Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Agronomija, Alberinga Ministru kabinets, Alberts Kviesis, Celmiņa 2. Ministru kabinets, Februāra revolūcija, Fraternitas Rusticana, Frīdrihs Vesmanis, Gustavs Zemgals, Harkiva, Hugo Celmiņš, Jānis Čakste, Jānis Blumbergs, Kārlis Ulmanis, Krievija, Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Avīze, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Vēstnesis, Marģers Skujenieks, Norvēģija, Pauls Kalniņš (politiķis), Pneimonija, Saeima, Tautas padome, Ulmaņa 2. Ministru kabinets, Ulmaņa 3. Ministru kabinets, Valmiera, Valmieras apriņķis, Valsts nodevība, Vācija, Viļķene, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilis Gulbis, Voldemārs Bastjānis, 1. Saeima, 1. Saeimas vēlēšanas, 1917. gads, 1918. gads, 1922. gads, 1926. gads, 2. Saeima, 3. Saeima, 3. Saeimas vēlēšanas.
Agronomija
Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Agronomija · Redzēt vairāk »
Alberinga Ministru kabinets
Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Alberinga Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Celmiņa 2. Ministru kabinets
Hugo Celmiņa Ministru kabineta locekļi vizītē pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Alberta Kvieša 1930. gada 11. aprīlī. Sēž no kreisās: Frīdrihs Ozoliņš, Hugo Celmiņš, Valsts prezidents A. Kviesis, Mārtiņš Vācietis, Ansis Petrevics; sāv no kreisās: Juris Pabērzs, Vladislavs Rubulis, Dāvids Rudzītis, Edmunds Ziemelis, Eduards Laimiņš, Vilis Gulbis, Staņislavs Ivbuls, Roberts Ivanovs. Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Celmiņa 2. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Fraternitas Rusticana
Fraternitas Rusticana ir Latvijas studentu biedrība (akadēmiskā organizācija), kuras pirmsākumi meklējami 1921.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Fraternitas Rusticana · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Harkiva · Redzēt vairāk »
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Blumbergs
Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Jānis Blumbergs · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Krievija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pneimonija
Pneimonija (no, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Pneimonija · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Saeima · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Arturs Alberings un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 2. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Ulmaņa 2. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 3. Ministru kabinets
Ulmaņa 3. Ministru kabinets 1931. gada 25. martā. Sēž no kreisās: Vladislavs Rubulis, Edmunds Ziemelis, Kārlis Ulmanis, Arturs Alberings, Juris Pabērzs, Ansis Petrevics; stāv no kreisās: Eduards Laimiņš, Jānis Annuss, Antons Rancāns, Staņislavs Ivbuls, Dāvids Rudzītis. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Ulmaņa 3. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Valsts nodevība
Amerikas pilsoņu kara karikatūra ''Nodevēja liktenis'' Valsts nodevība ir noziegums, ko izdarījis pilsonis, apzināti vēršoties pret savas valsts suverenitāti.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Valsts nodevība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļķene
Viļķene (agrāk Katrīna) ir ciems Limbažu novada Viļķenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Viļķene · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilis Gulbis
Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Vilis Gulbis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Bastjānis
Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Ernests Voldemārs Bašēns, miris) bija latviešu politiķis, no 1922.
Jaunums!!: Arturs Alberings un Voldemārs Bastjānis · Redzēt vairāk »
1. Saeima
Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 1. Saeima · Redzēt vairāk »
1. Saeimas vēlēšanas
1. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1922.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 1. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 1926. gads · Redzēt vairāk »
2. Saeima
2.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 2. Saeima · Redzēt vairāk »
3. Saeima
3.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 3. Saeima · Redzēt vairāk »
3. Saeimas vēlēšanas
laikraksta „Aizkulises” 1928. gada 5. oktobra 40. numurs Sergeja Civinska karikatūras centrā Kārlis Ulmanis, aiz viņa Augusts Briedis un Arturs Alberings. 3. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1928.
Jaunums!!: Arturs Alberings un 3. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
