Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Abava, Ainavu krauja, Akantodes, Aleirolīts, Amata, Asterolepis radiata, Augšdevons, Baltijas sineklīze, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Bruņuzivis, Burtnieku svīta, Cirkons, Daugava, Dēdēšana, Dipteri, Divvākčauļi, Dolomīts, Frānas stāvs, Gaujas svīta, Granāti, Hidrovizlas, Jūra, Kaolinīts, Karbonāti, Kaulzivis, Kontinentālais šelfs, Kurzeme, Kvarcs, Latvija, Laukšpats, Māls, Minerāls, Onihodi, Pļaviņu svīta, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Plourdosteus livonicus, Psammolepis undulata, Psammosteus livonicus, Psammosteus praecursor, Riežupe, Sājūdens, Smilšakmens, Svīta (ģeoloģija), Turmalīns, Vējupīte (Gaujas pieteka), Venta, Vizla, Zivis.
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Amatas svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Ainavu krauja
Ainavu krauja (arī Bizene, Kārļumuižas iezis) ir viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Ainavu krauja · Redzēt vairāk »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Amatas svīta un Akantodes · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Amatas svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Amata · Redzēt vairāk »
Asterolepis radiata
Asterolepis radiata ir devona antiarhu suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā frānas laikmetā un kuras fosilijas ir atrodamas amatas svītas nogulumos.
Jaunums!!: Amatas svīta un Asterolepis radiata · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Amatas svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Amatas svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Amatas svīta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Amatas svīta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Amatas svīta un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Amatas svīta un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Amatas svīta un Cirkons · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Amatas svīta un Daugava · Redzēt vairāk »
Dēdēšana
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.
Jaunums!!: Amatas svīta un Dēdēšana · Redzēt vairāk »
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Amatas svīta un Dipteri · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Amatas svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Amatas svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Amatas svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Amatas svīta un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Granāti
Granāti (no — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2+3Al2(SiO4)3 un Ca3R3+2(SiO4)3.
Jaunums!!: Amatas svīta un Granāti · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Amatas svīta un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Amatas svīta un Jūra · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Amatas svīta un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Amatas svīta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Amatas svīta un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Jaunums!!: Amatas svīta un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Amatas svīta un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Amatas svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Amatas svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Amatas svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Amatas svīta un Minerāls · Redzēt vairāk »
Onihodi
Onihodi (Onychodus) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Onihodi · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Amatas svīta un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Jaunums!!: Amatas svīta un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »
Plourdosteus livonicus
Plourdosteus livonicus ir plordosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Amatas svīta un Plourdosteus livonicus · Redzēt vairāk »
Psammolepis undulata
Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Psammolepis undulata · Redzēt vairāk »
Psammosteus livonicus
Psammosteus livonicus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Psammosteus livonicus · Redzēt vairāk »
Psammosteus praecursor
Psammosteus praecursor ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Psammosteus praecursor · Redzēt vairāk »
Riežupe
Riežupe (saukta arī Reža, Režupe, augštecē Ēģenieku grāvis, Mizas grāvis, vidustecē Rimzātupe, lejpus Veldzes ietekas Liekne) ir Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Riežupe · Redzēt vairāk »
Sājūdens
Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.
Jaunums!!: Amatas svīta un Sājūdens · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Amatas svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Svīta (ģeoloģija)
Svīta ģeoloģijā ir vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Amatas svīta un Svīta (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Jaunums!!: Amatas svīta un Turmalīns · Redzēt vairāk »
Vējupīte (Gaujas pieteka)
Vējupīte ir Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novadā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Vējupīte (Gaujas pieteka) · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Amatas svīta un Venta · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Amatas svīta un Vizla · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Amatas svīta un Zivis · Redzēt vairāk »
