8 attiecības: Alfa daļiņa, Atoma kodols, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Hēlijs, Izotops, Protons, Tuneļefekts, Urāns (elements).
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Izotops · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Protons · Redzēt vairāk »
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Tuneļefekts · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Alfa sabrukšana un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »