Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arturs Dārznieks

Indekss Arturs Dārznieks

Arturs Dārznieks (Lubāna -, Rīga) bija Latvijas šahists un inženieris.

27 attiecības: Alūksne, Atpūta (žurnāls), Fricis Apšenieks, Inženieris, Latvija, Latvijas šaha čempionāts, Latvijas komandu šaha čempionāts, Lubāna, Otrais pasaules karš, Rīga, Roberts Skuja, Vācija, VEF, 1948. gada Latvijas čempionāts šahā, 1950. gada Latvijas čempionāts šahā, 1951. gada Latvijas čempionāts šahā, 1952. gada Latvijas čempionāts šahā, 1954. gada Latvijas čempionāts šahā, 1955. gada Latvijas čempionāts šahā, 1959. gada Latvijas čempionāts šahā, 1960. gada Latvijas čempionāts šahā, 1962. gada Latvijas čempionāts šahā, 1972. gada Latvijas čempionāts šahā, 1973. gada Latvijas čempionāts šahā, 1977. gada Latvijas čempionāts šahā, 1991. gada Latvijas čempionāts šahā, 7. Siguldas kājnieku pulks.

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Alūksne · Redzēt vairāk »

Atpūta (žurnāls)

Atpūta (vecajā ortogrāfijā: Atpuhta) bija ilustrēts literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas nedēļas žurnāls latviešu valodā.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Atpūta (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Fricis Apšenieks

Fricis Apšenieks (Tetelmindes pagasts — Rīga) bija Latvijas šahists, divkārtējs Latvijas šaha čempionātu uzvarētājs, pirmā Pasaules amatieru šaha čempionāta vicečempions (1924).

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Fricis Apšenieks · Redzēt vairāk »

Inženieris

Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: ''Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge'' Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Inženieris · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas šaha čempionāts

Latvijas čempionāts šahā ir šaha turnīrs, kurā tiek noskaidrots spēcīgākais Latvijas šahists un šahiste.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Latvijas šaha čempionāts · Redzēt vairāk »

Latvijas komandu šaha čempionāts

Latvijas komandu šaha čempionāts — komandu šaha turnīrs Latvijā, kas regulāri notiek kopš 1960.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Latvijas komandu šaha čempionāts · Redzēt vairāk »

Lubāna

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Lubāna · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Rīga · Redzēt vairāk »

Roberts Skuja

Roberts Skuja (Alūksnes pagasts, Avotiņi -, Alūksnes rajons) bija Latvijas šaha meistars.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Roberts Skuja · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un Vācija · Redzēt vairāk »

VEF

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un VEF · Redzēt vairāk »

1948. gada Latvijas čempionāts šahā

1948.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1948. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1950. gada Latvijas čempionāts šahā

1950.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1950. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1951. gada Latvijas čempionāts šahā

1951.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1951. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1952. gada Latvijas čempionāts šahā

1952.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1952. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1954. gada Latvijas čempionāts šahā

1954.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1954. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1955. gada Latvijas čempionāts šahā

1955.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1955. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1959. gada Latvijas čempionāts šahā

1959.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1959. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1960. gada Latvijas čempionāts šahā

1960.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1960. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1962. gada Latvijas čempionāts šahā

1962.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1962. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1972. gada Latvijas čempionāts šahā

1972.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1972. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1973. gada Latvijas čempionāts šahā

1973.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1973. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1977. gada Latvijas čempionāts šahā

1977.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1977. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1991. gada Latvijas čempionāts šahā

1991.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 1991. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

7. Siguldas kājnieku pulks

Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.

Jaunums!!: Arturs Dārznieks un 7. Siguldas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »