Satura rādītājs
43 attiecības: Asteroīds, Asteroīdu josla, Baltais punduris, Bolīds, Brūnais punduris, Cerera, Citplanēta, Erīda (pundurplanēta), Fizikālā dubultzvaigzne, Fizikāls ķermenis, Galaktika, Galaktiku grupas un kopas, Jupiters (planēta), Koipera josla, Komēta, Kvazārs, Magnetārs, Marss (planēta), Mēness, Melnais caurums, Merkurs (planēta), Meteoroīds, Meteors, Miglājs, Neitronu zvaigzne, Neptūns (planēta), Orta mākonis, Planēta, Plutons (pundurplanēta), Pulsārs, Pundurplanēta, Pundurzvaigzne, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Transneptūna objekts, Tumšā matērija, Urāns (planēta), Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Venera (planēta), Visums, Zeme, Zvaigzne.
- Astronomiski objekti
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Skatīt Astronomisks objekts un Asteroīds
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Skatīt Astronomisks objekts un Asteroīdu josla
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Skatīt Astronomisks objekts un Baltais punduris
Bolīds
right Bolīds (grieķu βολίς, βολίδος — metamais šķēps) ir ļoti spožs meteors, kura spožums lielāks par −4 (Veneras vidējo zvaigžņlielumu).
Skatīt Astronomisks objekts un Bolīds
Brūnais punduris
L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.
Skatīt Astronomisks objekts un Brūnais punduris
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Skatīt Astronomisks objekts un Cerera
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Skatīt Astronomisks objekts un Citplanēta
Erīda (pundurplanēta)
Erīda, arī Erida, oficiālais nosaukums 136199 Eris (simbols), pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni km liels, iekams Plutona diametrs ir teju km liels.
Skatīt Astronomisks objekts un Erīda (pundurplanēta)
Fizikālā dubultzvaigzne
Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.
Skatīt Astronomisks objekts un Fizikālā dubultzvaigzne
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Astronomisks objekts un Fizikāls ķermenis
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Skatīt Astronomisks objekts un Galaktika
Galaktiku grupas un kopas
Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.
Skatīt Astronomisks objekts un Galaktiku grupas un kopas
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Astronomisks objekts un Jupiters (planēta)
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Skatīt Astronomisks objekts un Koipera josla
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Skatīt Astronomisks objekts un Komēta
Kvazārs
gaismas gadu attālumā, bet kvazārs — apmēram 1 miljarda gaismas gadu attālumā, turklāt tas ir viens no Zemei tuvākajiem kvazāriem Kvazārs ir aktīvas galaktikas kodols tā attīstības sākuma stadijā.
Skatīt Astronomisks objekts un Kvazārs
Magnetārs
Mākslinieka zīmēts magnetārs ar magnētiskā lauka līnijām. Magnetārs ir neitronu zvaigzne ar izteikti spēcīgu magnētisko lauku.
Skatīt Astronomisks objekts un Magnetārs
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Astronomisks objekts un Marss (planēta)
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Astronomisks objekts un Mēness
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Skatīt Astronomisks objekts un Melnais caurums
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Skatīt Astronomisks objekts un Merkurs (planēta)
Meteoroīds
Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
Skatīt Astronomisks objekts un Meteoroīds
Meteors
Geminīdu plūsmas meteors Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā.
Skatīt Astronomisks objekts un Meteors
Miglājs
Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.
Skatīt Astronomisks objekts un Miglājs
Neitronu zvaigzne
Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.
Skatīt Astronomisks objekts un Neitronu zvaigzne
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Astronomisks objekts un Neptūns (planēta)
Orta mākonis
Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.
Skatīt Astronomisks objekts un Orta mākonis
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Astronomisks objekts un Planēta
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Skatīt Astronomisks objekts un Plutons (pundurplanēta)
Pulsārs
Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.
Skatīt Astronomisks objekts un Pulsārs
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Skatīt Astronomisks objekts un Pundurplanēta
Pundurzvaigzne
Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.
Skatīt Astronomisks objekts un Pundurzvaigzne
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Astronomisks objekts un Saturns (planēta)
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Astronomisks objekts un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Astronomisks objekts un Saules sistēma
Transneptūna objekts
Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.
Skatīt Astronomisks objekts un Transneptūna objekts
Tumšā matērija
Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.
Skatīt Astronomisks objekts un Tumšā matērija
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Astronomisks objekts un Urāns (planēta)
Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.
Skatīt Astronomisks objekts un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Astronomisks objekts un Venera (planēta)
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Astronomisks objekts un Visums
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Astronomisks objekts un Zeme
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Astronomisks objekts un Zvaigzne
Skatīt arī
Astronomiski objekti
- Astronomisks objekts
- Komēta
Zināms kā Astronomiskais objekts, Astronomiski objekti, Debess ķermenis, Debess ķermeņi, Debesu ķermenis, Debesu ķermeņi.