Atvērt Google MapsSatura rādītājs
156 attiecības: Aļģes, Adēra rags, Airkāji, Amerikas Savienotās Valstis, Antarktīdas pussala, Antarktīdas upes, Antarktika, Antarktikas Līgums, Anticiklons, Aprīlis, Apvienotā Karaliste, Arga leduskupols, Argentīnas Antarktīda, Arktika, Augi, Augstums virs jūras līmeņa, Augusts, Austrālija, Austrumantarktīda, Širmahera oāze, Ķīna, Čārlzs Vilkss, Čīles Antarktiskā teritorija, Bangera oāze, Britu Antarktiskā teritorija, Burinieks, Ciklons, Dabas resursi, Džeimss Kuks, Džeimss Ross, Decembris, Dienvidpols, Dienvidu okeāns, Dienvidu puslode, Disepšena, Dzīvnieki, Eiropa, Elsvērta Zeme, Erebuss, Ezers, Fabiāns fon Belinshauzens, Februāris, Finvalis, Ford Motor Company, Francija, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, Gads, Gaiss, Gliemeži, Grenlande, ... Izvērst indekss (106 vairāk) »
- Antarktika
- Fiziskās ģeogrāfijas rekordi
- Kontinenti
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Skatīt Antarktīda un Aļģes
Adēra rags
Adēra rags ir zemesrags Viktorijas Zemes ziemeļaustrumos, Adēra pussalas galējais punkts.
Skatīt Antarktīda un Adēra rags
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Skatīt Antarktīda un Airkāji
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Antarktīda un Amerikas Savienotās Valstis
Antarktīdas pussala
Antarktīdas pussala ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa.
Skatīt Antarktīda un Antarktīdas pussala
Antarktīdas upes
Antarktīdas kūstošo ledāju ūdens strauts Šis ir Antarktīdas upju uzskaitījums, lai arī tās tiek dēvētas par upēm vai strautiem, pēc izcelsmes tās visas ir kūstoša ledus avoti.
Skatīt Antarktīda un Antarktīdas upes
Antarktika
Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.
Skatīt Antarktīda un Antarktika
Antarktikas Līgums
Antarktikas Līgums un ar to saistītās vienošanās, ko kopīgi sauc par Antarktikas Līguma Sistēmu, regulē starptautiskās attiecības Antarktikā.
Skatīt Antarktīda un Antarktikas Līgums
Anticiklons
Anticiklons, augsta spiediena apgabals, Austrālijas dienvidos 2012. gada septembrī Anticiklons ir liels atmosfēras veidojums ar augstu atmosfēras spiedienu.
Skatīt Antarktīda un Anticiklons
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Aprīlis
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Antarktīda un Apvienotā Karaliste
Arga leduskupols
Arga leduskupols, saukts arī A kupols (Dome A), ir Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, tā augstākais punkts, sasniedzot augstumu.
Skatīt Antarktīda un Arga leduskupols
Argentīnas Antarktīda
Argentīnas Antarktīda ir Argentīnas pretenzija Antarktikā, kas oficiāli veido Ugunszemes, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu provinces distriktu.
Skatīt Antarktīda un Argentīnas Antarktīda
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Antarktīda un Arktika
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Antarktīda un Augi
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Antarktīda un Augstums virs jūras līmeņa
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Antarktīda un Augusts
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Antarktīda un Austrālija
Austrumantarktīda
Austrumantarktīda Austrumantarktīda ir lielākais no diviem galvenajiem Antarktīdas reģioniem.
Skatīt Antarktīda un Austrumantarktīda
Širmahera oāze
Krievijas polārstacija Novolazarevska. Širmahera oāze ir polārā oāze Austrumantarktīdā Princeses Astridas krastā.
Skatīt Antarktīda un Širmahera oāze
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Antarktīda un Ķīna
Čārlzs Vilkss
Čārlzs Vilkss (dzimis, miris) bija amerikāņu flotes virsnieks, jūrasbraucējs un polārpētnieks.
Skatīt Antarktīda un Čārlzs Vilkss
Čīles Antarktiskā teritorija
Čīles Antarktiskā teritorija ir Čīles pretenzija Antarktikā, kas formāli veido Antartikas komūnu Čīles Antarktikas provincē Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģionā.
Skatīt Antarktīda un Čīles Antarktiskā teritorija
Bangera oāze
Bangera oāze, arī Bangera pakalni (ir polārā oāze Austrumantarktīdā Noksa krastā.
Skatīt Antarktīda un Bangera oāze
Britu Antarktiskā teritorija
Britu Antarktiskā teritorija ir Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā, ko apraksta 60° dienvidu platuma paralēle un 20° un 80° rietumu garuma meridiāni.
Skatīt Antarktīda un Britu Antarktiskā teritorija
Burinieks
Klaipēdā Burinieks jeb buru kuģis ir kuģis, kurš pārvietojas ar vēja palīdzību.
Skatīt Antarktīda un Burinieks
Ciklons
Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.
Skatīt Antarktīda un Ciklons
Dabas resursi
Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.
Skatīt Antarktīda un Dabas resursi
Džeimss Kuks
Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.
Skatīt Antarktīda un Džeimss Kuks
Džeimss Ross
Džeimss Klārks Ross (-) bija britu kara jūrnieks un polārpētnieks.
Skatīt Antarktīda un Džeimss Ross
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Decembris
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Skatīt Antarktīda un Dienvidpols
Dienvidu okeāns
Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.
Skatīt Antarktīda un Dienvidu okeāns
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Skatīt Antarktīda un Dienvidu puslode
Disepšena
Disepšena (— ‘maldinošā, mānīgā’) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Skatīt Antarktīda un Disepšena
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Antarktīda un Dzīvnieki
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Antarktīda un Eiropa
Elsvērta Zeme
Elsvērta Zeme ir dabas apgabals Rietumantarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Elsvērta Zeme
Erebuss
Erebuss ir aktīvs vulkāns Antarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Erebuss
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Antarktīda un Ezers
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Skatīt Antarktīda un Fabiāns fon Belinshauzens
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Februāris
Finvalis
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.
Skatīt Antarktīda un Finvalis
Ford Motor Company
Ford Motor Company jeb Ford ir ASV autobūves kompānija, kas ražo "Ford" markas automobiļus.
Skatīt Antarktīda un Ford Motor Company
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Antarktīda un Francija
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (saīsināti TAAF) ir Francijas aizjūras teritorija Indijas okeāna dienviddaļā un Antarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Antarktīda un Gads
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Antarktīda un Gaiss
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Skatīt Antarktīda un Gliemeži
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Antarktīda un Grenlande
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Skatīt Antarktīda un Iedzīvotāju skaits
Ieplaka
Ubukunas ieplaka Ieplaka ir sekls, plašs zemes virsas padziļinājums ar samērā līdzenu dibenu, kas veidojies litosfēras plātnēm attālinoties vienai no otras vai uzkrājoties ledāju ūdeņiem reljefa padziļinājumos.
Skatīt Antarktīda un Ieplaka
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Janvāris
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Antarktīda un Japāna
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Jūlijs
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Jūnijs
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Skatīt Antarktīda un Kašalots
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Skatīt Antarktīda un Karalienes Modas Zeme
Kartogrāfija
Kartogrāfija ir zinātne un joma, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem.
Skatīt Antarktīda un Kartogrāfija
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Antarktīda un Kilometrs
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Antarktīda un Kontinents
Kramaļģes
Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.
Skatīt Antarktīda un Kramaļģes
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Skatīt Antarktīda un Krasts
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Antarktīda un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Antarktīda un Krievijas Impērija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Antarktīda un Kukaiņi
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Antarktīda un Kvadrātkilometrs
Laikapstākļi
Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos.
Skatīt Antarktīda un Laikapstākļi
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Antarktīda un Lapu sūnas
Līdzenums
Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.
Skatīt Antarktīda un Līdzenums
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Skatīt Antarktīda un Ledāja vairogs
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Antarktīda un Ledus
Lidaparāts
Gaisa balons ir viens no lidaparātu veidiem. Lidaparāts ir transportlīdzeklis vai iekārta, kas var pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
Skatīt Antarktīda un Lidaparāts
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Skatīt Antarktīda un Lidmašīna
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Antarktīda un Maijs
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Marts
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Skatīt Antarktīda un Medūzas
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Antarktīda un Nokrišņi
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Antarktīda un Norvēģija
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Novembris
Nunataks
Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.
Skatīt Antarktīda un Nunataks
Oāze
Lībijā Antarktīdā Oāze (no, óasis, kas savukārt aizgūts no ēģiptiešu valodas) ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija.
Skatīt Antarktīda un Oāze
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Oktobris
Operācija "Highjump"
Zemūdene ''Sennet'' (SS-408) operācijas "Highjump" laikā Operācija “Highjump” (“Augstais lēciens”), oficiāli saukta par Savienoto Valstu Jūras spēku Antarktiskās attīstības programmu, bija ASV Jūras spēku operācija Antarktikā.
Skatīt Antarktīda un Operācija "Highjump"
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Antarktīda un Padomju Savienība
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Skatīt Antarktīda un Pingvīnu dzimta
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Skatīt Antarktīda un Pirmskembrijs
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Skatīt Antarktīda un Planktons
Polārais plato
Čārlija ledus kupola apvidū Polārais plato, saukts arī par Antarktīdas plato, ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Polārais plato
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Skatīt Antarktīda un Polārstacija
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Skatīt Antarktīda un Posmkāji
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Antarktīda un Putni
Ričards Bērds
Ričards Īvlins Bērds (dzimis Vinčestrā, Virdžīnijā, miris Bostonā, Masačūsetsā) bija ASV virsnieks, aviators un polārpētnieks.
Skatīt Antarktīda un Ričards Bērds
Rietumantarktīda
Rietumantarktīda Rietumantarktīda ir mazākais no diviem galvenajiem Antarktīdas reģioniem.
Skatīt Antarktīda un Rietumantarktīda
Roalds Amundsens
Roalds Engelbregts Gravnings Amundsens (izrunā:; dzimis, miris, iespējams) bija norvēģu polārpētnieks, kas pasaules ievērību ir guvis kā pirmais, kas sasniedza Dienvidpolu, pirmais, kas veicis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu, un kā viens no pirmajiem, kas ar lidaparātu pārlidoja pāri Arktikai.
Skatīt Antarktīda un Roalds Amundsens
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Antarktīda un Roņi
Roberts Skots
Roberts Falkons Skots (dzimis Devonportā, Anglijā, miris, domājams, uz Rosa šelfa ledāja Antarktīdā) bija britu jūrnieks, karaliskās flotes virsnieks un polārpētnieks, viens no Dienvidpola pirmatklājējiem.
Skatīt Antarktīda un Roberts Skots
Rosa jūra
Rosa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Antarktīda un Rosa jūra
Rosa Teritorija
Rosa Teritorija ir Jaunzēlandes pretenzija Antarktikā, kas iekļauj sektoru uz dienvidiem no 60° dienvidu paralēles un starp 160° austrumu un 150° rietumu garumu meridiāniem.
Skatīt Antarktīda un Rosa Teritorija
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Antarktīda un Saldūdens
Satelītuzņēmums
Satelītuzņēmums ir Zemes virsmas attēls, kas uzņemts no kosmosa ar satelīta palīdzību.
Skatīt Antarktīda un Satelītuzņēmums
Sausās ielejas
Sauso ieleju karte Sausās ielejas ir dabas apgabals Antarktīdā Transantarktīdas kalnos, rietumos no Makmerdo šauruma Viktorijas Zemē.
Skatīt Antarktīda un Sausās ielejas
Sausums
Meksikā. Sausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem.
Skatīt Antarktīda un Sausums
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Skatīt Antarktīda un Sūkļi
Sēklaugi
Sēklaugi (Spermatophytes) ir vaskulāro augu nodalījums.
Skatīt Antarktīda un Sēklaugi
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Skatīt Antarktīda un Seivalis
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Antarktīda un Septembris
Sniegputenis
2011. gada 11. februāra rītā Rīgā. Sniegputenis jeb vienkārši putenis ir dabas parādība, kad vējš pa gaisu sev līdzi nes sniegpārslas.
Skatīt Antarktīda un Sniegputenis
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Skatīt Antarktīda un Sniegs
Sporaugi
Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.
Skatīt Antarktīda un Sporaugi
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Skatīt Antarktīda un Tārpi
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Antarktīda un Temperatūra
Terors (vulkāns)
Terors ir apdzisis vulkāns Antarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Terors (vulkāns)
Traktors
Traktors T-40A Traktors ir pašgājēja mašīna, kas paredzēta tam pievienotu iekārtu darbināšanai, lauksaimniecības mašīnu un transporta piekabju vilkšanai.
Skatīt Antarktīda un Traktors
Transantarktīdas kalni
Transantarktīdas kalni ir Antarktīdu divās daļās sadaloša kalnu grēda, kas stiepjas cauri visam kontinentam no Rosa jūras līdz Vedela jūrai.
Skatīt Antarktīda un Transantarktīdas kalni
Transports
Lielbritānijā. Transports ir transporta infrastruktūras, transporta līdzekļu, transporta vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas kopums, kura uzdevums ir cilvēku un kravu pārvietošana starp dažādām ģeogrāfiskām (teritoriālām) vietām.
Skatīt Antarktīda un Transports
Tuksnesis
border.
Skatīt Antarktīda un Tuksnesis
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Antarktīda un Vaļi
Valdība
Valdība ir sistēma vai cilvēku grupa, kas pārvalda organizētu kopienu, parasti valsti.
Skatīt Antarktīda un Valdība
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Antarktīda un Vējš
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Skatīt Antarktīda un Vētrasputni
Vestfollas pakalni
Vestfollas pakalnu ainava Vestfollas pakalni (ir polārā oāze Austrumantarktīdā Ingridas Kristensenas krastā Sodružestvas jūras piekrastē.
Skatīt Antarktīda un Vestfollas pakalni
Vinsona masīvs
Vinsona masīvs ir kalns Antarktīdā, kontinenta augstākā virsotne.
Skatīt Antarktīda un Vinsona masīvs
Vostoka
Vostoka ir vienīgā funkcionējošā Krievijas (agrāk PSRS) iekškontinentālā polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Vostoka
Vostokas ezers
Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā.
Skatīt Antarktīda un Vostokas ezers
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Antarktīda un Vulkāns
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Antarktīda un Zīdītāji
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Antarktīda un Zeme
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Antarktīda un Zemes garoza
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Skatīt Antarktīda un Zilais valis
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Antarktīda un Zinātnieks
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Antarktīda un Zivis
.aq
.aq ir Antarktīdas augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Antarktīda un .aq
1772. gads
1772.
Skatīt Antarktīda un 1772. gads
1775. gads
1775.
Skatīt Antarktīda un 1775. gads
1820. gads
1820.
Skatīt Antarktīda un 1820. gads
1839. gads
1839.
Skatīt Antarktīda un 1839. gads
1840. gads
1840.
Skatīt Antarktīda un 1840. gads
1895. gads
1895.
Skatīt Antarktīda un 1895. gads
1898. gads
1898.
Skatīt Antarktīda un 1898. gads
1899. gads
1899.
Skatīt Antarktīda un 1899. gads
1901. gads
1901.
Skatīt Antarktīda un 1901. gads
1904. gads
1904.
Skatīt Antarktīda un 1904. gads
1933. gads
1933.
Skatīt Antarktīda un 1933. gads
1935. gads
1935.
Skatīt Antarktīda un 1935. gads
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Skatīt Antarktīda un 1939. gads
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Skatīt Antarktīda un 1941. gads
1947. gads
1947.
Skatīt Antarktīda un 1947. gads
1948. gads
1948.
Skatīt Antarktīda un 1948. gads
1950. gads
1950.
Skatīt Antarktīda un 1950. gads
1958. gads
1958.
Skatīt Antarktīda un 1958. gads
1959. gads
1959.
Skatīt Antarktīda un 1959. gads
1990. gadi
Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.
Skatīt Antarktīda un 1990. gadi
1990. gads
1990.
Skatīt Antarktīda un 1990. gads
2006. gads
2006.
Skatīt Antarktīda un 2006. gads
2007. gads
2007.
Skatīt Antarktīda un 2007. gads
Skatīt arī
Antarktika
- Antarktika
- Antarktīda
- Austrālijas Antarktiskā Teritorija
- Belinshauzena jūra
- Britu Antarktiskā teritorija
- Buvē sala
- D'Irvila jūra
- Deivisa jūra
- Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
- Dienvidsendviču salas
- Dienvidu polārais loks
- Dreika šaurums
- Kosmonautu jūra
- Lazareva jūra
- Mosona jūra
- Rosa jūra
- Rīsera-Larsena jūra
- Sadraudzības jūra
- Skotijas jūra
- Somova jūra
- Vedela jūra
Fiziskās ģeogrāfijas rekordi
- Afroeirāzija
- Antarktīda
- Arga leduskupols
- Asala ezers
- Dienvidpols
- Erebuss
- Frovorda rags
- Gaudosa
- Hopa līcis
- Hornas rags
- Kafeklubena
- Marianas dziļvaga
- Marjato rags
- Nāves jūra
- Parinjasa rags
- Uguns loks
- Ziemeļpols
- Ziemeļu Ledus okeāns
- Čimboraso
Kontinenti
- Amerika
- Antarktīda
- Austrālija (kontinents)
- Austrālija un Okeānija
- Dienvidamerika
- Eiropa
- Indijas subkontinents
- Kontinents
- Superkontinents
- Ziemeļamerika
- Āfrika
- Āzija
Zināms kā AQ, ARK, ATA.