68 attiecības: Aļaska, Abinieki, Ala, Amazone, Ambistomas, Aste, Ķīna, Ņūfaundlenda un Labradora, Baktērijas, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Džovanni Antonio Skopoli, Dienvidamerika, Dzirde, Eiropas protejs, Ezers, Fosilijas, Galva, Gļotas, Himalaji, Holarktika, Jura (periods), Kakls, Kazahstāna, Kāja, Kilograms, Koks, Krāsa, Kukaiņi, Lapas, Lapu sūnas, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Lipīdi, Mātīte, Metrs, Mugura, Mugurkauls, Muskuļi, Nags, Oža, Ola, Olbaltumvielas, Pavasaris, Pēda, Pigments, Pirksts, Plaušas, Polārais loks, ..., Proteju dzimta, Rīkle, Redze, Saha, Salamandru apakškārta, Salamandru dzimta, Sauszeme, Sienāži, Sirds, Skriemeļi, Tēviņš, Varžu virskārta, Vidusjūra, Ziemeļamerika, Ziemeļi, Zirnekļi, Zobi, Zuši. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Aļaska · Redzēt vairāk »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Abinieki · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ala · Redzēt vairāk »
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Jaunums!!: Astainie abinieki un Amazone · Redzēt vairāk »
Ambistomas
Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ambistomas · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Aste · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ķīna · Redzēt vairāk »
Ņūfaundlenda un Labradora
Ņūfaundlenda un Labradora ir viena no Kanādas desmit provincēm, kas pievienojās Kanādai 1949.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ņūfaundlenda un Labradora · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Džovanni Antonio Skopoli
Džovanni Antonio Skopoli (dzimis, miris) bija itāļu/austriešu dabaszinātnieks un ārsts no Tiroles.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Džovanni Antonio Skopoli · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Dzirde · Redzēt vairāk »
Eiropas protejs
Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).
Jaunums!!: Astainie abinieki un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ezers · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Galva · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Gļotas · Redzēt vairāk »
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Himalaji · Redzēt vairāk »
Holarktika
Holarktika (no — ‘viss’ un ἄρκτος — ‘ziemeļi’) ir bioģeogrāfisks apgabals Zemes Ziemeļu puslodē uz ziemeļiem no Ziemeļu tropu loka.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Holarktika · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Kakls · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Kāja · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Astainie abinieki un Kilograms · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Koks · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Mātīte · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Metrs · Redzēt vairāk »
Mugura
Cilvēka muguras ilustrācija Mugura ir ķermeņa daļa, kas atrodas rumpja aizmugurējā daļā starp sēžamvietu un kaklu un pleciem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Mugura · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Nags · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Oža · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ola · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Pēda
Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Pēda · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Pigments · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Pirksts · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Plaušas · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Proteju dzimta
Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Rīkle · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Redze · Redzēt vairāk »
Saha
250px Sahas Republika, saukta arī par Jakutiju, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Saha · Redzēt vairāk »
Salamandru apakškārta
Salamandru apakškārta (Salamandroidea) ir astaino abinieku kārtas (Caudata) apakškārta, kas apvieno 90% no mūsdienās dzīvojošajiem astainajiem abiniekiem.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Salamandru apakškārta · Redzēt vairāk »
Salamandru dzimta
Salamandru dzimta (Salamandridae) ir astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 74 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 3 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Salamandru dzimta · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Sienāži · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Sirds · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Varžu virskārta
Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Varžu virskārta · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Ziemeļi · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Zirnekļi · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Astainie abinieki un Zobi · Redzēt vairāk »
Zuši
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Astainie abinieki un Zuši · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Astaino abinieku kārta, Caudata, Urodela.