Austrumberlīne un Berlīne

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Austrumberlīne un Berlīne

Austrumberlīne vs. Berlīne

Berlīnes dalījums okupācijas zonās Austrumberlīne pastāvēja no 1949. Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Anklāvs

Anklāvs C ir valsts B eksklāvs, robežvalsts А Anklāvs ir kāda valsts vai valsts daļa, kura no visām pusēm robežojas ar citas valsts teritoriju.

Anklāvs un Austrumberlīne · Anklāvs un Berlīne · Redzēt vairāk »

Berlīnes mūris

Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).

Austrumberlīne un Berlīnes mūris · Berlīne un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Austrumberlīne un Padomju Savienība · Berlīne un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Austrumberlīne un Rietumvācija · Berlīne un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Austrumberlīne un Vācija · Berlīne un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Austrumberlīne un Vācijas Demokrātiskā Republika · Berlīne un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »