Satura rādītājs
317 attiecības: Aļģirds, Aisti, Alūksne, Alektene, Alene, Alsene (zeme), Apūle, Asotes pilskalns, Atzele, Augšzemnieku dialekts, Aukštaitija, Auklas keramikas kultūra, Auseklis (dievība), Austrumgalindi, Austrumromas impērija, Autine, Auzas, Šabis, Švarns, Ģiņģeiķis, Ūsiņš, Ķēstutis, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Ķivutkalna pilskalns, Žagare, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Žemīna, Āraišu ezerpils, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltu reliģija, Baltu valodas, Baltu vienības diena, Bandava, Bangpūtis, Bārta (zeme), Bērzene, Bramanis, Brieži, Brikuļi, Brjanska, Bronza, Bronzas laikmets, Buga, Burtnieki, ... Izvērst indekss (267 vairāk) »
- Indoeiropieši
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Balti un Aļģirds
Aisti
1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē.
Skatīt Balti un Aisti
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Balti un Alūksne
Alektene
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Alektene vai Alcitene (latīņu: Allecten vai Allciten) bija sēļu zeme līdz 13.
Skatīt Balti un Alektene
Alene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.
Skatīt Balti un Alene
Alsene (zeme)
Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Skatīt Balti un Alsene (zeme)
Apūle
Apūles pilskalns Apūle, arī Apole atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas.
Skatīt Balti un Apūle
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Skatīt Balti un Asotes pilskalns
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Skatīt Balti un Atzele
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Skatīt Balti un Augšzemnieku dialekts
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Skatīt Balti un Aukštaitija
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Skatīt Balti un Auklas keramikas kultūra
Auseklis (dievība)
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.
Skatīt Balti un Auseklis (dievība)
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Skatīt Balti un Austrumgalindi
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Balti un Austrumromas impērija
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Skatīt Balti un Autine
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Skatīt Balti un Auzas
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Skatīt Balti un Šabis
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Skatīt Balti un Švarns
Ģiņģeiķis
Ģiņģeiķis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Skatīt Balti un Ģiņģeiķis
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Skatīt Balti un Ūsiņš
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Balti un Ķēstutis
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3.
Skatīt Balti un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Ķivutkalna pilskalns
Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara). Ķivutkalna pilskalns ir Doles salas pilskalns ar 1,6 — 3 metrus biezu kultūrslāni, kas bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.).
Skatīt Balti un Ķivutkalna pilskalns
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Skatīt Balti un Žagare
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Skatīt Balti un Žemaiši
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Balti un Žemaitija
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Balti un Žemaitijas kunigaitija
Žemīna
Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieve un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievēm.
Skatīt Balti un Žemīna
Āraišu ezerpils
Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.
Skatīt Balti un Āraišu ezerpils
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Balti un Baltijas jūra
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Balti un Baltijas provinces
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Balti un Baltijas somi
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Balti un Baltijas valstis
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Balti un Baltkrievi
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Skatīt Balti un Baltu reliģija
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Balti un Baltu valodas
Baltu vienības diena
Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.
Skatīt Balti un Baltu vienības diena
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Skatīt Balti un Bandava
Bangpūtis
Bangpūtis (jaunprūšu: *Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.
Skatīt Balti un Bangpūtis
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Skatīt Balti un Bārta (zeme)
Bērzene
Bērzene var būt.
Skatīt Balti un Bērzene
Bramanis
accessdate.
Skatīt Balti un Bramanis
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Skatīt Balti un Brieži
Brikuļi
Brikuļi ir ciems Viļānu novada Viļānu pagastā.
Skatīt Balti un Brikuļi
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Balti un Brjanska
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Skatīt Balti un Bronza
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Balti un Bronzas laikmets
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Skatīt Balti un Buga
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Skatīt Balti un Burtnieki
Burtnieks (mitoloģija)
koklēm Burtnieks baltu reliģijā ir tautas rakstu zīmju un teiku pārzinātājs, dziesminieks, zintnieks, nodarbojas ar buršanu un zīlēšanu.
Skatīt Balti un Burtnieks (mitoloģija)
Cūkgaļa
Cūkgaļas gabals Cūkgaļa ir gaļa, kas iegūta no cūkām.
Skatīt Balti un Cūkgaļa
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Skatīt Balti un Ceklis
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Skatīt Balti un Cesvaine
Cimpēnu pilskalns
Cimpēnu pilskalns atrodas Vidzemē, Valmieras novada Kocēnu pagastā pie Cimpēniem, Tilgaļu strauta kreisajā krastā.
Skatīt Balti un Cimpēnu pilskalns
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Skatīt Balti un Dainava (zeme)
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Skatīt Balti un Daugerūts
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Skatīt Balti un Daugmales pilskalns
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Skatīt Balti un Dēkla
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Balti un Dņepra
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Skatīt Balti un Dņepras balti
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Balti un Deltuva (zeme)
Desna
Desna ir upe Krievijā un Ukrainā, Dņepras kreisā krasta pieteka.
Skatīt Balti un Desna
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt Balti un Dievs
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Skatīt Balti un Dievs (baltu mitoloģija)
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Balti un Dobele
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Skatīt Balti un Dobene
Dorno
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Skatīt Balti un Dorno
Dregoviči
Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.
Skatīt Balti un Dregoviči
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Balti un Drivinalds
Dubīsa
Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.
Skatīt Balti un Dubīsa
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Balti un Durbes kauja
Duvzare
Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Balti un Duvzare
Dzērbene
Dzērbene ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Balti un Dzērbene
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Skatīt Balti un Dzelzs laikmets
Dzintara ceļš
Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.
Skatīt Balti un Dzintara ceļš
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Skatīt Balti un Elblonga
Fatjanovas kultūra
Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.
Skatīt Balti un Fatjanovas kultūra
Gabija
Gabija (iespējams, no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieve, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.
Skatīt Balti un Gabija
Gaižuva
Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.
Skatīt Balti un Gaižuva
Galinda (zeme)
Galinda (''Galinden'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Galindas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Galinda bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Skatīt Balti un Galinda (zeme)
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Skatīt Balti un Galindi
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Balti un Gaujiena
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Skatīt Balti un Gēns
Gerdene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Skatīt Balti un Gerdene
Gerdvils
Gerdvils vai Erdvils (senkrievu: Ерьдивилъ, žemaišu: Gerdvils) bija viens no diviem augstākajiem Žemaitijas kunigaišiem (senkrievu tekstā: Жемотьскъıи кнѧз̑), kas 1219.
Skatīt Balti un Gerdvils
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Skatīt Balti un Goti
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Balti un Gotlande
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Balti un Grobiņa
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Balti un Gulbene
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Skatīt Balti un Hērodots
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Skatīt Balti un Hromosoma
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Skatīt Balti un Idumeja
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Balti un Igauņi
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Balti un Igauņu valoda
Igors Volks
Igors Volks (Игорь Петрович Волк; dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, izmēģinātājpilots.
Skatīt Balti un Igors Volks
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Skatīt Balti un Ilmenis
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Skatīt Balti un Imera
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Skatīt Balti un Indoeiropieši
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Skatīt Balti un Indoeiropiešu pirmvaloda
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Balti un Indoeiropiešu valodas
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Balti un Indriķa hronika
Izkapts
Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.
Skatīt Balti un Izkapts
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Skatīt Balti un Jāņi
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Balti un Jānis Endzelīns
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Balti un Jātvingi
Jūras māte
Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.
Skatīt Balti un Jūras māte
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Balti un Jersika (valsts)
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Skatīt Balti un Jitlande
Kaluga
Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.
Skatīt Balti un Kaluga
Kalve
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Kalve, kaltuve jeb smēde (no), ir darbnīca, kur notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana.
Skatīt Balti un Kalve
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Balti un Karaļauči
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Skatīt Balti un Karalis
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Skatīt Balti un Karšuva
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Balti un Kazahstāna
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Skatīt Balti un Kazimirs Būga
Kernave
Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.
Skatīt Balti un Kernave
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Balti un Kijivas Krievzeme
Knituva
Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.
Skatīt Balti un Knituva
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Skatīt Balti un Koknese (valsts)
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Skatīt Balti un Krams
Krīvs
Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.
Skatīt Balti un Krīvs
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Balti un Krievi
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Balti un Krievijas Impērija
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Balti un Kriviči
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Balti un Kulma (zeme)
Kundas kultūra
Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
Skatīt Balti un Kundas kultūra
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Balti un Kurši
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Skatīt Balti un Kuršu joma
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Skatīt Balti un Kuršu kāpas
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Balti un Kursa (valsts)
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Skatīt Balti un Kursenieku valoda
Kurska
Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Balti un Kurska
Labieši
Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.
Skatīt Balti un Labieši
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Skatīt Balti un Laima
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Skatīt Balti un Lamata (zeme)
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Balti un Lamekins
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Balti un Latgaļi
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Balti un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Balti un Latviešu valoda
Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.
Skatīt Balti un Latvijas Radio
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Skatīt Balti un Lāči
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Balti un Lībieši
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Skatīt Balti un Lepene
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Skatīt Balti un Lielā prūšu sacelšanās
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Skatīt Balti un Lielā tautu staigāšana
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Skatīt Balti un Lieldienas
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Skatīt Balti un Lietava (zeme)
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Balti un Lietuvas krusta kari
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Balti un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Skatīt Balti un Lietuvas Republikas Seims
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Balti un Lietuvieši
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Balti un Lietuviešu valoda
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Skatīt Balti un Litorīnas jūra
Lokers
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Skatīt Balti un Lokers
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Skatīt Balti un Lotigola
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Skatīt Balti un Lsm.lv
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Skatīt Balti un Lubāns
Maiņas tirdzniecība
Maiņas tirdzniecība, prečmaiņa jeb bārters (no) — apmaiņas sistēma, kurā divas puses apmainās ar precēm vai pakalpojumiem, darījumā neiesaistot naudu.
Skatīt Balti un Maiņas tirdzniecība
Maleisine
Maleisine, Maleisina, Meleisine bija sēļu pilsnovads līdz 13.
Skatīt Balti un Maleisine
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju".
Skatīt Balti un Marija Gimbutiene
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Balti un Maskava
Matīss Siliņš
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.
Skatīt Balti un Matīss Siliņš
Matriarhāts
Egejas civilizācijas dievība (Iraklijas arheoloģijas muzejā, Krēta)Gimbutas, Marija: The Civilization of the Goddess, Harper&Row, San Francisco 1991. Matriarhāts (māter — ‘māte’ un, arché — ‘vara’) ir laikmets, kad pirmatnējās kopienas iekārtā radniecību ģintī nosaka pēc mātes līnijas un sievietei ir vadošā loma saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Skatīt Balti un Matriarhāts
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Skatīt Balti un Māra (latviešu mitoloģija)
Māras
Māras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.
Skatīt Balti un Māras
Mārciena
Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Balti un Mārciena
Mārtiņi
Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10.
Skatīt Balti un Mārtiņi
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Balti un Mēness (dievība)
Mežotnes muiža
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.
Skatīt Balti un Mežotnes muiža
Medene
Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.
Skatīt Balti un Medene
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Skatīt Balti un Medenike (zeme)
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Skatīt Balti un Megava
Meluks
Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.
Skatīt Balti un Meluks
Meteņi
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī.
Skatīt Balti un Meteņi
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Skatīt Balti un Mezolīts
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Skatīt Balti un Miķeļi
Miļģerīns
Miļģerīns bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Skatīt Balti un Miļģerīns
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Balti un Mindaugs
Mujāni
Mujāni ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Skatīt Balti un Mujāni
Nadruva
Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.
Skatīt Balti un Nadruva
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Skatīt Balti un Nalsene
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Skatīt Balti un Nameisis
Nareva
Nareva (prūšu: Naura) — upe Baltkrievijā un Polijā.
Skatīt Balti un Nareva
Nīcgale
Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Balti un Nīcgale
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Skatīt Balti un Negeste
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Skatīt Balti un Neolīts
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Skatīt Balti un Nere
Nere (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Balti un Nere (zeme)
Nevēža
Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.
Skatīt Balti un Nevēža
Notanga
Notanga (''Natangen'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Notangas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Notanga bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās galvenokārt mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, daļēji Gvardejskas un Bagrationovskas rajona, nedaudz arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Bartošices apriņķa teritorijā.
Skatīt Balti un Notanga
Oka
Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.
Skatīt Balti un Oka
Pagude (zeme)
Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Skatīt Balti un Pagude (zeme)
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Balti un Pamede (zeme)
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Skatīt Balti un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Pārmiesošanās
Hinduisma pārmiesošanās cikls Pārmiesošanās jeb reinkarnācija (no — 'atgriešanās ķermenī') ir pieņēmums, ka dvēsele pēc ķermeņa nāves atgriežas uz Zemes jaunā ķermenī (pārmiesojas).
Skatīt Balti un Pārmiesošanās
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1.
Skatīt Balti un Pērkons (mitoloģija)
Pekkols
Videvuta karogs (Pekkols kreisajā pusē) Pekkols, arī Pikuls un Pikols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības — pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Skatīt Balti un Pekkols
Pelone
Pelones zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.-13.gs. Pelone bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Skatīt Balti un Pelone
Piebalga
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.
Skatīt Balti un Piebalga
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Skatīt Balti un Piemare
Pietālava
Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.
Skatīt Balti un Pietālava
Pievolga
Jaroslavļas apgabalā Pievolga ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā.
Skatīt Balti un Pievolga
Pilene
Pilene bija Lietuvas dižkunigaitijas pilskalns.
Skatīt Balti un Pilene
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Skatīt Balti un Pilsāts
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Skatīt Balti un Pilskalns
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Balti un Pitalova
Plūškoki
Plūškoki (Sambucus), arī pliederi, ir bezslavīšu dzimtas (Adoxaceae) ģints.
Skatīt Balti un Plūškoki
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Balti un Poļi
Podniecība
Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).
Skatīt Balti un Podniecība
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Balti un Polija
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Balti un Polockas kņazi
Pomerānijas balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas baltu kultūra zelta krāsā) Pomerānijas balti bija rietumbaltu ciltis, kas apdzīvoja zemes no Jitlandes līdz Vislai.
Skatīt Balti un Pomerānijas balti
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Balti un Prūši
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Skatīt Balti un Prūsija (zeme)
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Skatīt Balti un Pripete
Purnava
Purnava ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Balti un Purnava
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Balti un Rameka
Rietava
Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.
Skatīt Balti un Rietava
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Skatīt Balti un Rietumbalti
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Balti un Rietumeiropa
Rimberts
Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.
Skatīt Balti un Rimberts
Roja (upe)
Roja (augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe) ir upe Ziemeļkurzemē, Talsu novadā.
Skatīt Balti un Roja (upe)
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Balti un Romas impērija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Balti un Romas Katoļu baznīca
Romuva
Romuva (Romowe) bija teiksmaina prūšu svētnīca un galvenā priestera krīvu krīva mītne, kas esot atradusies Sembas rietumu daļā.
Skatīt Balti un Romuva
Rozula
Rozula (agrāk arī Rozbeķi, Rozbeķu muiža, Vienotnes) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Stalbes pagastā. Izvietojusies ziemeļos no autoceļa P14 Divupes krastos 6 km no novada centra Stalbes un 78 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušo Rozbeķu muižas (Rosenbeck) centru. Līdz 1949.
Skatīt Balti un Rozula
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Skatīt Balti un Rudzi
Sabiedrības noslāņošanās
Sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos.
Skatīt Balti un Sabiedrības noslāņošanās
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Balti un Saeima
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Skatīt Balti un Sanskrits
Satekle
Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.
Skatīt Balti un Satekle
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Balti un Saule (dievība)
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Balti un Saules kauja
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Skatīt Balti un Saules zeme
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Skatīt Balti un Saulgrieži
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Balti un Sēļi
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Balti un Sēlija
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Balti un Sēlija (zeme)
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Skatīt Balti un Semba
Sembas pussala
Sembas pussala arī Sambijas pussala, mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala, ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Balti un Sembas pussala
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Balti un Senā Roma
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Skatīt Balti un Senprūšu valoda
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Skatīt Balti un Silene (zeme)
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Skatīt Balti un Skalva
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Skatīt Balti un Skalvji
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Skatīt Balti un Skiti
Skomants
Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).
Skatīt Balti un Skomants
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Balti un Slāvi
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Skatīt Balti un Smiltene
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Balti un Smoļenska
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Balti un Smoļenskas apgabals
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Balti un Somi
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Skatīt Balti un Somugru valodas
Spārnene
Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Skatīt Balti un Spārnene
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Skatīt Balti un Sudava (zeme)
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Skatīt Balti un Sumbrs
Svaikstiks
Svaikstiks (jaunprūšu: *Swāikstiks, no *swāikstan (*swāigstan) — 'gaisma') prūšu mitoloģijā ir gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.
Skatīt Balti un Svaikstiks
Svētmežs
Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.
Skatīt Balti un Svētmežs
Svidras kultūra
Svidras kultūras izplatības pamatareāls. Svidras kultūra bija senā akmens laikmeta (paleolīta) kultūra (9.-8. gadu tk. p.m.ē.) Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā.
Skatīt Balti un Svidras kultūra
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Skatīt Balti un Tacits
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Skatīt Balti un Taurs
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Balti un Tālava
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Skatīt Balti un Tālivaldis
Tūšis
Tūšis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Skatīt Balti un Tūšis
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Balti un Tērauds
Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.
Skatīt Balti un Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.
Skatīt Balti un Tērvetes pilskalns
Tovrakste
Tovrakstes zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.—13.gs. Tovrakste, citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Skatīt Balti un Tovrakste
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Skatīt Balti un Traidens
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Skatīt Balti un Tranaitis
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Skatīt Balti un Trikāta
Tula
Tula ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos.
Skatīt Balti un Tula
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Skatīt Balti un Uldevene
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Skatīt Balti un Ungāri
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Skatīt Balti un Upīte
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Skatīt Balti un Upmale (zeme)
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Balti un Urāli
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Skatīt Balti un Vaišvilks
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Skatīt Balti un Valdaja augstiene
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Skatīt Balti un Vanema
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Balti un Varš
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Balti un Varšava
Varņi
Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.
Skatīt Balti un Varņi
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Balti un Varibuls
Varigerbs
Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.
Skatīt Balti un Varigerbs
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Skatīt Balti un Varka (pilsnovads)
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Balti un Vācbaltieši
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Balti un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Balti un Vārme (zeme)
Vīna kalns (pilskalns)
Vīna kalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Skatīt Balti un Vīna kalns (pilskalns)
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Skatīt Balti un Vītenis
Veļu laiks
Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.
Skatīt Balti un Veļu laiks
Velna laivas
Bīlavu Velna laiva (2004). Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935). "Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā.
Skatīt Balti un Velna laivas
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Skatīt Balti un Ventava
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Balti un Vetseke
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Skatīt Balti un Viestards
Vijciems
Vijciems ir apdzīvota vieta Valkas novada Vijciema pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Balti un Vijciems
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Balti un Vikingi
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Skatīt Balti un Vikints
Vilki
Vilki var būt.
Skatīt Balti un Vilki
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Skatīt Balti un Visla
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Skatīt Balti un Visvaldis
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Skatīt Balti un Vjatiči
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Balti un Volga
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Balti un Vologda
Vulfstans no Hedebijas
Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.
Skatīt Balti un Vulfstans no Hedebijas
Zalkša zīme
Zalkša zīme Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.
Skatīt Balti un Zalkša zīme
Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.
Skatīt Balti un Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zemes māte
Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.
Skatīt Balti un Zemes māte
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Balti un Zemgaļi
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Balti un Zemgale (valsts)
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Skatīt Balti un Ziemassvētki
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Balti un Ziemeļu krusta kari
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Skatīt Balti un Zirgi
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Balti un Zviedri
22. septembris
22.
Skatīt Balti un 22. septembris
Skatīt arī
Indoeiropieši
Zināms kā Baltu Ciltis, Baltu tautas.
, Burtnieks (mitoloģija), Cūkgaļa, Ceklis, Cesvaine, Cimpēnu pilskalns, Dainava (zeme), Daugerūts, Daugmales pilskalns, Dēkla, Dņepra, Dņepras balti, Deltuva (zeme), Desna, Dievs, Dievs (baltu mitoloģija), Dobele, Dobene, Dorno, Dregoviči, Drivinalds, Dubīsa, Durbes kauja, Duvzare, Dzērbene, Dzelzs laikmets, Dzintara ceļš, Elblonga, Fatjanovas kultūra, Gabija, Gaižuva, Galinda (zeme), Galindi, Gaujiena, Gēns, Gerdene, Gerdvils, Goti, Gotlande, Grobiņa, Gulbene, Hērodots, Hromosoma, Idumeja, Igauņi, Igauņu valoda, Igors Volks, Ilmenis, Imera, Indoeiropieši, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Izkapts, Jāņi, Jānis Endzelīns, Jātvingi, Jūras māte, Jersika (valsts), Jitlande, Kaluga, Kalve, Karaļauči, Karalis, Karšuva, Kazahstāna, Kazimirs Būga, Kernave, Kijivas Krievzeme, Knituva, Koknese (valsts), Krams, Krīvs, Krievi, Krievijas Impērija, Kriviči, Kulma (zeme), Kundas kultūra, Kurši, Kuršu joma, Kuršu kāpas, Kursa (valsts), Kursenieku valoda, Kurska, Labieši, Laima, Lamata (zeme), Lamekins, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas Radio, Lāči, Lībieši, Lepene, Lielā prūšu sacelšanās, Lielā tautu staigāšana, Lieldienas, Lietava (zeme), Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Litorīnas jūra, Lokers, Lotigola, Lsm.lv, Lubāns, Maiņas tirdzniecība, Maleisine, Marija Gimbutiene, Maskava, Matīss Siliņš, Matriarhāts, Māra (latviešu mitoloģija), Māras, Mārciena, Mārtiņi, Mēness (dievība), Mežotnes muiža, Medene, Medenike (zeme), Megava, Meluks, Meteņi, Mezolīts, Miķeļi, Miļģerīns, Mindaugs, Mujāni, Nadruva, Nalsene, Nameisis, Nareva, Nīcgale, Negeste, Neolīts, Nere, Nere (zeme), Nevēža, Notanga, Oka, Pagude (zeme), Pamede (zeme), Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pārmiesošanās, Pērkons (mitoloģija), Pekkols, Pelone, Piebalga, Piemare, Pietālava, Pievolga, Pilene, Pilsāts, Pilskalns, Pitalova, Plūškoki, Poļi, Podniecība, Polija, Polockas kņazi, Pomerānijas balti, Prūši, Prūsija (zeme), Pripete, Purnava, Rameka, Rietava, Rietumbalti, Rietumeiropa, Rimberts, Roja (upe), Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romuva, Rozula, Rudzi, Sabiedrības noslāņošanās, Saeima, Sanskrits, Satekle, Saule (dievība), Saules kauja, Saules zeme, Saulgrieži, Sēļi, Sēlija, Sēlija (zeme), Semba, Sembas pussala, Senā Roma, Senprūšu valoda, Silene (zeme), Skalva, Skalvji, Skiti, Skomants, Slāvi, Smiltene, Smoļenska, Smoļenskas apgabals, Somi, Somugru valodas, Spārnene, Sudava (zeme), Sumbrs, Svaikstiks, Svētmežs, Svidras kultūra, Tacits, Taurs, Tālava, Tālivaldis, Tūšis, Tērauds, Tērvete (zeme), Tērvetes pilskalns, Tovrakste, Traidens, Tranaitis, Trikāta, Tula, Uldevene, Ungāri, Upīte, Upmale (zeme), Urāli, Vaišvilks, Valdaja augstiene, Vanema, Varš, Varšava, Varņi, Varibuls, Varigerbs, Varka (pilsnovads), Vācbaltieši, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vīna kalns (pilskalns), Vītenis, Veļu laiks, Velna laivas, Ventava, Vetseke, Viestards, Vijciems, Vikingi, Vikints, Vilki, Visla, Visvaldis, Vjatiči, Volga, Vologda, Vulfstans no Hedebijas, Zalkša zīme, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Zemes māte, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Ziemassvētki, Ziemeļu krusta kari, Zirgi, Zviedri, 22. septembris.