Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Andrievs Niedra, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Artūrs Reisners, Augusts Vinnigs, Baltijas landesvērs, Firksi, Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna, Igaunijas bruņniecība, Jānis Balodis (ģenerālis), Kompjeņas pamiers (1918), Kurzemes bruņniecība, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvijas Pagaidu valdība, Lielā ģilde (Rīga), Liepāja, Livonijas bruņniecība, Mazā ģilde (Rīga), Niedras valdība, Oskars Borkovskis, Padomju Latvijas armija, Pauls Šīmanis, Pāleni, Pirmais pasaules karš, Preses brīvība, Rublis, Tautas padome, Vācbaltieši, Vācbaltu demokrātu partija, Vācbaltu progresīvā partija, Vācijas Impērija, Vilhelms Reimerss.
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Artūrs Reisners
Arturs Eduards Reisners (—) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, Satversmes sapulces deputāts.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Artūrs Reisners · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Firksi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Kompjeņas pamiers (1918) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Liepāja · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Oskars Borkovskis · Redzēt vairāk »
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »
Pauls Šīmanis
Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Pauls Šīmanis · Redzēt vairāk »
Pāleni
Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Pāleni · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Preses brīvība
Preses brīvība ir konstitucionālas garantijas plašsaziņas līdzekļu neatkarīgai darbībai attiecīgajā valstī.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Preses brīvība · Redzēt vairāk »
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Rublis · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltu demokrātu partija
Vācbaltu demokrātu partija (saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Vācbaltu demokrātu partija · Redzēt vairāk »
Vācbaltu progresīvā partija
Vācbaltu progresīvā partija (saīsināti — DbFP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1918.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Vācbaltu progresīvā partija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Reimerss
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Jaunums!!: Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un Vilhelms Reimerss · Redzēt vairāk »
