Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Alsungas katoļu baznīca

Indekss Alsungas katoļu baznīca

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Satura rādītājs

  1. 73 attiecības: Alsunga, Alsungas pagasts, Altāris, Apustulis Jānis, Baroks, Baznīca (celtne), Bruņinieks, Celtne, Dārzs, Dievs, Dominikāņi, Draudze, Dzelzs, Franciskāņi, Glezna, Gotika, Griesti, Jaunava Marija, Jēzus Kristus, Jezuīti, Johans Ulrihs fon Šverins, Julijans Vaivods, Jumts, Kapela, Kapsēta, Kardināls, Koks, Krusts, Kuldīgas novads, Kurzeme, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Liepājas diecēze (Romas katoļu), Luterisms, Mūks, Muižniecība, Pils, Pirmais pasaules karš, Plebānija, Prāvests, Priesteris, Puds, Rīgas metropolija, Reformācija, Romas Katoļu baznīca, Skaistkalnes katoļu baznīca, Suiti, Svētais Jāzeps, Svētais Miķelis, ... Izvērst indekss (23 vairāk) »

Alsunga

Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Alsunga

Alsungas pagasts

Alsungas pagasts ir pagasts Kuldīgas novadā, Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Alsungas pagasts

Altāris

Altāris. Altāri. Altāris (no  — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Altāris

Apustulis Jānis

Svētais Jānis (dzimis ap 6. gadu, miris ap 100. gadu) bija viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Apustulis Jānis

Baroks

Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Baroks

Baznīca (celtne)

Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Baznīca (celtne)

Bruņinieks

Bruņinieka figūra Bruņinieks bija valdniekam uzticīgs padotais viduslaiku Eiropā, kuram ikdienā bija atļauts nēsāt ieročus.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Bruņinieks

Celtne

Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Celtne

Dārzs

Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Dārzs

Dievs

Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Dievs

Dominikāņi

Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Dominikāņi

Draudze

Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Draudze

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Dzelzs

Franciskāņi

Franciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Franciskāņi

Glezna

eļļas krāsām uz audekla gleznotais darbs "Ziema" Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Glezna

Gotika

brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Gotika

Griesti

Parīzē. Griesti ir norobežojošās konstrukcijas apakšējā daļa, kas norobežo telpu no augšas.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Griesti

Jaunava Marija

Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Jaunava Marija

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Jēzus Kristus

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Jezuīti

Johans Ulrihs fon Šverins

Johans Ulrihs fon Šverins (1592—1637) bija vācbaltiešu virsnieks, Alsungas pilsmuižas īpašnieks, kas 1634.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Johans Ulrihs fon Šverins

Julijans Vaivods

Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Julijans Vaivods

Jumts

baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Jumts

Kapela

Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī var būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Kapela

Kapsēta

Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Kapsēta

Kardināls

Latvijas pirmais kardināls Julijans Vaivods Kardināls ( — ‘galvenais’) ir katoļu Baznīcas garīdznieka goda tituls, katoļu Baznīcas hierarhijā kopš astotā gadsimta augstākais jeb nākamais amatpersonas tituls pēc pāvesta.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Kardināls

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Koks

Krusts

Krustu kalns Lietuvā Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī).

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Krusts

Kuldīgas novads

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Kuldīgas novads

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Kurzeme

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Latvieši

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Latviešu valoda

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Latvija

Liepājas diecēze (Romas katoļu)

bīskapa un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Edvarda Pavlovska ģerbonis Liepājas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Liepājas diecēze (Romas katoļu)

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Luterisms

Mūks

Antonijs Lielais — mūku dzīves pamatlicējs Mūks (no (monahos) — 'vientuļnieks'), kā arī mūķene ir reliģiskas organizācijas loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētisku dzīves veidu mūku biedrībā vai vientulībā, ievērojot attiecīgās organizācijas noteikumus un atsakoties no pasaulīgās dzīves.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Mūks

Muižniecība

Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Muižniecība

Pils

Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Pils

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Pirmais pasaules karš

Plebānija

Atjaunota plebānija Stirņos Moletu rajonā, Lietuvā Plebānija ir pašvaldības, draudzes vai baznīcas īpašumā esoša kristiešu garīdznieka vai vairāku garīdznieku dzīves un laicīgā darba ēka, kas iekļauj dzīvojamo namu ar tajā izvietotām mācītāja darba un reizēm arī viesu telpām, un mazāk apdzīvotās vietās parasti arī sētu ar dārzu un saimnieciskām ēkām.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Plebānija

Prāvests

Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Prāvests

Priesteris

Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Priesteris

Puds

Pudu smaga svaru bumba Puds ir vēsturiska masas mērvienība krievu mērvienību sistēmā.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Puds

Rīgas metropolija

Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Rīgas metropolija

Reformācija

Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Reformācija

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Romas Katoļu baznīca

Skaistkalnes katoļu baznīca

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Skaistkalnes katoļu baznīca

Suiti

Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Suiti

Svētais Jāzeps

Svētais Jāzeps ar Jēzus bērnu rokās Guido Reni 1635. gada gleznā Svētais Jāzeps kristietībā ir Jēzus Kristus audžutēvs un viņa mātes Marijas vīrs.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Svētais Jāzeps

Svētais Miķelis

Svētais Miķelis visbiežāk tiek saprasts kā svētais erceņģelis Miķelis, kurš kristietībā tiek godināts kā galvenais starp visiem eņģeļiem un, saskaņā ar Jaunās Derības Atklāsmes grāmatu, vadīja Dievam uzticīgos eņģeļus kaujā ar sātana vadītajiem kritušajiem eņģeļiem.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Svētais Miķelis

Svētais Pēteris

Svētais Pēteris (Pétros, īstajā vārdā Simeons bar Jona (Jonas dēls)) bija ebrejs, viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem (mācekļiem), viens no agrīnās kristiešu baznīcas līderiem, katolicismā tradicionāli tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un līdz ar to par pirmo Romas pāvestu.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Svētais Pēteris

Tēlniecība

Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no dažādiem materiāliem (koka, akmens, māla, ģipša, metāla u. c.) tiek radīti telpiski mākslas tēli, darbi (ciļņi, statujas, skulptūras u. c.).

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Tēlniecība

Tornis

Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākais tornis Latvijā. Tornis ir augsta brīvi stāvoša struktūra vai būves daļa, kas visbiežāk augstumā pārsniedz savu platumu.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Tornis

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Ventspils

Vikārs

Vikārs Vikārs (no — 'vietnieks, aizstājējs') ir prāvesta palīgs.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Vikārs

Zlots

Zlots (— ‘zelts’) ir Polijas nacionālā valūta kopš 1924.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Zlots

Zvans

Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un Zvans

14. gadsimts

14.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 14. gadsimts

1567. gads

1567.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1567. gads

1623. gads

1623.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1623. gads

1624. gads

1624.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1624. gads

1642. gads

1642.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1642. gads

1690. gads

1690.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1690. gads

1700. gads

1700.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1700. gads

1774. gads

1774.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1774. gads

18. gadsimts

18.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 18. gadsimts

1882. gads

1882.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1882. gads

1897. gads

1897.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1897. gads

1898. gads

1898.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1898. gads

1927. gads

1927.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1927. gads

1933. gads

1933.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1933. gads

1936. gads

1936.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1936. gads

1986. gads

1986.

Skatīt Alsungas katoļu baznīca un 1986. gads

Zināms kā Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, Alsungas baznīca.

, Svētais Pēteris, Tēlniecība, Tornis, Ventspils, Vikārs, Zlots, Zvans, 14. gadsimts, 1567. gads, 1623. gads, 1624. gads, 1642. gads, 1690. gads, 1700. gads, 1774. gads, 18. gadsimts, 1882. gads, 1897. gads, 1898. gads, 1927. gads, 1933. gads, 1936. gads, 1986. gads.