Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Allargentums

Indekss Allargentums

Allargentums (no (all) — 'cits' un  — 'sudrabs') ir antimonīdu klases minerāls.

30 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Argentīna, Austrālija, Čehija, Bohēmija, Dālarna, Finnmarka, Grenlande, Heksagonālā singonija, Jaundienvidvelsa, Kanāda, Kazahstāna, Kolorādo, Kostanajas apgabals, Kvīnslenda, Minerāls, Minerālu klase, Norvēģija, Ontārio, Rūda, Saksija, Sēdermanlandes lēne, Somija, Sudrabs, Vācija, Vermlandes lēne, Vesterbotenas lēne, Zviedrija, 1950. gads, 1970. gads.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Allargentums un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.

Jaunums!!: Allargentums un Argentīna · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Allargentums un Austrālija · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Allargentums un Čehija · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Allargentums un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Dālarna

Dālarna Dalarna Dalarnas ģerbonis zemeSvēlande mūsdienu lēņiDalarnas,Jēvleborjas platība29 086 km² Dālarna ir vēsturiska Zviedrijas province valsts vidienē, Svēlandes zemē.

Jaunums!!: Allargentums un Dālarna · Redzēt vairāk »

Finnmarka

Finnmarka ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.

Jaunums!!: Allargentums un Finnmarka · Redzēt vairāk »

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Jaunums!!: Allargentums un Grenlande · Redzēt vairāk »

Heksagonālā singonija

Heksagonālā singonija Kristalogrāfijā heksagonālā singonija ir viena no 7 singonijām.

Jaunums!!: Allargentums un Heksagonālā singonija · Redzēt vairāk »

Jaundienvidvelsa

Jaundienvidvelsa ir Austrālijas visapdzīvotākais štats.

Jaunums!!: Allargentums un Jaundienvidvelsa · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Allargentums un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Allargentums un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kolorādo

Kolorādo (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas rietumu reģionā.

Jaunums!!: Allargentums un Kolorādo · Redzēt vairāk »

Kostanajas apgabals

Kostanajas apgabals ir viens no Kazahstānas apgabaliem.

Jaunums!!: Allargentums un Kostanajas apgabals · Redzēt vairāk »

Kvīnslenda

Kvīnslenda (— ‘Karalienes zeme’) ir viens no Austrālijas štatiem, kurš atrodas valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Allargentums un Kvīnslenda · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Allargentums un Minerāls · Redzēt vairāk »

Minerālu klase

Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.

Jaunums!!: Allargentums un Minerālu klase · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Allargentums un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Ontārio

Ontārio (angļu) ir viena no Kanādas provincēm, kura atrodas valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Allargentums un Ontārio · Redzēt vairāk »

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Jaunums!!: Allargentums un Rūda · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Allargentums un Saksija · Redzēt vairāk »

Sēdermanlandes lēne

Sēdermanlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts austrumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Allargentums un Sēdermanlandes lēne · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Allargentums un Somija · Redzēt vairāk »

Sudrabs

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.

Jaunums!!: Allargentums un Sudrabs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Allargentums un Vācija · Redzēt vairāk »

Vermlandes lēne

Vermlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts rietumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Allargentums un Vermlandes lēne · Redzēt vairāk »

Vesterbotenas lēne

Vesterbotenas lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts ziemeļos Norlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Allargentums un Vesterbotenas lēne · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Allargentums un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: Allargentums un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: Allargentums un 1970. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »