Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Aleksandrs Kolčaks un Mihails Frunze

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Aleksandrs Kolčaks un Mihails Frunze

Aleksandrs Kolčaks vs. Mihails Frunze

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā. Mihails Frunze, dzimis, miris) bija tagadējā Kirgizstānā dzimis moldāvu/krievu izcelsmes padomju militārais darbinieks un politiķis. Izvirzījās par vienu no spējīgākajiem sarkano komandieriem Krievijas pilsoņu kara laikā. Boļševiku partijas biedrs no 1904. gada. 1907. gadā pirmoreiz arestēts. Divreiz notiesāts uz nāvi, tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā darbojās kā Ivanovovoznesenskas guberņas kara komisārs. Kā 4. armijas komandieris izcēlās 1919. gada sākumā kaujās pret Kolčaka karaspēku. No 19. jūlija līdz 15. augustam bija visas Austrumu frontes komandieris. Kara vēlākā gaitā komandēja frontes Vidusāzijā un Ukrainā pret Vrangeļa un Mahno karaspēku. Miris kuņģa čūlas operācijas laikā 1925. gadā. Frunzes vārdā no 1926. līdz 1991. gadam bija nosaukta Kirgīzijas PSR galvaspilsēta (mūsdienās Biškeka).

Līdzības starp Aleksandrs Kolčaks un Mihails Frunze

Aleksandrs Kolčaks un Mihails Frunze ir 7 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Boļševiki, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Oktobra revolūcija, Padomju Savienība, Sarkanā armija.

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Aleksandrs Kolčaks un Boļševiki · Boļševiki un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Aleksandrs Kolčaks un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Aleksandrs Kolčaks un Krievijas PFSR · Krievijas PFSR un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Aleksandrs Kolčaks un Krievijas pilsoņu karš · Krievijas pilsoņu karš un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Aleksandrs Kolčaks un Oktobra revolūcija · Mihails Frunze un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Aleksandrs Kolčaks un Padomju Savienība · Mihails Frunze un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Aleksandrs Kolčaks un Sarkanā armija · Mihails Frunze un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Aleksandrs Kolčaks un Mihails Frunze

Aleksandrs Kolčaks ir 41 attiecības, bet Mihails Frunze ir 18. Tā kā viņi ir kopīgs 7, Jaccard indekss ir 11.86% = 7 / (41 + 18).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Aleksandrs Kolčaks un Mihails Frunze. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »