Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Antante, Berlīne, Bermontiāde, Cēsu apriņķis, Frīdrihs Vasarietis, Jānis Blumbergs, Kārlis Ulmanis, Koknese, Krievijas PFSR, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Latvieši, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Darba partija, Latvijas Kredītbanka, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas vēsture, Lejaskurzeme, Liepājas dome, Liepkalnes pagasts, Pirmais pasaules karš, Rūdolfs Bēnuss, Tautas padome, Upsālas Universitāte, Vācija, Vidzemes guberņa, Vietalva, 1891. gads, 1896. gads, 1909. gads, 1914. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1935. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1941. gads, 1960. gadi.
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Antante · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »
Jānis Blumbergs
Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Jānis Blumbergs · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Darba partija
Latvijas Darba partija bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Darba partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Kredītbanka
Latvijas Kredītbankas pašreklāma 1937. gadā. Latvijas Kredītbanka bija 1935.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Kredītbanka · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga Latvijas uzņēmumu organizācija, kuras mērķis ir veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lejaskurzeme
Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »
Liepājas dome
Liepājas dome ir Liepājas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Liepājas dome · Redzēt vairāk »
Liepkalnes pagasts
Liepkalnes pagasts (līdz 1925. gadam Liepkalnes-Ozolu pagasts) bija viena no Madonas apriņķa pašvaldībām tā rietumos.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Liepkalnes pagasts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bēnuss
Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vietalva
Vietalva ir ciems Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un Vietalva · Redzēt vairāk »
1891. gads
1891.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1891. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1896. gads · Redzēt vairāk »
1909. gads
1909.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1909. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1960. gadi
Apollo 11 nosēšanās uz Mēness virsmas (1969). 1960.
Jaunums!!: Andrejs Bērziņš (politiķis) un 1960. gadi · Redzēt vairāk »
