Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Algodonīts

Indekss Algodonīts

Algodonīts (nosaukts pēc Algodonesas atradnes Čīlē, kur minerāls tika atklāts) - diezgan rets minerāls.

29 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Atakamas reģions, Austrija, Štīrija, Šveice, Čīle, Čehija, Bavārija, Bohēmija, Bolīvija, Francija, Irāna, Jaunzēlande, Kolorādo, Lapasas departaments, Mičigana, Minerāls, Namībija, O'Higinsa reģions, Provansa, Rombiskā singonija, Vācija, Vermlandes lēne, Ziemeļu sala, Zviedrija, 1857. gads.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Algodonīts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Algodonīts un Anglija · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Algodonīts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.

Jaunums!!: Algodonīts un Argentīna · Redzēt vairāk »

Atakamas reģions

Atakamas reģions ir viens no Čīles 16 reģioniem.

Jaunums!!: Algodonīts un Atakamas reģions · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Algodonīts un Austrija · Redzēt vairāk »

Štīrija

Štīrija ir Austrijas federālā zeme valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Algodonīts un Štīrija · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Algodonīts un Šveice · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Algodonīts un Čīle · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Algodonīts un Čehija · Redzēt vairāk »

Bavārija

Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Algodonīts un Bavārija · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Algodonīts un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Bolīvija

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Algodonīts un Bolīvija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Algodonīts un Francija · Redzēt vairāk »

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Algodonīts un Irāna · Redzēt vairāk »

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Algodonīts un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »

Kolorādo

Kolorādo (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas rietumu reģionā.

Jaunums!!: Algodonīts un Kolorādo · Redzēt vairāk »

Lapasas departaments

Lapasas departaments ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Algodonīts un Lapasas departaments · Redzēt vairāk »

Mičigana

Mičigana ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējos rietumos, Lielo ezeru reģionā.

Jaunums!!: Algodonīts un Mičigana · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Algodonīts un Minerāls · Redzēt vairāk »

Namībija

Namībija, oficiāli Namībijas Republika (Republic of Namibia), ir valsts Āfrikas dienvidrietumu piekrastē pie Atlantijas okeāna.

Jaunums!!: Algodonīts un Namībija · Redzēt vairāk »

O'Higinsa reģions

Atbrīvotāja ģenerāļa Bernardo O'Higinsa reģions ir viens no Čīles 16 reģioniem.

Jaunums!!: Algodonīts un O'Higinsa reģions · Redzēt vairāk »

Provansa

Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.

Jaunums!!: Algodonīts un Provansa · Redzēt vairāk »

Rombiskā singonija

Kristalogrāfijā rombiskā singonija (nereti no angļu valodas pārmanto terminu - "ortorombiskā singonija") ir viena no 7 singonijām.

Jaunums!!: Algodonīts un Rombiskā singonija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Algodonīts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vermlandes lēne

Vermlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts rietumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Algodonīts un Vermlandes lēne · Redzēt vairāk »

Ziemeļu sala

Ziemeļu sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā.

Jaunums!!: Algodonīts un Ziemeļu sala · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Algodonīts un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: Algodonīts un 1857. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »