Līdzības starp Balti un Jātvingi
Balti un Jātvingi ir 36 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Baltkrievi, Baltu valodas, Bārta (zeme), Buga, Dainava (zeme), Dregoviči, Durbes kauja, Indoeiropiešu valodas, Kijivas Krievzeme, Kriviči, Kulma (zeme), Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Mindaugs, Nameisis, Nareva, Pamede (zeme), Poļi, Polija, Prūši, Prūsija (zeme), Pripete, Rietumbalti, Semba, Skomants, Sudava (zeme), Traidens, ..., Tranaitis, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vikints, Visla, Ziemeļu krusta kari. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Balti un Žemaitija · Jātvingi un Žemaitija ·
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Balti un Žemaitijas kunigaitija · Jātvingi un Žemaitijas kunigaitija ·
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Balti un Baltkrievi · Baltkrievi un Jātvingi ·
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Balti un Baltu valodas · Baltu valodas un Jātvingi ·
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Balti un Bārta (zeme) · Bārta (zeme) un Jātvingi ·
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Balti un Buga · Buga un Jātvingi ·
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Balti un Dainava (zeme) · Dainava (zeme) un Jātvingi ·
Dregoviči
Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.
Balti un Dregoviči · Dregoviči un Jātvingi ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Balti un Durbes kauja · Durbes kauja un Jātvingi ·
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Balti un Indoeiropiešu valodas · Indoeiropiešu valodas un Jātvingi ·
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Balti un Kijivas Krievzeme · Jātvingi un Kijivas Krievzeme ·
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Balti un Kriviči · Jātvingi un Kriviči ·
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Balti un Kulma (zeme) · Jātvingi un Kulma (zeme) ·
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Balti un Lietuvas krusta kari · Jātvingi un Lietuvas krusta kari ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Balti un Lietuvas lielkņaziste · Jātvingi un Lietuvas lielkņaziste ·
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Balti un Lietuvieši · Jātvingi un Lietuvieši ·
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Balti un Mindaugs · Jātvingi un Mindaugs ·
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Balti un Nameisis · Jātvingi un Nameisis ·
Nareva
Nareva (prūšu: Naura) — upe Baltkrievijā un Polijā.
Balti un Nareva · Jātvingi un Nareva ·
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Balti un Pamede (zeme) · Jātvingi un Pamede (zeme) ·
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Balti un Poļi · Jātvingi un Poļi ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Balti un Polija · Jātvingi un Polija ·
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Balti un Prūši · Jātvingi un Prūši ·
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Balti un Prūsija (zeme) · Jātvingi un Prūsija (zeme) ·
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Balti un Pripete · Jātvingi un Pripete ·
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Balti un Rietumbalti · Jātvingi un Rietumbalti ·
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Balti un Semba · Jātvingi un Semba ·
Skomants
Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).
Balti un Skomants · Jātvingi un Skomants ·
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Balti un Sudava (zeme) · Jātvingi un Sudava (zeme) ·
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Balti un Traidens · Jātvingi un Traidens ·
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Balti un Tranaitis · Jātvingi un Tranaitis ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Balti un Vācu ordenis · Jātvingi un Vācu ordenis ·
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Balti un Vārme (zeme) · Jātvingi un Vārme (zeme) ·
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Balti un Vikints · Jātvingi un Vikints ·
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Balti un Visla · Jātvingi un Visla ·
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Balti un Ziemeļu krusta kari · Jātvingi un Ziemeļu krusta kari ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Balti un Jātvingi ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Balti un Jātvingi
Salīdzinājums starp Balti un Jātvingi
Balti ir 317 attiecības, bet Jātvingi ir 86. Tā kā viņi ir kopīgs 36, Jaccard indekss ir 8.93% = 36 / (317 + 86).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Balti un Jātvingi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: