Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Astronomija, Astronoms, Atmosfēras spiediens, Ģeogrāfiskais pols, Īzaks Ņūtons, Celsija grāds, Daniels Gabriels Fārenheits, Ekvadora, Ekvators, Elipsoīds, Fiziķis, Fizika, Francija, Itālija, Kārlis Linnejs, Kompass, Kušanas temperatūra, Lapzeme, Ledus, Magnētisms, Mēness, Meridiāns, Nirnberga, Redzamais spožums, Temperatūra, Upsāla, Upsālas Universitāte, Vācija, Viršanas temperatūra, Zeme, Ziemeļblāzma, Zvaigzne, Zviedrija.
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Astronoms · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskais pols
Ģeogrāfiskais pols (cēlies no — ‘pagrieziena punkts; ass; pols’) ir viens no diviem iedomātajiem punktiem, kur debess ķermeņa griešanās ass krustojas ar tā virsmu.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Ģeogrāfiskais pols · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Daniels Gabriels Fārenheits
Daniels Gabriels Fārenheits (dzimis, miris) bija vācu/nīderlandiešu fiziķis, pazīstams kā Fārenheita temperatūras skalas izgudrotājs.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Daniels Gabriels Fārenheits · Redzēt vairāk »
Ekvadora
Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Ekvadora · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Ekvators · Redzēt vairāk »
Elipsoīds
Elipsoīds (saukts arī par trīsasu elipsoīdu) ir telpisks ķermenis, kura virsma ir visu to telpas punktu kopa, kuru koordinātas apmierina vienādojumu \frac + \frac + \frac.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Elipsoīds · Redzēt vairāk »
Fiziķis
Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kuram ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Fiziķis · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Fizika · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Francija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Itālija · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kompass
Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no — 'cirkulis' un compassare — 'mērīt soļiem') ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Kompass · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Lapzeme
Sāmu apdzīvotā teritorija, kas lielākoties ir Lapzemē Lapzeme ir reģions Ziemeļeiropā, Fenoskandijas ziemeļos, Ziemeļu polārā loka tuvumā.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Lapzeme · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Ledus · Redzēt vairāk »
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Magnētisms · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Mēness · Redzēt vairāk »
Meridiāns
Meridiāns ir iedomāta līnija ģeogrāfijā, kas ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Meridiāns · Redzēt vairāk »
Nirnberga
Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Nirnberga · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Upsāla · Redzēt vairāk »
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Vācija · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Anderss Celsijs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
