Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Arābu valoda

Indekss Arābu valoda

Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši  — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.

Satura rādītājs

  1. 144 attiecības: Afroaziātu valodas, Alķīmija, Alžīrija, Algebra, Alkohols, Allāhs, Alofons, Angļu valoda, Apvienotie Arābu Emirāti, Aramiešu valoda, Arābi, Arābijas pussala, Arābu alfabēts, Arābu īpašvārdu atveidošana, Arābu valodas varietātes, Arābu valstu līga, Artikuls, Astronomija, Čada, Ēģipte, Āfrikas Savienība, Bahreina, Balsīgums, Berberu valodas, Bilabiāls līdzskanis, Centrālās semītu valodas, Damaska, Dentāls līdzskanis, Diakritiskās zīmes, Dialekts, Dienvidarābijas raksts, Diglosija, Divskanis, Druzi, Eiropa, Epiglotāls līdzskanis, Faringāls līdzskanis, Filozofija, Fonēma, Fonētika, Franču valoda, Francija, Galotne (valodniecība), Geminācija, Glotāls līdzskanis, Grafēma, Grāmata, Grieķu alfabēts, Grieķu valoda, Hartūma, ... Izvērst indekss (94 vairāk) »

  2. Džibutijas valodas
  3. Eritrejas valodas
  4. Irākas valodas
  5. Irānas valodas
  6. Izraēlas valodas
  7. Kamerūnas valodas
  8. Libānas valodas
  9. Mali valodas
  10. Mauritānijas valodas
  11. Nigēras valodas
  12. Senegālas valodas
  13. Sīrijas valodas

Afroaziātu valodas

Afroaziātu valodu saime, agrāk semītu-hamītu jeb hamītu-semītu valodu saime, ir viena no galvenajām pasaules valodu saimēm, kurā ietilpst 377 valodas ar vairāk kā 300 miljoniem dzimtās valodas runātāju.

Skatīt Arābu valoda un Afroaziātu valodas

Alķīmija

fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Skatīt Arābu valoda un Alķīmija

Alžīrija

Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Alžīrija

Algebra

Algebra ((‎al-gabr) — 'apvienošana') ir viena no matemātikas pamatnozarēm.

Skatīt Arābu valoda un Algebra

Alkohols

Alkohols (no, al kuhl — ‘smalks pulveris’) var būt.

Skatīt Arābu valoda un Alkohols

Allāhs

Kaligrāfiski uzrakstīts vārds "Allāhs" arābu valodā Allāhs (Allāh) ir standarta arābu vārds Dieva apzīmēšanai.

Skatīt Arābu valoda un Allāhs

Alofons

Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.

Skatīt Arābu valoda un Alofons

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Skatīt Arābu valoda un Angļu valoda

Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti, saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos.

Skatīt Arābu valoda un Apvienotie Arābu Emirāti

Aramiešu valoda

Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi.

Skatīt Arābu valoda un Aramiešu valoda

Arābi

Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.

Skatīt Arābu valoda un Arābi

Arābijas pussala

Arābijas pussala (vai) ir pussala Tuvajos Austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Arābijas pussala

Arābu alfabēts

Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Arābu alfabēts (abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu.

Skatīt Arābu valoda un Arābu alfabēts

Arābu īpašvārdu atveidošana

Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā.

Skatīt Arābu valoda un Arābu īpašvārdu atveidošana

Arābu valodas varietātes

Arābu valoda ir semītu saimes valoda ar daudzām varietātēm, kas var ievērojami atšķirties cita no citas; kā starp valstīm, tā arī vienas valsts robežās.

Skatīt Arābu valoda un Arābu valodas varietātes

Arābu valstu līga

300pxArābu valstu līga jeb arī Arābu līga ir reģionāla neatkarīgu arābu valstu organizācija, kurā darbojas divdesmit divas valstis un četras novērotājvalstis.

Skatīt Arābu valoda un Arābu valstu līga

Artikuls

nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.

Skatīt Arābu valoda un Artikuls

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Skatīt Arābu valoda un Astronomija

Čada

Čada ((Tshād)), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Čada

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Ēģipte

Āfrikas Savienība

Āfrikas Savienība (AU, arī UA) ir starptautiska organizācija, kurā piedalās 55 Āfrikas valstis.

Skatīt Arābu valoda un Āfrikas Savienība

Bahreina

Bahreina (Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā.

Skatīt Arābu valoda un Bahreina

Balsīgums

Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.

Skatīt Arābu valoda un Balsīgums

Berberu valodas

Berberu valodas jeb tamazigtu valodas (Tamaziɣt vai Tamazight, ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ) ir afroaziātu valodu saimes zars, un tajās galvenokārt runā berberu tautas.

Skatīt Arābu valoda un Berberu valodas

Bilabiāls līdzskanis

Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.

Skatīt Arābu valoda un Bilabiāls līdzskanis

Centrālās semītu valodas

Centrālās semītu valodas ir viens no Afroaziātu valodu saimes semītu valodu atzariem.

Skatīt Arābu valoda un Centrālās semītu valodas

Damaska

Damaska ir pilsēta Sīrijas dienvidrietumos, Sīrijas galvaspilsēta un Damaskas muhāfazas administratīvais centrs.

Skatīt Arābu valoda un Damaska

Dentāls līdzskanis

Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.

Skatīt Arābu valoda un Dentāls līdzskanis

Diakritiskās zīmes

Diakritiskās zīmes (— 'atšķirt; atšķirīgs') ir papildu rakstu zīmes, kas tiek rakstītas virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, lai norādītu citādu burta izrunu, nekā tas parasti tiktu izrunāts.

Skatīt Arābu valoda un Diakritiskās zīmes

Dialekts

Dialekts ((dialektos); no  — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.

Skatīt Arābu valoda un Dialekts

Dienvidarābijas raksts

Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām.

Skatīt Arābu valoda un Dienvidarābijas raksts

Diglosija

Diglosija (no (diglōssia) — 'divas valodas') valodniecībā ir situācija, kad kādā kopienā vienlaikus tiek lietoti vienas valodas divi atšķirīgi dialekti, no kuriem katram dialektam ir citāda sabiedriskā funkcija.

Skatīt Arābu valoda un Diglosija

Divskanis

Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.

Skatīt Arābu valoda un Divskanis

Druzi

Druzi jeb drūzi (derzī, daudzskaitlī, durūz) ir arābu valodā runājoša etnoreliģiska grupa Libānā, Sīrijā, Jordānijā un Izraēlā.

Skatīt Arābu valoda un Druzi

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Arābu valoda un Eiropa

Epiglotāls līdzskanis

Epiglotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balsenes krokām pret uzbalseni (uzgāmuru).

Skatīt Arābu valoda un Epiglotāls līdzskanis

Faringāls līdzskanis

Faringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu.

Skatīt Arābu valoda un Faringāls līdzskanis

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Skatīt Arābu valoda un Filozofija

Fonēma

Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.

Skatīt Arābu valoda un Fonēma

Fonētika

Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.

Skatīt Arābu valoda un Fonētika

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Skatīt Arābu valoda un Franču valoda

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Arābu valoda un Francija

Galotne (valodniecība)

Galotne jeb fleksija (no  — ‘liekšana, liekums’) valodniecībā ir morfēma.

Skatīt Arābu valoda un Galotne (valodniecība)

Geminācija

Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.

Skatīt Arābu valoda un Geminācija

Glotāls līdzskanis

Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm).

Skatīt Arābu valoda un Glotāls līdzskanis

Grafēma

Tipogrāfijā par grafēmu (no — ‘rakstu’) sauc rakstu zīmju sistēmas pamatvienību.

Skatīt Arābu valoda un Grafēma

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Skatīt Arābu valoda un Grāmata

Grieķu alfabēts

Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.

Skatīt Arābu valoda un Grieķu alfabēts

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.

Skatīt Arābu valoda un Grieķu valoda

Hartūma

Hartūma (al-Kharṭūm) ir Sudānas galvaspilsēta un Hartūmas pavalsts administratīvais centrs.

Skatīt Arābu valoda un Hartūma

Hausu valoda

Hausu valoda (Hausa) ir afroaziātu valodu saimes čadas atzara valoda.

Skatīt Arābu valoda un Hausu valoda

Hindi

Hindi (devanāgarī: हिन्दी vai हिंदी, SSTA:, IPA) ir ziemeļu un centrālajā Indijā runātas valodas (vai dialektu saimes) nosaukums (tā sauktā "Hindi josla").

Skatīt Arābu valoda un Hindi

Indonēziešu valoda

Indonēziešu valoda ir Indonēzijas oficiālā valoda.

Skatīt Arābu valoda un Indonēziešu valoda

Interdentāls līdzskanis

Interdentāli līdzskaņi tiek izrunāti novietojot mēles lokano galu pret augšējiem priekšzobiem.

Skatīt Arābu valoda un Interdentāls līdzskanis

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).

Skatīt Arābu valoda un Irāka

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Skatīt Arābu valoda un Irāna

Islāma sadarbības organizācija

Apturēta dalība organizācijā Islāma sadarbības organizācija (OIC,, OCI), agrāk Islāma konferences organizācija, ir starptautiska organizācija, kurā apvienotas valstis, kurās dominējošā reliģija ir islāms.

Skatīt Arābu valoda un Islāma sadarbības organizācija

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Skatīt Arābu valoda un Islāms

ISO 639-3

ISO 639-3 (ISO 639-3:2007) ir starptautisks valodu kodu stantarts.

Skatīt Arābu valoda un ISO 639-3

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Skatīt Arābu valoda un Itāļu valoda

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Skatīt Arābu valoda un Itālija

Ivrits

Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.

Skatīt Arābu valoda un Ivrits

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Skatīt Arābu valoda un Izraēla

Jemena

Jemenas Republika (Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah) ir valsts Āzijas dienvidrietumos, Arābijas pussalas dienvidos.

Skatīt Arābu valoda un Jemena

Jordānija

Jordānija, oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste, ir valsts Tuvajos Austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Jordānija

Kaira

Kaira vakarā Kaira (al Qāhirah) ir Ēģiptes galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, izvietojusies valsts ziemeļos Nīlas upes deltas sākuma.

Skatīt Arābu valoda un Kaira

Kalifāts

Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.

Skatīt Arābu valoda un Kalifāts

Kaligrāfija

Kaligrāfiski uzrakstīts vārds ''Calligraphy'' Kaligrāfija (kallos un, graphẽ — ‘skaists (glīts) raksts’) jeb glītrakstīšana ir māksla skaisti un skaidri rakstīt rokrakstā.

Skatīt Arābu valoda un Kaligrāfija

Katara

Katara (Qaṭar, izrunā), oficiāli Kataras Valsts (دولة قطر, Dawlat Qaṭar) ir valsts Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalas austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Katara

Kirilica

Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.

Skatīt Arābu valoda un Kirilica

Kopti

Kopti ir etnoreliģiska grupa Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Kopti

Korāns

Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).

Skatīt Arābu valoda un Korāns

Koronāls līdzskanis

Koronālos līdzskaņus, sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.

Skatīt Arābu valoda un Koronāls līdzskanis

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Skatīt Arābu valoda un Kristietība

Kurdu valoda

Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē.

Skatīt Arābu valoda un Kurdu valoda

Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča.

Skatīt Arābu valoda un Kuveita

Labiāls līdzskanis

Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).

Skatīt Arābu valoda un Labiāls līdzskanis

Labiodentāls līdzskanis

Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.

Skatīt Arābu valoda un Labiodentāls līdzskanis

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Skatīt Arābu valoda un Latīņu raksts

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Skatīt Arābu valoda un Latīņu valoda

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Arābu valoda un Latviešu valoda

Lībija

Lībija, oficiāli Lībijas Valsts (‏ادولة ليبيا ‎‎) ir valsts Ziemeļāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Lībija

Līdzskanis

Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.

Skatīt Arābu valoda un Līdzskanis

Levante

Levantes aptuvenais areāls Levante ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu areālu Tuvajos Austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Levante

Libāna

Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Libāna

Literārā valoda

Literārā valoda, standartvaloda, standarta valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.

Skatīt Arābu valoda un Literārā valoda

Liturģiskā valoda

Liturģiskā valoda vai svētā valoda ir valoda, kuru cilvēki asociē ar kādu konkrētu konfesiju un izmanto reliģisko rituālu veikšanai, ikdienā pārsvarā lietojot citu valodu.

Skatīt Arābu valoda un Liturģiskā valoda

Magriba

Magriba Magriba ( — 'saulrieta vieta' vai 'rietumi') ir reģions Ziemeļāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Magriba

Malajiešu valoda

Malajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu valodu saimes makrovaloda, ko galvenokārt prot malajieši.

Skatīt Arābu valoda un Malajiešu valoda

Mali

Mali, oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Mali

Maltiešu valoda

Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.

Skatīt Arābu valoda un Maltiešu valoda

Maroka

Maroka (berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas Karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Maroka

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Skatīt Arābu valoda un Matemātika

Mauritānija

Mauritānija (Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Mauritānija

Morfoloģija (valodniecība)

Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.

Skatīt Arābu valoda un Morfoloģija (valodniecība)

Musulmaņi

Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم‎‎ (muslim)) ir islāma sekotāji.

Skatīt Arābu valoda un Musulmaņi

Nazāls līdzskanis

Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.

Skatīt Arābu valoda un Nazāls līdzskanis

Neshs

Korāna pirmā sūra nesha stilā. Neshs (zināms arī pēc turku nosaukuma kā nesihs; no arābu valodas nasakha, naskh, kas nozīmē "pārrakstīt", "kopēt") ir speciāls arābu kaligrāfijas stils, ko, domājams, ieviesis persiešu kaligrāfs Abū Alī Ibn Mukla Šīrāzī, un kas bija paredzēts galvenokārt grāmatu pārrakstīšanai.

Skatīt Arābu valoda un Neshs

Omāna

Omāna (ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos.

Skatīt Arābu valoda un Omāna

Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

Skatīt Arābu valoda un Palatāls līdzskanis

Palestīna

Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Skatīt Arābu valoda un Palestīna

Palestīnas autonomija

Palestīnas nacionālā administrācija (As-Sulṭah Al-Filasṭīniyyah) ir autonoma administratīvi teritoriāla vienība, de facto Izraēlas valsts protektorāts ar pašpasludinātu centru Austrumjeruzalemē.

Skatīt Arābu valoda un Palestīnas autonomija

Parādība

Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.

Skatīt Arābu valoda un Parādība

Patskanis

Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.

Skatīt Arābu valoda un Patskanis

Persiešu valoda

Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.

Skatīt Arābu valoda un Persiešu valoda

Persijas līcis

Persijas līcis (Xalij-e Fârs) vai Arābu līcis (Al-Khalīj al-ˁArabī) ir iekšējā jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos.

Skatīt Arābu valoda un Persijas līcis

Pireneju pussala

Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.

Skatīt Arābu valoda un Pireneju pussala

Portugāļu valoda

Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.

Skatīt Arābu valoda un Portugāļu valoda

Postalveolārs līdzskanis

Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.

Skatīt Arābu valoda un Postalveolārs līdzskanis

Rabāta

Rabāta (ar-Rabāṭ, ar-Ribāṭ) ir pilsēta Ziemeļrietumāfrikā, Marokas galvaspilsēta.

Skatīt Arābu valoda un Rabāta

Rietumsahāra

Rietumsahāra (berberu: Taneẓṛuft Tutrimt) ir apstrīdēta teritorija Ziemeļāfrikā, kas robežojas ar Maroku ziemeļos, Alžīriju ziemeļaustrumos, Mauritāniju austrumos un dienvidos un Atlantijas okeānu rietumos.

Skatīt Arābu valoda un Rietumsahāra

Rietumsemītu valodas

Rietumsemītu valodu atzars ir galvenais semītu valodu saimes atzars.

Skatīt Arābu valoda un Rietumsemītu valodas

Saūda Arābija

Saūda Arābija ir valsts Arābijas pussalā.

Skatīt Arābu valoda un Saūda Arābija

Sana

Sana (Şanʿāʾ) ir Jemenas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta, Sanas muhāfazas centrs, bet muhāfazā neietilpst, veidojot atsevišķu vienību Amānatelāsimu.

Skatīt Arābu valoda un Sana

Sanskrits

Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Skatīt Arābu valoda un Sanskrits

Sīnāja pussala

Sīnāja pussala Ēģiptē. Sīnāja pussala (Shibh Jazīrat Sīnāʾ) ir pussala Ēģiptes ziemeļaustrumos.

Skatīt Arābu valoda un Sīnāja pussala

Sīrija

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.

Skatīt Arābu valoda un Sīrija

Semītu pirmvaloda

Semītu pirmvaloda ir hipotētiska semītu valodu saimes pirmvaloda.

Skatīt Arābu valoda un Semītu pirmvaloda

Semītu valodas

Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.

Skatīt Arābu valoda un Semītu valodas

Sicīliešu valoda

Sicīliešu valoda (sicilianu, sìculu) ir romāņu saimes valoda, kurā runā 4—5 miljoni cilvēku Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, tai pieguļošajās Vidusjūras salās un Kalabrijas reģiona dienvidos.

Skatīt Arābu valoda un Sicīliešu valoda

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Skatīt Arābu valoda un Sicīlija

Sintakse

Sintakse (— ‘kopējā kārtība’) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu savienojumus un teikumu gramatisko struktūru.

Skatīt Arābu valoda un Sintakse

Slēdzenis

Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.

Skatīt Arābu valoda un Slēdzenis

Spāņu valoda

Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.

Skatīt Arābu valoda un Spāņu valoda

Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.

Skatīt Arābu valoda un Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Sudāna

Sudāna (as-Sūdān), oficiāli Sudānas Republika (Jumhūrīyat as-Sūdān) ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā.

Skatīt Arābu valoda un Sudāna

Svahili

Svahili (kiswahili) ir bantu valoda, kuru kā dzimto, tā arī kā otro valodu lieto iedzīvotāji, kas apdzīvo Austrumāfrikas piekrasti no Somālijas dienvidiem līdz Mozambikas ziemeļiem, kā arī plaši izplatīta Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, Ruandā, Burundi, Somālijas dienvidos, Mozambikā, Malāvijā un Komorās.

Skatīt Arābu valoda un Svahili

Transliterācija

Transliterācija ir kāda alfabēta burtu atveidošana ar cita alfabēta burtiem.

Skatīt Arābu valoda un Transliterācija

Tunisija

Tunisija (amazigā), oficiāli Tunisijas Republika, ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā Ziemeļāfrikas valsts.

Skatīt Arābu valoda un Tunisija

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Skatīt Arābu valoda un Turcija

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.

Skatīt Arābu valoda un Turku valoda

Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.

Skatīt Arābu valoda un Tuvie Austrumi

Uiguru valoda

Uiguru valoda, dažkārt saukta par jaunuiguru valodu — tjurku valodu grupas valoda.

Skatīt Arābu valoda un Uiguru valoda

Urdu

Urdu (urdū), vietēji pazīstams kā Lāškārrī (لشکری), ir indoirāņu saimes indoāriešu atzara valoda.

Skatīt Arābu valoda un Urdu

Uvulārs līdzskanis

Uvulāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret vai ļoti tuvu ūkai, tas ir, vēl tālāk mutes dobumā, nekā velārie līdzskaņi.

Skatīt Arābu valoda un Uvulārs līdzskanis

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Skatīt Arābu valoda un Valoda

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no  — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Skatīt Arābu valoda un Valodniecība

Valsts valoda

Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Skatīt Arābu valoda un Valsts valoda

Velārs līdzskanis

Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.

Skatīt Arābu valoda un Velārs līdzskanis

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Arābu valoda un Viduslaiki

Zenīts

horizontu virzieni attiecībā pret novērotāju Zenīts (samt — ‘virziens’) ir iedomāts punkts debess sfērā tieši virs novērotāja galvas.

Skatīt Arābu valoda un Zenīts

Ziemeļāfrika

Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.

Skatīt Arābu valoda un Ziemeļāfrika

Zilbe

Zilbe ir burtu kopa, kurā ir iekļauts viens patskanis (vai tā vietā zilbisks līdzskanis) vai divskanis un papildus var būt iekļauti viens vai vairāki līdzskaņi.

Skatīt Arābu valoda un Zilbe

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Skatīt Arābu valoda un Zinātne

Skatīt arī

Džibutijas valodas

Eritrejas valodas

Irākas valodas

Irānas valodas

Izraēlas valodas

Kamerūnas valodas

Libānas valodas

Mali valodas

Mauritānijas valodas

Nigēras valodas

Senegālas valodas

Sīrijas valodas

Zināms kā ISO 639:ar.

, Hausu valoda, Hindi, Indonēziešu valoda, Interdentāls līdzskanis, Irāka, Irāna, Islāma sadarbības organizācija, Islāms, ISO 639-3, Itāļu valoda, Itālija, Ivrits, Izraēla, Jemena, Jordānija, Kaira, Kalifāts, Kaligrāfija, Katara, Kirilica, Kopti, Korāns, Koronāls līdzskanis, Kristietība, Kurdu valoda, Kuveita, Labiāls līdzskanis, Labiodentāls līdzskanis, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Lībija, Līdzskanis, Levante, Libāna, Literārā valoda, Liturģiskā valoda, Magriba, Malajiešu valoda, Mali, Maltiešu valoda, Maroka, Matemātika, Mauritānija, Morfoloģija (valodniecība), Musulmaņi, Nazāls līdzskanis, Neshs, Omāna, Palatāls līdzskanis, Palestīna, Palestīnas autonomija, Parādība, Patskanis, Persiešu valoda, Persijas līcis, Pireneju pussala, Portugāļu valoda, Postalveolārs līdzskanis, Rabāta, Rietumsahāra, Rietumsemītu valodas, Saūda Arābija, Sana, Sanskrits, Sīnāja pussala, Sīrija, Semītu pirmvaloda, Semītu valodas, Sicīliešu valoda, Sicīlija, Sintakse, Slēdzenis, Spāņu valoda, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Sudāna, Svahili, Transliterācija, Tunisija, Turcija, Turku valoda, Tuvie Austrumi, Uiguru valoda, Urdu, Uvulārs līdzskanis, Valoda, Valodniecība, Valsts valoda, Velārs līdzskanis, Viduslaiki, Zenīts, Ziemeļāfrika, Zilbe, Zinātne.