317 attiecības: Aļģirds, Aisti, Alūksne, Alektene, Alene, Alsene (zeme), Apūle, Asotes pilskalns, Atzele, Augšzemnieku dialekts, Aukštaitija, Auklas keramikas kultūra, Auseklis (dievība), Austrumgalindi, Austrumromas impērija, Autine, Auzas, Šabis, Švarns, Ģiņģeiķis, Ūsiņš, Ķēstutis, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Ķivutkalna pilskalns, Žagare, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Žemīna, Āraišu ezerpils, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltu reliģija, Baltu valodas, Baltu vienības diena, Bandava, Bangpūtis, Bārta (zeme), Bērzene, Bramanis, Brieži, Brikuļi, Brjanska, Bronza, Bronzas laikmets, Buga, Burtnieki, ..., Burtnieks (mitoloģija), Cūkgaļa, Ceklis, Cesvaine, Cimpēnu pilskalns, Dainava (zeme), Daugerūts, Daugmales pilskalns, Dēkla, Dņepra, Dņepras balti, Deltuva (zeme), Desna, Dievs, Dievs (baltu mitoloģija), Dobele, Dobene, Dorno, Dregoviči, Drivinalds, Dubīsa, Durbes kauja, Duvzare, Dzērbene, Dzelzs laikmets, Dzintara ceļš, Elblonga, Fatjanovas kultūra, Gabija, Gaižuva, Galinda (zeme), Galindi, Gaujiena, Gēns, Gerdene, Gerdvils, Goti, Gotlande, Grobiņa, Gulbene, Hērodots, Hromosoma, Idumeja, Igauņi, Igauņu valoda, Igors Volks, Ilmenis, Imera, Indoeiropieši, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Izkapts, Jāņi, Jānis Endzelīns, Jātvingi, Jūras māte, Jersika (valsts), Jitlande, Kaluga, Kalve, Karaļauči, Karalis, Karšuva, Kazahstāna, Kazimirs Būga, Kernave, Kijivas Krievzeme, Knituva, Koknese (valsts), Krams, Krīvs, Krievi, Krievijas Impērija, Kriviči, Kulma (zeme), Kundas kultūra, Kurši, Kuršu joma, Kuršu kāpas, Kursa (valsts), Kursenieku valoda, Kurska, Labieši, Laima, Lamata (zeme), Lamekins, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas Radio, Lāči, Lībieši, Lepene, Lielā prūšu sacelšanās, Lielā tautu staigāšana, Lieldienas, Lietava (zeme), Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Litorīnas jūra, Lokers, Lotigola, Lsm.lv, Lubāns, Maiņas tirdzniecība, Maleisine, Marija Gimbutiene, Maskava, Matīss Siliņš, Matriarhāts, Māra (latviešu mitoloģija), Māras, Mārciena, Mārtiņi, Mēness (dievība), Mežotnes muiža, Medene, Medenike (zeme), Megava, Meluks, Meteņi, Mezolīts, Miķeļi, Miļģerīns, Mindaugs, Mujāni, Nadruva, Nalsene, Nameisis, Nareva, Nīcgale, Negeste, Neolīts, Nere, Nere (zeme), Nevēža, Notanga, Oka, Pagude (zeme), Pamede (zeme), Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pārmiesošanās, Pērkons (mitoloģija), Pekkols, Pelone, Piebalga, Piemare, Pietālava, Pievolga, Pilene, Pilsāts, Pilskalns, Pitalova, Plūškoki, Poļi, Podniecība, Polija, Polockas kņazi, Pomerānijas balti, Prūši, Prūsija (zeme), Pripete, Purnava, Rameka, Rietava, Rietumbalti, Rietumeiropa, Rimberts, Roja (upe), Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romuva, Rozula, Rudzi, Sabiedrības noslāņošanās, Saeima, Sanskrits, Satekle, Saule (dievība), Saules kauja, Saules zeme, Saulgrieži, Sēļi, Sēlija, Sēlija (zeme), Semba, Sembas pussala, Senā Roma, Senprūšu valoda, Silene (zeme), Skalva, Skalvji, Skiti, Skomants, Slāvi, Smiltene, Smoļenska, Smoļenskas apgabals, Somi, Somugru valodas, Spārnene, Sudava (zeme), Sumbrs, Svaikstiks, Svētmežs, Svidras kultūra, Tacits, Taurs, Tālava, Tālivaldis, Tūšis, Tērauds, Tērvete (zeme), Tērvetes pilskalns, Tovrakste, Traidens, Tranaitis, Trikāta, Tula, Uldevene, Ungāri, Upīte, Upmale (zeme), Urāli, Vaišvilks, Valdaja augstiene, Vanema, Varš, Varšava, Varņi, Varibuls, Varigerbs, Varka (pilsnovads), Vācbaltieši, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vīna kalns (pilskalns), Vītenis, Veļu laiks, Velna laivas, Ventava, Vetseke, Viestards, Vijciems, Vikingi, Vikints, Vilki, Visla, Visvaldis, Vjatiči, Volga, Vologda, Vulfstans no Hedebijas, Zalkša zīme, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Zemes māte, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Ziemassvētki, Ziemeļu krusta kari, Zirgi, Zviedri, 22. septembris. Izvērst indekss (267 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Balti un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Aisti
1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Balti un Aisti · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Balti un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alektene
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Alektene vai Alcitene (latīņu: Allecten vai Allciten) bija sēļu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Balti un Alektene · Redzēt vairāk »
Alene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.
Jaunums!!: Balti un Alene · Redzēt vairāk »
Alsene (zeme)
Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Alsene (zeme) · Redzēt vairāk »
Apūle
Apūles pilskalns Apūle, arī Apole atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas.
Jaunums!!: Balti un Apūle · Redzēt vairāk »
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Jaunums!!: Balti un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Balti un Atzele · Redzēt vairāk »
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Balti un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Balti un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Jaunums!!: Balti un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Auseklis (dievība)
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.
Jaunums!!: Balti un Auseklis (dievība) · Redzēt vairāk »
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Jaunums!!: Balti un Austrumgalindi · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Balti un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Balti un Autine · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: Balti un Auzas · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Balti un Šabis · Redzēt vairāk »
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Jaunums!!: Balti un Švarns · Redzēt vairāk »
Ģiņģeiķis
Ģiņģeiķis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Jaunums!!: Balti un Ģiņģeiķis · Redzēt vairāk »
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Jaunums!!: Balti un Ūsiņš · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Balti un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3.
Jaunums!!: Balti un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Ķivutkalna pilskalns
Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara). Ķivutkalna pilskalns ir Doles salas pilskalns ar 1,6 — 3 metrus biezu kultūrslāni, kas bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.). 1966.
Jaunums!!: Balti un Ķivutkalna pilskalns · Redzēt vairāk »
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Jaunums!!: Balti un Žagare · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Balti un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Balti un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Balti un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Žemīna
Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieve un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievēm.
Jaunums!!: Balti un Žemīna · Redzēt vairāk »
Āraišu ezerpils
Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.
Jaunums!!: Balti un Āraišu ezerpils · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Balti un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Balti un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Balti un Baltijas somi · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Balti un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Balti un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Balti un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Balti un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu vienības diena
Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.
Jaunums!!: Balti un Baltu vienības diena · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Balti un Bandava · Redzēt vairāk »
Bangpūtis
Bangpūtis (jaunprūšu: *Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.
Jaunums!!: Balti un Bangpūtis · Redzēt vairāk »
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Jaunums!!: Balti un Bārta (zeme) · Redzēt vairāk »
Bērzene
Bērzene var būt.
Jaunums!!: Balti un Bērzene · Redzēt vairāk »
Bramanis
accessdate.
Jaunums!!: Balti un Bramanis · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Balti un Brieži · Redzēt vairāk »
Brikuļi
Brikuļi ir ciems Viļānu novada Viļānu pagastā.
Jaunums!!: Balti un Brikuļi · Redzēt vairāk »
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Balti un Brjanska · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Balti un Bronza · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Balti un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Jaunums!!: Balti un Buga · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Balti un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Burtnieks (mitoloģija)
koklēm Burtnieks baltu reliģijā ir tautas rakstu zīmju un teiku pārzinātājs, dziesminieks, zintnieks, nodarbojas ar buršanu un zīlēšanu.
Jaunums!!: Balti un Burtnieks (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Cūkgaļa
Cūkgaļas gabals Cūkgaļa ir gaļa, kas iegūta no cūkām.
Jaunums!!: Balti un Cūkgaļa · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Balti un Ceklis · Redzēt vairāk »
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Jaunums!!: Balti un Cesvaine · Redzēt vairāk »
Cimpēnu pilskalns
Cimpēnu pilskalns atrodas Vidzemē, Valmieras novada Kocēnu pagastā pie Cimpēniem, Tilgaļu strauta kreisajā krastā.
Jaunums!!: Balti un Cimpēnu pilskalns · Redzēt vairāk »
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Dainava (zeme) · Redzēt vairāk »
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Jaunums!!: Balti un Daugerūts · Redzēt vairāk »
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Jaunums!!: Balti un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Balti un Dēkla · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Balti un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Balti un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Balti un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »
Desna
Desna ir upe Krievijā un Ukrainā, Dņepras kreisā krasta pieteka.
Jaunums!!: Balti un Desna · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Balti un Dievs · Redzēt vairāk »
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Jaunums!!: Balti un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Balti un Dobele · Redzēt vairāk »
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Jaunums!!: Balti un Dobene · Redzēt vairāk »
Dorno
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Balti un Dorno · Redzēt vairāk »
Dregoviči
Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.
Jaunums!!: Balti un Dregoviči · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Balti un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Dubīsa
Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Balti un Dubīsa · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Balti un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Duvzare
Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Balti un Duvzare · Redzēt vairāk »
Dzērbene
Dzērbene ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Dzērbene · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Balti un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Dzintara ceļš
Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.
Jaunums!!: Balti un Dzintara ceļš · Redzēt vairāk »
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Balti un Elblonga · Redzēt vairāk »
Fatjanovas kultūra
Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.
Jaunums!!: Balti un Fatjanovas kultūra · Redzēt vairāk »
Gabija
Gabija (iespējams, no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieve, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.
Jaunums!!: Balti un Gabija · Redzēt vairāk »
Gaižuva
Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.
Jaunums!!: Balti un Gaižuva · Redzēt vairāk »
Galinda (zeme)
Galinda (''Galinden'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Galindas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Galinda bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Galinda (zeme) · Redzēt vairāk »
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Jaunums!!: Balti un Galindi · Redzēt vairāk »
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Gaujiena · Redzēt vairāk »
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Jaunums!!: Balti un Gēns · Redzēt vairāk »
Gerdene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Balti un Gerdene · Redzēt vairāk »
Gerdvils
Gerdvils vai Erdvils (senkrievu: Ерьдивилъ, žemaišu: Gerdvils) bija viens no diviem augstākajiem Žemaitijas kunigaišiem (senkrievu tekstā: Жемотьскъıи кнѧз̑), kas 1219.
Jaunums!!: Balti un Gerdvils · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Balti un Goti · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Balti un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Balti un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Balti un Gulbene · Redzēt vairāk »
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Jaunums!!: Balti un Hērodots · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Balti un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Balti un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Balti un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Balti un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igors Volks
Igors Volks (Игорь Петрович Волк; dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, izmēģinātājpilots.
Jaunums!!: Balti un Igors Volks · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Balti un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Balti un Imera · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Balti un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Balti un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Balti un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Balti un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Izkapts
Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.
Jaunums!!: Balti un Izkapts · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Balti un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Balti un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Balti un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Jūras māte
Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.
Jaunums!!: Balti un Jūras māte · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Balti un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Balti un Jitlande · Redzēt vairāk »
Kaluga
Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.
Jaunums!!: Balti un Kaluga · Redzēt vairāk »
Kalve
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Kalve, kaltuve jeb smēde (no), ir darbnīca, kur notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana.
Jaunums!!: Balti un Kalve · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Balti un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Balti un Karalis · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Balti un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Balti un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Jaunums!!: Balti un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »
Kernave
Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.
Jaunums!!: Balti un Kernave · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Balti un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Knituva
Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.
Jaunums!!: Balti un Knituva · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Balti un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Jaunums!!: Balti un Krams · Redzēt vairāk »
Krīvs
Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.
Jaunums!!: Balti un Krīvs · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Balti un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Balti un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Balti un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »
Kundas kultūra
Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
Jaunums!!: Balti un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Balti un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Balti un Kuršu joma · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Balti un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Balti un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Balti un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Kurska
Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Balti un Kurska · Redzēt vairāk »
Labieši
Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.
Jaunums!!: Balti un Labieši · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Balti un Laima · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Balti un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Balti un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Balti un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Balti un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Balti un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.
Jaunums!!: Balti un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Jaunums!!: Balti un Lāči · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Balti un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Balti un Lepene · Redzēt vairāk »
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Jaunums!!: Balti un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Balti un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Jaunums!!: Balti un Lieldienas · Redzēt vairāk »
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Jaunums!!: Balti un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Balti un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Balti un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Balti un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Balti un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Balti un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Balti un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Lokers
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Balti un Lokers · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Balti un Lotigola · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Balti un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Jaunums!!: Balti un Lubāns · Redzēt vairāk »
Maiņas tirdzniecība
Maiņas tirdzniecība, prečmaiņa jeb bārters (no) — apmaiņas sistēma, kurā divas puses apmainās ar precēm vai pakalpojumiem, darījumā neiesaistot naudu.
Jaunums!!: Balti un Maiņas tirdzniecība · Redzēt vairāk »
Maleisine
Maleisine, Maleisina, Meleisine bija sēļu pilsnovads līdz 13.
Jaunums!!: Balti un Maleisine · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Balti un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Balti un Maskava · Redzēt vairāk »
Matīss Siliņš
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.
Jaunums!!: Balti un Matīss Siliņš · Redzēt vairāk »
Matriarhāts
Egejas civilizācijas dievība (Iraklijas arheoloģijas muzejā, Krēta)Gimbutas, Marija: The Civilization of the Goddess, Harper&Row, San Francisco 1991. Matriarhāts (māter — ‘māte’ un, arché — ‘vara’) ir laikmets, kad pirmatnējās kopienas iekārtā radniecību ģintī nosaka pēc mātes līnijas un sievietei ir vadošā loma saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Jaunums!!: Balti un Matriarhāts · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Balti un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Māras
Māras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.
Jaunums!!: Balti un Māras · Redzēt vairāk »
Mārciena
Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Mārciena · Redzēt vairāk »
Mārtiņi
Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10.
Jaunums!!: Balti un Mārtiņi · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Balti un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Mežotnes muiža
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.
Jaunums!!: Balti un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »
Medene
Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.
Jaunums!!: Balti un Medene · Redzēt vairāk »
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Jaunums!!: Balti un Medenike (zeme) · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Balti un Megava · Redzēt vairāk »
Meluks
Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.
Jaunums!!: Balti un Meluks · Redzēt vairāk »
Meteņi
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī.
Jaunums!!: Balti un Meteņi · Redzēt vairāk »
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Jaunums!!: Balti un Mezolīts · Redzēt vairāk »
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Jaunums!!: Balti un Miķeļi · Redzēt vairāk »
Miļģerīns
Miļģerīns bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Jaunums!!: Balti un Miļģerīns · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Balti un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Mujāni
Mujāni ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Jaunums!!: Balti un Mujāni · Redzēt vairāk »
Nadruva
Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.
Jaunums!!: Balti un Nadruva · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Balti un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Balti un Nameisis · Redzēt vairāk »
Nareva
Nareva (prūšu: Naura) — upe Baltkrievijā un Polijā.
Jaunums!!: Balti un Nareva · Redzēt vairāk »
Nīcgale
Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Nīcgale · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Balti un Negeste · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Balti un Neolīts · Redzēt vairāk »
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Balti un Nere · Redzēt vairāk »
Nere (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Balti un Nere (zeme) · Redzēt vairāk »
Nevēža
Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.
Jaunums!!: Balti un Nevēža · Redzēt vairāk »
Notanga
Notanga (''Natangen'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Notangas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Notanga bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās galvenokārt mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, daļēji Gvardejskas un Bagrationovskas rajona, nedaudz arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Bartošices apriņķa teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Notanga · Redzēt vairāk »
Oka
Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.
Jaunums!!: Balti un Oka · Redzēt vairāk »
Pagude (zeme)
Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Pagude (zeme) · Redzēt vairāk »
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Balti un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »
Pārmiesošanās
Hinduisma pārmiesošanās cikls Pārmiesošanās jeb reinkarnācija (no — 'atgriešanās ķermenī') ir pieņēmums, ka dvēsele pēc ķermeņa nāves atgriežas uz Zemes jaunā ķermenī (pārmiesojas).
Jaunums!!: Balti un Pārmiesošanās · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Balti un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Pekkols
Videvuta karogs (Pekkols kreisajā pusē) Pekkols, arī Pikuls un Pikols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības — pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Jaunums!!: Balti un Pekkols · Redzēt vairāk »
Pelone
Pelones zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.-13.gs. Pelone bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Jaunums!!: Balti un Pelone · Redzēt vairāk »
Piebalga
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Balti un Piebalga · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Balti un Piemare · Redzēt vairāk »
Pietālava
Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.
Jaunums!!: Balti un Pietālava · Redzēt vairāk »
Pievolga
Jaroslavļas apgabalā Pievolga ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā.
Jaunums!!: Balti un Pievolga · Redzēt vairāk »
Pilene
Pilene bija Lietuvas dižkunigaitijas pilskalns.
Jaunums!!: Balti un Pilene · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Balti un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Balti un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Balti un Pitalova · Redzēt vairāk »
Plūškoki
Plūškoki (Sambucus), arī pliederi, ir bezslavīšu dzimtas (Adoxaceae) ģints.
Jaunums!!: Balti un Plūškoki · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Balti un Poļi · Redzēt vairāk »
Podniecība
Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).
Jaunums!!: Balti un Podniecība · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Balti un Polija · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Balti un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Pomerānijas balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas baltu kultūra zelta krāsā) Pomerānijas balti bija rietumbaltu ciltis, kas apdzīvoja zemes no Jitlandes līdz Vislai.
Jaunums!!: Balti un Pomerānijas balti · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Balti un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Balti un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Jaunums!!: Balti un Pripete · Redzēt vairāk »
Purnava
Purnava ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Jaunums!!: Balti un Purnava · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Balti un Rameka · Redzēt vairāk »
Rietava
Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.
Jaunums!!: Balti un Rietava · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Balti un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Balti un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Rimberts
Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.
Jaunums!!: Balti un Rimberts · Redzēt vairāk »
Roja (upe)
Roja (augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe) ir upe Ziemeļkurzemē, Talsu novadā.
Jaunums!!: Balti un Roja (upe) · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Balti un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Balti un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romuva
Romuva (Romowe) bija teiksmaina prūšu svētnīca un galvenā priestera krīvu krīva mītne, kas esot atradusies Sembas rietumu daļā.
Jaunums!!: Balti un Romuva · Redzēt vairāk »
Rozula
Rozula (agrāk arī Rozbeķi, Rozbeķu muiža, Vienotnes) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Stalbes pagastā. Izvietojusies ziemeļos no autoceļa P14 Divupes krastos 6 km no novada centra Stalbes un 78 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušo Rozbeķu muižas (Rosenbeck) centru. Līdz 1949. gadam Rozulas pagasta centrs. Rozulā atrodas tautas nams, Rozbeķu pilsdrupas.
Jaunums!!: Balti un Rozula · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Balti un Rudzi · Redzēt vairāk »
Sabiedrības noslāņošanās
Sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos.
Jaunums!!: Balti un Sabiedrības noslāņošanās · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Balti un Saeima · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Balti un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Satekle
Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.
Jaunums!!: Balti un Satekle · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Balti un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Balti un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Jaunums!!: Balti un Saules zeme · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Balti un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Balti un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Balti un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Balti un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Semba · Redzēt vairāk »
Sembas pussala
Sembas pussala arī Sambijas pussala, mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala, ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Balti un Sembas pussala · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Balti un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Balti un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Jaunums!!: Balti un Silene (zeme) · Redzēt vairāk »
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Jaunums!!: Balti un Skalva · Redzēt vairāk »
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Jaunums!!: Balti un Skalvji · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Balti un Skiti · Redzēt vairāk »
Skomants
Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).
Jaunums!!: Balti un Skomants · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Balti un Slāvi · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Balti un Smiltene · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Balti un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Balti un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Balti un Somi · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Balti un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Spārnene
Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Balti un Spārnene · Redzēt vairāk »
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Sudava (zeme) · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Balti un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Svaikstiks
Svaikstiks (jaunprūšu: *Swāikstiks, no *swāikstan (*swāigstan) — 'gaisma') prūšu mitoloģijā ir gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.
Jaunums!!: Balti un Svaikstiks · Redzēt vairāk »
Svētmežs
Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.
Jaunums!!: Balti un Svētmežs · Redzēt vairāk »
Svidras kultūra
Svidras kultūras izplatības pamatareāls. Svidras kultūra bija senā akmens laikmeta (paleolīta) kultūra (9.-8. gadu tk. p.m.ē.) Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Balti un Svidras kultūra · Redzēt vairāk »
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Jaunums!!: Balti un Tacits · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Balti un Taurs · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Balti un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Balti un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Tūšis
Tūšis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Jaunums!!: Balti un Tūšis · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Balti un Tērauds · Redzēt vairāk »
Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »
Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.
Jaunums!!: Balti un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »
Tovrakste
Tovrakstes zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.—13.gs. Tovrakste, citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Jaunums!!: Balti un Tovrakste · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Balti un Traidens · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Balti un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Trikāta · Redzēt vairāk »
Tula
Tula ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos.
Jaunums!!: Balti un Tula · Redzēt vairāk »
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Jaunums!!: Balti un Uldevene · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Ungāri · Redzēt vairāk »
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Balti un Upīte · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Balti un Urāli · Redzēt vairāk »
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Jaunums!!: Balti un Vaišvilks · Redzēt vairāk »
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Balti un Valdaja augstiene · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Balti un Vanema · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Balti un Varš · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Balti un Varšava · Redzēt vairāk »
Varņi
Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.
Jaunums!!: Balti un Varņi · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Balti un Varibuls · Redzēt vairāk »
Varigerbs
Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.
Jaunums!!: Balti un Varigerbs · Redzēt vairāk »
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Jaunums!!: Balti un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Balti un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Balti un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »
Vīna kalns (pilskalns)
Vīna kalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Jaunums!!: Balti un Vīna kalns (pilskalns) · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Balti un Vītenis · Redzēt vairāk »
Veļu laiks
Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Balti un Veļu laiks · Redzēt vairāk »
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Balti un Velna laivas · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Balti un Ventava · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Balti un Vetseke · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Balti un Viestards · Redzēt vairāk »
Vijciems
Vijciems ir apdzīvota vieta Valkas novada Vijciema pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Vijciems · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Balti un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Balti un Vikints · Redzēt vairāk »
Vilki
Vilki var būt.
Jaunums!!: Balti un Vilki · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Balti un Visla · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Balti un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Jaunums!!: Balti un Vjatiči · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Balti un Volga · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Balti un Vologda · Redzēt vairāk »
Vulfstans no Hedebijas
Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.
Jaunums!!: Balti un Vulfstans no Hedebijas · Redzēt vairāk »
Zalkša zīme
Zalkša zīme Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.
Jaunums!!: Balti un Zalkša zīme · Redzēt vairāk »
Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.
Jaunums!!: Balti un Zeme starp Skrundu un Zemgali · Redzēt vairāk »
Zemes māte
Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Balti un Zemes māte · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Balti un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Balti un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Jaunums!!: Balti un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Balti un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Balti un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Balti un Zviedri · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Balti un 22. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltu Ciltis, Baltu ciltis, Baltu tautas.