Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Alberts Kviesis, Augusts Tentelis, Austrums (mēnešraksts), Ķēču pagasts, Baltijas Vēstnesis, Bavārija, Dainas, Dienas Lapa, Dmitrijs Voskresenskis, Eslingene, Heinrihs Strods, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Garklāvs, Jānis Pommers, Kaplava, Kārlis Ulmanis, Kosa (ciems), Latviešu strēlnieki, Latvijas Avīze, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Liepāja, Minhene, Omska, Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs, Rīgas un visas Latvijas metropolīts, Skujenes pagasts, Suntaži, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Vilis Gulbis, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Augusts Tentelis
Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Augusts Tentelis · Redzēt vairāk »
Austrums (mēnešraksts)
Austrums bija no 1885.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Austrums (mēnešraksts) · Redzēt vairāk »
Ķēču pagasts
Ķēču pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Ķēču pagasts · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Bavārija · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Dainas · Redzēt vairāk »
Dienas Lapa
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Dienas Lapa · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Voskresenskis
Dmitrijs Voskresenskis, baznīcas vārds Sergijs (Митрополи́т Се́ргий, 1897—1944) bija Viļņas un Lietuvas metropolīts, Igaunijas un Latvijas pareizticīgo baznīcas patriarhālais eksarhs (Митрополит Виленский и Литовский, Патриарший ЭкзархЛатвии и Эстонии, 1941—1944).
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Dmitrijs Voskresenskis · Redzēt vairāk »
Eslingene
Eslingene pie Nekāras ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Eslingene · Redzēt vairāk »
Heinrihs Strods
Heinrihs Strods (1925-2012) bija latviešu vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992).
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Heinrihs Strods · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Garklāvs
Jānis Garklāvs (arhibīskaps Joans, Архиепископ Иоанн) (1898-1982) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskaps no 1943.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Jānis Garklāvs · Redzēt vairāk »
Jānis Pommers
Jānis Pommers arī Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis (dzimis, miris) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Jānis Pommers · Redzēt vairāk »
Kaplava
Kaplava var būt.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Kaplava · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kosa (ciems)
Kosa (agrāk arī Čankas) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Kosa (ciems) · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Liepāja · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Minhene · Redzēt vairāk »
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Omska · Redzēt vairāk »
Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs
Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra ēka mūsdienās. Rīgas Garīgais seminārs ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas augstākā mācību iestāde.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs · Redzēt vairāk »
Rīgas un visas Latvijas metropolīts
Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons. Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Rīgas un visas Latvijas metropolīts · Redzēt vairāk »
Skujenes pagasts
Skujenes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Skujenes pagasts · Redzēt vairāk »
Suntaži
Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Suntaži · Redzēt vairāk »
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »
Vilis Gulbis
Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un Vilis Gulbis · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Augustīns Pētersons un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
