Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Absorbcijas spektrs, Alfa daļiņa, Anrī Bekerels, Atoma kodols, Atoms, Atomskaitlis, Šrēdingera vienādojums, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bēta daļiņa, Centrtieces spēks, Dž. Dž. Tomsons, Dmitrijs Mendeļejevs, Elektriskais lauks, Elektriskā strāva, Elektrodinamika, Elektrolīze, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Emisija, Ernests Rezerfords, Ervīns Šrēdingers, Fizika, Fotons, Gamma stari, Hēlijs, Heizenberga nenoteiktības princips, Jonizējošais starojums, Jons, Klasiskā mehānika, Kodolfizika, Kosmiskā telpa, Kvants, Kvantu mehānika, Litijs, Magnētiskais lauks, Makss Planks, Mikroskops, Nilss Bors, Planēta, Planka konstante, Radioaktivitāte, Saule, Spektrs, Tomsons, Ultravioletais starojums, Urāns (elements), Verners Heizenbergs, Viela, Zelts.
Absorbcijas spektrs
Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.
Jaunums!!: Atomfizika un Absorbcijas spektrs · Redzēt vairāk »
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Atomfizika un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Atomfizika un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Atomfizika un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Atomfizika un Atoms · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Atomfizika un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Šrēdingera vienādojums
Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā.
Jaunums!!: Atomfizika un Šrēdingera vienādojums · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Atomfizika un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Jaunums!!: Atomfizika un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »
Centrtieces spēks
Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.
Jaunums!!: Atomfizika un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »
Dž. Dž. Tomsons
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.
Jaunums!!: Atomfizika un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Mendeļejevs
Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Jaunums!!: Atomfizika un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Atomfizika un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Atomfizika un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Jaunums!!: Atomfizika un Elektrodinamika · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Atomfizika un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Atomfizika un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Atomfizika un Elektrons · Redzēt vairāk »
Emisija
Emisija ( — 'izlaišana') var būt.
Jaunums!!: Atomfizika un Emisija · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Atomfizika un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Atomfizika un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Atomfizika un Fizika · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Atomfizika un Fotons · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Atomfizika un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Atomfizika un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Jaunums!!: Atomfizika un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Atomfizika un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Atomfizika un Jons · Redzēt vairāk »
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Jaunums!!: Atomfizika un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Atomfizika un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Atomfizika un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Atomfizika un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Atomfizika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Atomfizika un Litijs · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Atomfizika un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Atomfizika un Makss Planks · Redzēt vairāk »
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Atomfizika un Mikroskops · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Atomfizika un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Atomfizika un Planēta · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Atomfizika un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Atomfizika un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Atomfizika un Saule · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Atomfizika un Spektrs · Redzēt vairāk »
Tomsons
Tomsons var būt.
Jaunums!!: Atomfizika un Tomsons · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Atomfizika un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Atomfizika un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Atomfizika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Atomfizika un Viela · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Atomfizika un Zelts · Redzēt vairāk »
