Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Ančupānu kalni, Audriņi, Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta, Kanāda, Latvijas Avīze, Latvijas PSR mazā enciklopēdija, Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, Latvijas Radio, Lsm.lv, Ludza, Makašēnu pagasts, Malta (Maltas pagasts), Oļģerts Grāvītis, Ostlande, Raimonds Vējonis, Rīgas Kinostudija, Rēzeknes apriņķis, Sarkanā armija, Schutzstaffel, Trešais reihs, Vācija, Vecticība.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Ančupānu kalni
Ančupānu kalni ir fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Rēzeknes novada Vērēmu pagastā pie Kolna Ančupāniem Izvietojušies Latgales augstienes ziemeļdaļā Rēzeknes pazeminājuma malā starp Rēzeknes pilsētas robežu, autoceļiem A12 un P36 un Rēzeknes—Kārsavas dzelzceļu.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Ančupānu kalni · Redzēt vairāk »
Audriņi
Audriņi (arī Audreņi) ir ciems Rēzeknes novada Audriņu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Audriņi · Redzēt vairāk »
Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta
Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta ir vēstures piemineklis, kas atrodas Rēzeknes novada Audriņu pagasta Audriņu ciemā, valsts autoceļa P36 (Rēzekne—Gulbene) malā.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Kanāda · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR mazā enciklopēdija
"Latvijas PSR mazā enciklopēdija" ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Latvijas PSR mazā enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
Stūra māja Brīvības ielā 61 un Stabu ielā 12, Rīgā, kurā padomju okupācijas periodā darbojās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, saukta arī Čeka, bija politiski represīva PSRS okupācijas institūcija ar militāru struktūru Latvijas PSR teritorijā līdz 1991. gadam, kuras uzdevumi bija okupācijas režīma drošība, izlūkošana un pretizlūkošana.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja · Redzēt vairāk »
Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Ludza · Redzēt vairāk »
Makašēnu pagasts
Makašēnu pagasts bija pašvaldība Rēzeknes apriņķī.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Makašēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Malta (Maltas pagasts)
Malta (līdz 1936. gadam Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Malta (Maltas pagasts) · Redzēt vairāk »
Oļģerts Grāvītis
Oļģerts Grāvītis (dzimis, miris) bija latviešu muzikologs un komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Oļģerts Grāvītis · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Ostlande · Redzēt vairāk »
Raimonds Vējonis
Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2015—2019), aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts, bijis Latvijas Zaļās partijas biedrs.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Raimonds Vējonis · Redzēt vairāk »
Rīgas Kinostudija
Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Rīgas Kinostudija · Redzēt vairāk »
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: Audriņu traģēdija un Vecticība · Redzēt vairāk »
