Satura rādītājs
35 attiecības: Acidobaktērijas, Antonijs van Lēvenhuks, Arheji, Augsne, Augu šūna, Šūnas organoīdi, Baktēriju morfoloģija, Citoskelets, Eikarioti, Elektronmikroskops, Fizioloģija, Gaiss, Hloroplasts, Holera, Koha postulāti, Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs, Luijs Pastērs, Metrs, Mikrobioloģija, Mikroskops, Mitohondrijs, Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Organisms, Prokarioti, Roberts Kohs, Sibīrijas mēris, Simbioze, Slimība, Tuberkuloze, Vica, Vielmaiņa, Vienšūņi, Vienšūnas organisms, Virusoloģija, Zarnu nūjiņa.
- Bakterioloģija
Acidobaktērijas
Acidobaktērijas (Acidobacteria Cavalier-Smith, 2002) ir baktēriju valsts tips, kuru pārstāvji fizioloģiski atšķiras no pārējām baktērijām un sastopami visur, galvenokārt augsnē.
Skatīt Baktērijas un Acidobaktērijas
Antonijs van Lēvenhuks
Antonijs van Lēvenhuks (dzimis, miris) bija nīderlandiešu izgudrotājs un tirgotājs.
Skatīt Baktērijas un Antonijs van Lēvenhuks
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Skatīt Baktērijas un Arheji
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Baktērijas un Augsne
Augu šūna
Augu šūnas uzbūve Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas, kas daļēji atšķiras no citu eikariotisko organismu šūnām.
Skatīt Baktērijas un Augu šūna
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Skatīt Baktērijas un Šūnas organoīdi
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Skatīt Baktērijas un Baktēriju morfoloģija
Citoskelets
šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.
Skatīt Baktērijas un Citoskelets
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Skatīt Baktērijas un Eikarioti
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Skatīt Baktērijas un Elektronmikroskops
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Skatīt Baktērijas un Fizioloģija
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Baktērijas un Gaiss
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Skatīt Baktērijas un Hloroplasts
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Skatīt Baktērijas un Holera
Koha postulāti
Koha postulāti, kurus Roberts Kohs un Frīdrihs Loflers noformulēja 1884.
Skatīt Baktērijas un Koha postulāti
Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs
Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks.
Skatīt Baktērijas un Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs
Luijs Pastērs
Luijs Pastērs (dzimis, miris) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis.
Skatīt Baktērijas un Luijs Pastērs
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Baktērijas un Metrs
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Skatīt Baktērijas un Mikrobioloģija
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Skatīt Baktērijas un Mikroskops
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Skatīt Baktērijas un Mitohondrijs
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.
Skatīt Baktērijas un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Baktērijas un Organisms
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Skatīt Baktērijas un Prokarioti
Roberts Kohs
Heinrihs Hermanis Roberts Kohs (dzimis, miris) bija vācu mikrobiologs.
Skatīt Baktērijas un Roberts Kohs
Sibīrijas mēris
Sibīrijas mēris, liesas sērga jeb Sibīrijas čūla ir akūta, ļoti bīstama infekcijas slimība, kuru ierosina baktērijas Bacillus anthracis.
Skatīt Baktērijas un Sibīrijas mēris
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Skatīt Baktērijas un Simbioze
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Skatīt Baktērijas un Slimība
Tuberkuloze
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.
Skatīt Baktērijas un Tuberkuloze
Vica
Vica ir garš, tievs izaugums, kas dažām baktērijām, vienšūņiem un spermatozoīdiem kalpo kustību veikšanai.
Skatīt Baktērijas un Vica
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Baktērijas un Vielmaiņa
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Skatīt Baktērijas un Vienšūņi
Vienšūnas organisms
Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.
Skatīt Baktērijas un Vienšūnas organisms
Virusoloģija
Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.
Skatīt Baktērijas un Virusoloģija
Zarnu nūjiņa
Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.
Skatīt Baktērijas un Zarnu nūjiņa
Skatīt arī
Bakterioloģija
Zināms kā Baktērija.