Balti un Baltu reliģija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Balti un Baltu reliģija

Balti vs. Baltu reliģija

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai. Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Aļģirds un Balti · Aļģirds un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »

Auseklis (dievība)

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.

Auseklis (dievība) un Balti · Auseklis (dievība) un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »

Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Balti un Ūsiņš · Baltu reliģija un Ūsiņš · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Balti un Ķēstutis · Baltu reliģija un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Bangpūtis

Bangpūtis (jaunprūšu: *Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.

Balti un Bangpūtis · Baltu reliģija un Bangpūtis · Redzēt vairāk »

Dēkla

Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.

Balti un Dēkla · Baltu reliģija un Dēkla · Redzēt vairāk »

Dievs (baltu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Balti un Dievs (baltu mitoloģija) · Baltu reliģija un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Gabija

Gabija (iespējams, no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieve, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.

Balti un Gabija · Baltu reliģija un Gabija · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Balti un Indriķa hronika · Baltu reliģija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Balti un Jāņi · Baltu reliģija un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jūras māte

Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.

Balti un Jūras māte · Baltu reliģija un Jūras māte · Redzēt vairāk »

Krīvs

Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.

Balti un Krīvs · Baltu reliģija un Krīvs · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Balti un Kurši · Baltu reliģija un Kurši · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Balti un Laima · Baltu reliģija un Laima · Redzēt vairāk »

Marija Gimbutiene

Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.

Balti un Marija Gimbutiene · Baltu reliģija un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Balti un Mēness (dievība) · Baltu reliģija un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Pārmiesošanās

Hinduisma pārmiesošanās cikls Pārmiesošanās jeb reinkarnācija (no — 'atgriešanās ķermenī') ir pieņēmums, ka dvēsele pēc ķermeņa nāves atgriežas uz Zemes jaunā ķermenī (pārmiesojas).

Balti un Pārmiesošanās · Baltu reliģija un Pārmiesošanās · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Balti un Pērkons (mitoloģija) · Baltu reliģija un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Pilene

Pilene bija Lietuvas dižkunigaitijas pilskalns.

Balti un Pilene · Baltu reliģija un Pilene · Redzēt vairāk »

Plūškoki

Plūškoki (Sambucus), arī pliederi, ir bezslavīšu dzimtas (Adoxaceae) ģints.

Balti un Plūškoki · Baltu reliģija un Plūškoki · Redzēt vairāk »

Romuva

Romuva (Romowe) bija teiksmaina prūšu svētnīca un galvenā priestera krīvu krīva mītne, kas esot atradusies Sembas rietumu daļā.

Balti un Romuva · Baltu reliģija un Romuva · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Balti un Saule (dievība) · Baltu reliģija un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Balti un Sēļi · Baltu reliģija un Sēļi · Redzēt vairāk »

Svaikstiks

Svaikstiks (jaunprūšu: *Swāikstiks, no *swāikstan (*swāigstan) — 'gaisma') prūšu mitoloģijā ir gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.

Balti un Svaikstiks · Baltu reliģija un Svaikstiks · Redzēt vairāk »

Svētmežs

Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.

Balti un Svētmežs · Baltu reliģija un Svētmežs · Redzēt vairāk »

Veļu laiks

Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.

Balti un Veļu laiks · Baltu reliģija un Veļu laiks · Redzēt vairāk »

Zalkša zīme

Zalkša zīme Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.

Balti un Zalkša zīme · Baltu reliģija un Zalkša zīme · Redzēt vairāk »

Zemes māte

Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.

Balti un Zemes māte · Baltu reliģija un Zemes māte · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Balti un Zemgaļi · Baltu reliģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »