiste, Vaterlo kauja, Vīnes kongress, Vecvecāki, Verona, Vidzemes guberņa, Viestura dārzs, Viktorija (karaliene), Zemes reforma Baltijas guberņās, Ziemas pils, Zviedrija, Zviedru Pomerānija, 1812. gada karš. Izvērst indekss (59 vairāk) »
Aleksandra vārti
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga no 1815.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Aleksandra vārti · Redzēt vairāk »
Aleksejs Arakčejevs
Aleksejs Arakčejevs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas impērijas karavadonis un politiķis caru Pāvila I un Aleksandra I laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Aleksejs Arakčejevs · Redzēt vairāk »
Austerlicas kauja
Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika Napoleona karu laikā pie Austerlicas (mūsdienās Slavkova pie Brno), aptuveni 10 km uz dienvidaustrumiem no Brno Morāvijā, kas tobrīd bija Austrijas impērijas teritorijā (pašlaik — Čehijas teritorijā).
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Austerlicas kauja · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors (biežāk pazīstams vienkārši kā Taleirāns; dzimis, miris) bija Francijas diplomāts.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Ščecina · Redzēt vairāk »
Žozefs Bonaparts
Žozefs Bonaparts, dzimis, miris bija Napoleona I vecākais brālis.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Žozefs Bonaparts · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Bavārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bādene
Bādenes ģerbonis Bādenes teritorijas izmaiņas, 1803.-1819. Bādene ir vēsturiska teritorija mūsdienu Vācijas dienvidos, Reinas upes piekrastē.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Bādene · Redzēt vairāk »
Bendera
Bendera (moldāvu: Бендер), neoficiāli saukta arī Tigina, ir pilsēta Moldovas austrumos Dņestras upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Bendera · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Berlīne · Redzēt vairāk »
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Besarābija · Redzēt vairāk »
Bikšu lentes ordenis
Bikšu lentes ordenis Bikšu lentes ordenis jeb bikšu lences ordenis ir bruņinieku ordenis, kas radies viduslaiku Anglijā, bet mūsdienās tas oficiāli tiek pasniegts jebkurā Britu Sadraudzības valstī.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Bikšu lentes ordenis · Redzēt vairāk »
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Bjalistoka · Redzēt vairāk »
Britu impērija
Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Britu impērija · Redzēt vairāk »
Britu Indija
Britu Indija jeb Britu Rādža bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Britu Indija · Redzēt vairāk »
Burbonu restaurācija
1814. gada 4. jūnija konstitūcija Burbonu restaurācija attiecas uz Francijas karalistes vēstures posmu no 1814.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Burbonu restaurācija · Redzēt vairāk »
Dženovas Republika
Dženovas Republika bija viduslaiku un jauno laiku valsts Vidusjūras reģionā no 1099.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Dženovas Republika · Redzēt vairāk »
Džordžs III
Džordžs III (dzimis, miris) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no, līdz šīs divas valstis apvienojās.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Džordžs III · Redzēt vairāk »
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Derbenta
Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Derbenta · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Elba · Redzēt vairāk »
Elba (sala)
Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Elba (sala) · Redzēt vairāk »
Erfurte
Erfurte ir pilsēta Vācijas vidusdaļā, Tīringenes federālās zemes administratīvais centrs, kā arī Tīringenes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Erfurte · Redzēt vairāk »
Fernando VII
Fernando VII (dzimis, miris) bija Spānijas karalis divas reizes (1808. gadā no 19. marta līdz 6. maijam un no 1813. gada līdz 1833. gadam).
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Fernando VII · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Francijas intervence Spānijā
Francijas intervence Spānijā bija 1823.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Francijas intervence Spānijā · Redzēt vairāk »
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Francijas Pirmā impērija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīzlande
Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Frīzlande · Redzēt vairāk »
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Galīcija · Redzēt vairāk »
Gebhards Līberehts fon Blihers
Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālfeldmaršals Napoleona laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Gebhards Līberehts fon Blihers · Redzēt vairāk »
Glogova
Glogova (vēsturiski arī Glogava) - pilsēta Polijas dienvidrietumos - Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē pie Odras upes.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Glogova · Redzēt vairāk »
Grieķu neatkarības karš
Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Grieķu neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »
Gulistānas miera līgums
Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Gulistānas miera līgums · Redzēt vairāk »
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Harkiva · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Jaši
Jaši, dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Jaši · Redzēt vairāk »
Joahims Mirats
Joahims Mirats, pareizāk Žoasēns Mirā (Joachim Murat, dzimis, miris), bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Joahims Mirats · Redzēt vairāk »
Jonijas salas
Jonijas salas (Ionia nisia) ir salu grupa Grieķijas rietumos.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Jonijas salas · Redzēt vairāk »
Karloss IV
Karloss IV (dzimis, miris) bija Spānijas karalis no 1788.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Karloss IV · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Kazaki · Redzēt vairāk »
Kārlis XIV Juhans
Kārlis XIV Juhans ap 1840. gadu Kārlis XIV Juhans (dzimis Žans Batists Bernadots, miris) bija Zviedrijas un Norvēģijas karalis no 1818.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Kārlis XIV Juhans · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Kostšina pie Odras
Kostšina pie Odras, vēsturiski arī Kistrina ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistē pie Vartas upes ietekas Odrā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Kostšina pie Odras · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Krievu—turku karš (1806—1812) · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lisabona
Lisabona ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā, kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Lisabona · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »
Mihails Kutuzovs
Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Mihails Kutuzovs · Redzēt vairāk »
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Moldāvija · Redzēt vairāk »
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Monarhija · Redzēt vairāk »
Monmartrs
Monmartrs ir 130 m augsts pakalns Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Monmartrs · Redzēt vairāk »
Neapoles karaliste
Sicīlijas karaliste 1154. gadā Itālijas pussala un reģiona valstis, 1810 Neapoles karaliste, oficiāli Sicīlijas karaliste, bija valsts, kas pastāvēja mūsdienu Itālijas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Neapoles karaliste · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Odesa · Redzēt vairāk »
Olande
Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedrvalodīga Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Olande · Redzēt vairāk »
Oldenburga
Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Oldenburga · Redzēt vairāk »
Oregona
Oregona ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas Ziemeļrietumu reģionā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Oregona · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Pēteris Bagrations (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Pruta · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Reina · Redzēt vairāk »
Reinas Konfederācija
Reinas Konfederācija, 1812 Reinas Konfederācija bija Napoleona karu rezultātā izveidota vācu valstu apvienība, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Reinas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Saksijas Karaliste
Karalistes ģerbonis, 1846. gads Saksijas karte Drēzdene pirms 1900. gada Karalis Georgs ap 1900. gadu Saksijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Saksijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sardīnijas Karaliste
Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Sardīnijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »
Taganroga
Taganroga ir pilsēta Krievijas Federācijas Rostovas apgabalā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Taganroga · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tīfs
utīm, vienlaikus aicinot lietot pretutu pūderi Tīfs (— 'dūmaka, apziņas aptumsums') ir vairāku infekcijas slimību apkopojošs nosaukums; šīm slimībām raksturīgs spēcīgs drudzis, ko pavada spēcīga intoksikācija un psihiski traucējumi.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Tīfs · Redzēt vairāk »
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Valahija · Redzēt vairāk »
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »
Vaterlo kauja
Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Vaterlo kauja · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Vecvecāki
skrejriteni Vecvecāki ir otrās pakāpes radinieki.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Vecvecāki · Redzēt vairāk »
Verona
Verona ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Veneto reģionā, Veronas provincē pie Adidžes upes.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Verona · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (dzimusi, mirusi) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no līdz, kad nomira.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Viktorija (karaliene) · Redzēt vairāk »
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Ziemas pils · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Aleksandrs I Romanovs un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
