Atvērt Google MapsSatura rādītājs
244 attiecības: Abruka, Alsa, Ancilus ezers, Angļu valoda, Apiņi, Apvienotā Karaliste, Arhipelāgs, Aukstais karš, Austrumeiropa, Austrumprūsija, Azovas jūra, Ščecina, Ščecinas līcis, Šēra (sala), Šēru jūra, Švābija, Ūzedoma, Ķīles kanāls, Ķīles līcis, Ļeņingradas apgabals, Žemaitija, Ēlande, Ēresunda tilts, Ēresunds, Ņeva, Baltā jūra, Baltās—Baltijas jūras kanāls, Baltija (mītiska sala), Baltijas ledus ezers, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltu valodas, Beltu jūra, Bornholma, Bornholmas šaurums, Botnijas jūra, Botnijas līcis, Brīze, Brēmenes Ādams, Cars, Cīrihe, Darva, Daugava, Dāņu šaurumi, Dāņu valoda, Dānija, Dzintars, Eiropa, Eiropas Savienība, Eridana (ģeoloģija), ... Izvērst indekss (194 vairāk) »
- Atlantijas okeāna jūras
- Dānijas jūras
- Krievijas jūras
- Vācijas jūras
Abruka
Abruka, agrāk — Abro, ir sala Rīgas līcī, Igaunijā, Monzunda arhipelāgā, netālu no Sāmsalas dienvidaustrumu krasta.Viens no tālākajiem platlapu koku izplatītajiem rajoniem Eiropas ziemeļu daļā,atrodas valsts aizsardzībā.
Skatīt Baltijas jūra un Abruka
Alsa
Alsa ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras Ķīles līcī pie Mazā Belta dienvidu ieejas.
Skatīt Baltijas jūra un Alsa
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Skatīt Baltijas jūra un Ancilus ezers
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Baltijas jūra un Angļu valoda
Apiņi
Apiņi (Humulus) ir kaņepju dzimtas ģints.
Skatīt Baltijas jūra un Apiņi
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Baltijas jūra un Apvienotā Karaliste
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Skatīt Baltijas jūra un Arhipelāgs
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Skatīt Baltijas jūra un Aukstais karš
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Baltijas jūra un Austrumeiropa
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Baltijas jūra un Austrumprūsija
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Baltijas jūra un Azovas jūra
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Skatīt Baltijas jūra un Ščecina
Ščecinas līcis
Ščecinas līcis ir Oderas estuāra līcis Polijas ziemeļrietumos un Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas jūra un Ščecinas līcis
Šēra (sala)
Šeras pie Naantali, Somijā Šēra ir neliela, klinšaina saliņa, visbiežāk — neapdzīvota.
Skatīt Baltijas jūra un Šēra (sala)
Šēru jūra
Šēru jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Somijas dienvidrietumu krasts, rietumos — Olandes arhipelāgs.
Skatīt Baltijas jūra un Šēru jūra
Švābija
Švābija 1572. gada kartē Švābija ir vēsturisks reģions Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā.
Skatīt Baltijas jūra un Švābija
Ūzedoma
Ūzedoma ir Baltijas jūras sala Pomerānijas novadā, kas mūsdienās sadalīta starp divām valstīm.
Skatīt Baltijas jūra un Ūzedoma
Ķīles kanāls
Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.
Skatīt Baltijas jūra un Ķīles kanāls
Ķīles līcis
Ķīles līcis plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Skatīt Baltijas jūra un Ķīles līcis
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Skatīt Baltijas jūra un Ļeņingradas apgabals
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Baltijas jūra un Žemaitija
Ēlande
Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.
Skatīt Baltijas jūra un Ēlande
Ēresunda tilts
Ēresunda tilts ir 2000.
Skatīt Baltijas jūra un Ēresunda tilts
Ēresunds
Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.
Skatīt Baltijas jūra un Ēresunds
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Skatīt Baltijas jūra un Ņeva
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Baltijas jūra un Baltā jūra
Baltās—Baltijas jūras kanāls
Baltās–Baltijas jūras kanāls ir 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
Skatīt Baltijas jūra un Baltās—Baltijas jūras kanāls
Baltija (mītiska sala)
Baltija sala ir sengrieķu mitoloģijā sastopams apzīmējums lielai salai Eiropas ziemeļos.
Skatīt Baltijas jūra un Baltija (mītiska sala)
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Skatīt Baltijas jūra un Baltijas ledus ezers
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Baltijas jūra un Baltijas valstis
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Baltijas jūra un Baltkrievija
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Baltijas jūra un Baltu valodas
Beltu jūra
Beltu jūra ir Baltijas jūras daļa tās rietumos starp Skandināvijas pussalu un Jitlandes pussalu un savieno Baltijas jūru ar Kategatu.
Skatīt Baltijas jūra un Beltu jūra
Bornholma
Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;; — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.
Skatīt Baltijas jūra un Bornholma
Bornholmas šaurums
Bornholmas šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras dienvidrietumos.
Skatīt Baltijas jūra un Bornholmas šaurums
Botnijas jūra
Botnijas jūra ir nosaukums Baltijas jūrai piederošā Botnijas jūras līča dienviddaļai starp Somijas rietumu krastu un Skandināvijas pussalas austrumu krastu.
Skatīt Baltijas jūra un Botnijas jūra
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Skatīt Baltijas jūra un Botnijas līcis
Brīze
A - jūras brīze; B - sauszemes brīze Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu.
Skatīt Baltijas jūra un Brīze
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Skatīt Baltijas jūra un Brēmenes Ādams
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Skatīt Baltijas jūra un Cars
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Skatīt Baltijas jūra un Cīrihe
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Skatīt Baltijas jūra un Darva
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Baltijas jūra un Daugava
Dāņu šaurumi
Dāņu šaurumi jeb Baltijas šaurumi ir triju paralēlu jūras šaurumu sistēma, kas caur Kategatu un Skageraku savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Skatīt Baltijas jūra un Dāņu šaurumi
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Skatīt Baltijas jūra un Dāņu valoda
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Baltijas jūra un Dānija
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Skatīt Baltijas jūra un Dzintars
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Baltijas jūra un Eiropa
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Baltijas jūra un Eiropas Savienība
Eridana (ģeoloģija)
Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.
Skatīt Baltijas jūra un Eridana (ģeoloģija)
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Skatīt Baltijas jūra un Erozija
Estonia (prāmis)
Estonia, iepriekš Viking Sally (1980—1990), Silja Star (1990—1991) un Wasa King (1991—1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979.
Skatīt Baltijas jūra un Estonia (prāmis)
Fakses līcis
Fakses līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Dānijas Zēlandes salas austrumu piekrastē.
Skatīt Baltijas jūra un Fakses līcis
Falstera
Falstera ir 486,2 km² liela sala Dānijas dienvidaustrumos.
Skatīt Baltijas jūra un Falstera
Fīna
Fīna ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos, trešā lielākā Dānijas sala.
Skatīt Baltijas jūra un Fīna
Fēmarna
Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.
Skatīt Baltijas jūra un Fēmarna
Fēmarnbelts
Fēmarnbelts ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras dienvidrietumos, daļa no Beltu jūras.
Skatīt Baltijas jūra un Fēmarnbelts
Fore
Fore ir Zviedrijas sala Baltijas jūrā uz ziemeļiem no Gotlandes.
Skatīt Baltijas jūra un Fore
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Baltijas jūra un Franču valoda
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Baltijas jūra un Francija
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Skatīt Baltijas jūra un Gēteborga
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Skatīt Baltijas jūra un Gdaņska
Gdaņskas līcis
Gdaņskas līcis ir plašs jūras līcis Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala piekrastē.
Skatīt Baltijas jūra un Gdaņskas līcis
Glacioizostāze
Glacioizostāzes ātrums dažādas zemeslodes vietās. Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.
Skatīt Baltijas jūra un Glacioizostāze
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Baltijas jūra un Globālā sasilšana
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Baltijas jūra un Gotlande
Gotska Sandēne
Gotska Sandēne ir neapdzīvota Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidusdaļā uz ziemeļiem no Gotlandes.
Skatīt Baltijas jūra un Gotska Sandēne
Greifsvaldes līcis
Greifsvaldes līcis ir sekls jūras līcis Baltijas jūras dienvidos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Pomerānijas līča.
Skatīt Baltijas jūra un Greifsvaldes līcis
Hailuoto
Hailuoto ir Somijas sala Botnijas līcī.
Skatīt Baltijas jūra un Hailuoto
Hanko
Hanko ir pilsēta un municipalitāte Somijas dienvidos Ūsimā reģionā.
Skatīt Baltijas jūra un Hanko
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Baltijas jūra un Hanzas savienība
Hari šaurums
Hari šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai.
Skatīt Baltijas jūra un Hari šaurums
Hānes līcis
Hānes līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Zviedrijas piekrastē.
Skatīt Baltijas jūra un Hānes līcis
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Baltijas jūra un Hījumā
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Skatīt Baltijas jūra un Helsinki
Hidenzē
Hidenzē ir Vācijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidos.
Skatīt Baltijas jūra un Hidenzē
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Skatīt Baltijas jūra un Iekšējā jūra
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Baltijas jūra un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Baltijas jūra un Igaunija
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Skatīt Baltijas jūra un Indoeiropiešu pirmvaloda
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Baltijas jūra un Ingrija
Irbes šaurums
Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra", — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.
Skatīt Baltijas jūra un Irbes šaurums
Jūras šaurums
Kerčas jūras šaurums Krimas pussalas tuvumā Jūras šaurums ir šaura ūdens platība, josla starp divām sauszemes daļām, kas savieno divus dažādus ūdensbaseinus (jūras un okeānus), ūdenstilpes vai to daļas.
Skatīt Baltijas jūra un Jūras šaurums
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Baltijas jūra un Jūrmala
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Skatīt Baltijas jūra un Jitlande
Joldijas jūra
Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).
Skatīt Baltijas jūra un Joldijas jūra
Kašūbu valoda
Kašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir rietumslāvu valoda.
Skatīt Baltijas jūra un Kašūbu valoda
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Baltijas jūra un Kaļiņingradas apgabals
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Skatīt Baltijas jūra un Kažokāda
Kalmaras šaurums
Kalmaras šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras rietumos.
Skatīt Baltijas jūra un Kalmaras šaurums
Kanāls
Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.
Skatīt Baltijas jūra un Kanāls
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Baltijas jūra un Karaļauči
Karlshamna
Karlshamna (— ‘Kārļa osta’) ir pilsēta Zviedrijas dienvidos Blēkinges lēnē, komūnas centrs.
Skatīt Baltijas jūra un Karlshamna
Kasari
Kasari ir Igaunijai piederīga sala Veinameri šaurumā, Monzunda arhipelāgā, pie Hījumā salas dienvidaustrumu krasta.
Skatīt Baltijas jūra un Kasari
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Baltijas jūra un Kaspijas jūra
Kategats
Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.
Skatīt Baltijas jūra un Kategats
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Baltijas jūra un Kaukāzs
Kāpa
Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.
Skatīt Baltijas jūra un Kāpa
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Skatīt Baltijas jūra un Kūrorts
Kēges līcis
Kēges līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Dānijas Zēlandes salas austrumu piekrastē pie ieejas Ēresunda jūrasšaurumā.
Skatīt Baltijas jūra un Kēges līcis
Kihnu
Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.
Skatīt Baltijas jūra un Kihnu
Kihnu šaurums
Kihnu šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras austrumos Rīgas līcī.
Skatīt Baltijas jūra un Kihnu šaurums
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Baltijas jūra un Klaipēda
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Skatīt Baltijas jūra un Klejotāji
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Skatīt Baltijas jūra un Klints
Kolgas līcis
Kolgas līcis jūras līcis Igaunijas piekrastē Baltijas jūras ziemeļaustrumos, daļa no Somu līča.
Skatīt Baltijas jūra un Kolgas līcis
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Skatīt Baltijas jūra un Kontinentālā Zemes garoza
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Baltijas jūra un Kopenhāgena
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Baltijas jūra un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Baltijas jūra un Krievijas Impērija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Baltijas jūra un Krievu valoda
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Baltijas jūra un Krimas karš
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Skatīt Baltijas jūra un Kristāliskais pamatklintājs
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Baltijas jūra un Kristietība
Kronštate
Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotļinas salā.
Skatīt Baltijas jūra un Kronštate
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Baltijas jūra un Krusta kari
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Skatīt Baltijas jūra un Kuršu joma
Kvarkens
Kvarkens jeb Merenkurku ir jūras šaurums starp Zviedriju ziemeļrietumos un Somiju dienvidaustrumos, kas savieno Botnijas līča Botnijas jūru ar Botnijas iekšējo līci.
Skatīt Baltijas jūra un Kvarkens
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Skatīt Baltijas jūra un Lagūna
Landsortas dzelme
Landsortas dzelme ir Baltijas jūras dziļākā vieta.
Skatīt Baltijas jūra un Landsortas dzelme
Langelande
Langelande (— ‘Garā zeme’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos pie Lielā Belta dienvidu ieejas.
Skatīt Baltijas jūra un Langelande
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Baltijas jūra un Latīņu valoda
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Baltijas jūra un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Baltijas jūra un Latvija
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Baltijas jūra un Lauksaimniecība
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Baltijas jūra un Lībeka
Lībekas līcis
Lībekas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Skatīt Baltijas jūra un Lībekas līcis
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Baltijas jūra un Lībiešu valoda
Līdzenums
Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.
Skatīt Baltijas jūra un Līdzenums
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Baltijas jūra un Ledus laikmets
Lielais Belts
Lielais Belts ir jūras šaurums starp Dānijas Langelānas un Fīnes salām rietumos un Lollānu un Zēlandi austrumos, viens no trijiem Dāņu šaurumiem.
Skatīt Baltijas jūra un Lielais Belts
Lielā Belta tilts
Lielā Belta tilts ir 1998.
Skatīt Baltijas jūra un Lielā Belta tilts
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Baltijas jūra un Lietuva
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Baltijas jūra un Lietuviešu valoda
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Skatīt Baltijas jūra un Litorīnas jūra
Lollande
Lollande (— 'lejaszeme', iepriekš Laaland) ir ceturtā lielākā Dānijas sala.
Skatīt Baltijas jūra un Lollande
Malme
Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.
Skatīt Baltijas jūra un Malme
Mariehamna
Mariehamna (somu: Maarianhamina) ir Olandes galvaspilsēta.
Skatīt Baltijas jūra un Mariehamna
Matsalu līcis
Matsalu līcis ir sekls Baltijas jūras līcis Igaunijas rietumos ar aptuveni 21 kilometru garu krasta līniju.
Skatīt Baltijas jūra un Matsalu līcis
Mazais Belts
Mazais Belts ir jūras šaurums Dānijā, viens no trijiem šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategatu un tālāk ar Ziemeļjūru.
Skatīt Baltijas jūra un Mazais Belts
Mēklenburgas līcis
Mēklenburgas līcis ir plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Skatīt Baltijas jūra un Mēklenburgas līcis
Mēna
Mēna ir Baltijas jūras sala Dānijas austrumos.
Skatīt Baltijas jūra un Mēna
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Baltijas jūra un Mežs
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Baltijas jūra un Melnā jūra
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Skatīt Baltijas jūra un Mikroorganismi
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Skatīt Baltijas jūra un Monzunda arhipelāgs
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Baltijas jūra un Muhu
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Baltijas jūra un Nafta
Naisāre
Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.
Skatīt Baltijas jūra un Naisāre
Narvas līcis
Narvas līcis ir līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidaustrumu daļā.
Skatīt Baltijas jūra un Narvas līcis
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Baltijas jūra un Nīderlande
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Skatīt Baltijas jūra un Nīderlandiešu valoda
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Skatīt Baltijas jūra un Nemuna
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Baltijas jūra un Nogulumieži
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Baltijas jūra un Nokrišņi
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Skatīt Baltijas jūra un Norvēģu valoda
Odera
Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.
Skatīt Baltijas jūra un Odera
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Baltijas jūra un Okeāns
Olande
Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedrvalodīga Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.
Skatīt Baltijas jūra un Olande
Olandes jūra
Olandes jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Olandes arhipelāgs, rietumos — Skandināvijas pussalas krasts.
Skatīt Baltijas jūra un Olandes jūra
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Skatīt Baltijas jūra un Oslo
Osmusāre
Osmusāre ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā pie ieejas Somu līcī.
Skatīt Baltijas jūra un Osmusāre
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Baltijas jūra un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Baltijas jūra un Padomju Savienība
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Skatīt Baltijas jūra un Pagājušo gadu vēsture
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Skatīt Baltijas jūra un Pagānisms
Pakri salas
Pakri salas ir divas salas un tām tiešā tuvumā esošu sīku saliņu grupa Somu līcī, Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē no krasta.
Skatīt Baltijas jūra un Pakri salas
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Baltijas jūra un Palanga
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Skatīt Baltijas jūra un Pasaules okeāns
Pīteo
Pīteo ir pilsēta Zviedrijā, municipalitātes centrs Norbotenas lēnē.
Skatīt Baltijas jūra un Pīteo
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Baltijas jūra un Pērnava
Pērnavas līcis
Pērnavas līcis ir līcis Baltijas jūras austrumos, Rīgas līča ziemeļaustrumu daļā, Igaunijas dienvidos.
Skatīt Baltijas jūra un Pērnavas līcis
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Baltijas jūra un Pēteris I
Peremeri
Peremeri vai Botenvikens, bieži saukts par Botnijas līci, ir plašs un sekls Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Skatīt Baltijas jūra un Peremeri
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Baltijas jūra un Pirmais pasaules karš
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Baltijas jūra un Plātņu tektonika
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Skatīt Baltijas jūra un Plūdmaiņas
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Skatīt Baltijas jūra un Pleistocēns
Pludmale
Dubultu pludmale. Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.
Skatīt Baltijas jūra un Pludmale
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Baltijas jūra un Poļu valoda
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Skatīt Baltijas jūra un Polārais loks
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas jūra un Polija
Pomerānijas līcis
Pomerānijas līcis vai Pomožes līcis ir plašs jūras līcis Baltijas jūras dienvidos Polijas un Vācijas piekrastē.
Skatīt Baltijas jūra un Pomerānijas līcis
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Baltijas jūra un Prūsija
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Skatīt Baltijas jūra un Ptolemajs
Puckas līcis
Puckas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidaustrumos Polijas piekrastē, daļa no Gdaņskas līča.
Skatīt Baltijas jūra un Puckas līcis
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Baltijas jūra un Purvs
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Baltijas jūra un Rīga
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Baltijas jūra un Rīgas līcis
Rīgene
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).
Skatīt Baltijas jūra un Rīgene
Riets
Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.
Skatīt Baltijas jūra un Riets
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Baltijas jūra un Roņi
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Skatīt Baltijas jūra un Roņu sala
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Baltijas jūra un Romas impērija
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Skatīt Baltijas jūra un Rostoka
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Baltijas jūra un Sala
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Baltijas jūra un Saldūdens
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Baltijas jūra un Sanktpēterburga
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Skatīt Baltijas jūra un Sarmati
Sājūdens
Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.
Skatīt Baltijas jūra un Sājūdens
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Skatīt Baltijas jūra un Sāls
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Baltijas jūra un Sāmsala
Sūrveins
Sūrveins (— ‘Lielais šaurums’) ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai, tā dziļākā daļa.
Skatīt Baltijas jūra un Sūrveins
Sēdrakvarkens
Sēdrakvarkens (— ‘Dienvidu Kvarkens’) vai Ahvenanrauma ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras ziemeļdaļā, Olandes jūras šaurākā un dziļākā vieta.
Skatīt Baltijas jūra un Sēdrakvarkens
Skageraks
Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Skatīt Baltijas jūra un Skageraks
Skandināvijas pussala
Skandināvijas pussalas karte Skandināvijas pussala - pussala Eiropas ziemeļos.
Skatīt Baltijas jūra un Skandināvijas pussala
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Baltijas jūra un Skābeklis
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Baltijas jūra un Smiltis
Soelas šaurums
Soelas šaurums ir jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai.
Skatīt Baltijas jūra un Soelas šaurums
Somenlinna
Somenlinna, vēsturiski pazīstama kā Sveaborga, ir 18.
Skatīt Baltijas jūra un Somenlinna
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Baltijas jūra un Somija
Somu līcis
Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.
Skatīt Baltijas jūra un Somu līcis
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Baltijas jūra un Somu valoda
Sopota
Sopota (kašūbu: Sopòtë) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Baltijas jūras krastā starp Gdaņsku un Gdiņu, ar ko kopā veido tā saukt Trīspilsētu (trojmiasto).
Skatīt Baltijas jūra un Sopota
Spiegošana
Spiegošana ir slepenas informācijas ievākšana, iegūšana, zagšana.
Skatīt Baltijas jūra un Spiegošana
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Baltijas jūra un Stokholma
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Skatīt Baltijas jūra un Tacits
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Baltijas jūra un Tallina
Toross
Cilvēks torosā Toross (no — ‘ledus kaudze’) ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.
Skatīt Baltijas jūra un Toross
Torpēda
Torpēdas palaišana no atomzemūdenes Torpēda ir peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir pašpiedziņas dzinējs un kas paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
Skatīt Baltijas jūra un Torpēda
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Baltijas jūra un Upe
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Baltijas jūra un Vācija
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Skatīt Baltijas jūra un Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Baltijas jūra un Vācu ordenis
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Baltijas jūra un Vācu valoda
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Baltijas jūra un Vējš
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Skatīt Baltijas jūra un Vētra
Veinameri
Veinameri (— ‘šaurumu jūra’) vai Monzunds (— ‘Monas šaurums’) ir Baltijas jūras jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu.
Skatīt Baltijas jūra un Veinameri
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Baltijas jūra un Vikingi
Vilsandi
Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Skatīt Baltijas jūra un Vilsandi
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Skatīt Baltijas jūra un Visla
Vislas līcis
Vislas līcis, Kēnigsbergas līcis vai Kaļiņingradas līcis ir sekla sājūdens Baltijas jūras lagūna Polijas ziemeļaustrumos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Baltijas jūra un Vislas līcis
Vismāras līcis
Vismāras līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Skatīt Baltijas jūra un Vismāras līcis
Volina
Volina ir Baltijas jūras sala Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistā, Oderas grīvā.
Skatīt Baltijas jūra un Volina
Vormsi
Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Skatīt Baltijas jūra un Vormsi
Zēlande (sala)
Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.
Skatīt Baltijas jūra un Zēlande (sala)
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Baltijas jūra un Zemes garoza
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Baltijas jūra un Ziemeļjūra
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Baltijas jūra un Ziemeļu krusta kari
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Baltijas jūra un Ziemeļu Ledus okeāns
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Baltijas jūra un Zivis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Baltijas jūra un Zviedrija
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Skatīt Baltijas jūra un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Skatīt Baltijas jūra un Zviedru valoda
Skatīt arī
Atlantijas okeāna jūras
- Baltijas jūra
- Grenlandes jūra
- Hebridu jūra
- Irmingera jūra
- Karību jūra
- Labradoras jūra
- Melnā jūra
- Olandes jūra
- Sargasu jūra
Dānijas jūras
- Baltijas jūra
- Ziemeļjūra
- Ēresunds
Krievijas jūras
- Šantaru jūra
- Austrumsibīrijas jūra
- Azovas jūra
- Baltijas jūra
- Baltā jūra
- Barenca jūra
- Beringa jūra
- Japāņu jūra
- Karas jūra
- Laptevu jūra
- Melnā jūra
- Ohotskas jūra
- Pečoras jūra
- Čukču jūra
Vācijas jūras
- Baltijas jūra
- Ziemeļjūra
Zināms kā MARE SARMATICVM, Mare Balticum, Svēbu jūra, Varjagu jūra.
, Erozija, Estonia (prāmis), Fakses līcis, Falstera, Fīna, Fēmarna, Fēmarnbelts, Fore, Franču valoda, Francija, Gēteborga, Gdaņska, Gdaņskas līcis, Glacioizostāze, Globālā sasilšana, Gotlande, Gotska Sandēne, Greifsvaldes līcis, Hailuoto, Hanko, Hanzas savienība, Hari šaurums, Hānes līcis, Hījumā, Helsinki, Hidenzē, Iekšējā jūra, Igauņu valoda, Igaunija, Indoeiropiešu pirmvaloda, Ingrija, Irbes šaurums, Jūras šaurums, Jūrmala, Jitlande, Joldijas jūra, Kašūbu valoda, Kaļiņingradas apgabals, Kažokāda, Kalmaras šaurums, Kanāls, Karaļauči, Karlshamna, Kasari, Kaspijas jūra, Kategats, Kaukāzs, Kāpa, Kūrorts, Kēges līcis, Kihnu, Kihnu šaurums, Klaipēda, Klejotāji, Klints, Kolgas līcis, Kontinentālā Zemes garoza, Kopenhāgena, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Krimas karš, Kristāliskais pamatklintājs, Kristietība, Kronštate, Krusta kari, Kuršu joma, Kvarkens, Lagūna, Landsortas dzelme, Langelande, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lauksaimniecība, Lībeka, Lībekas līcis, Lībiešu valoda, Līdzenums, Ledus laikmets, Lielais Belts, Lielā Belta tilts, Lietuva, Lietuviešu valoda, Litorīnas jūra, Lollande, Malme, Mariehamna, Matsalu līcis, Mazais Belts, Mēklenburgas līcis, Mēna, Mežs, Melnā jūra, Mikroorganismi, Monzunda arhipelāgs, Muhu, Nafta, Naisāre, Narvas līcis, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Nemuna, Nogulumieži, Nokrišņi, Norvēģu valoda, Odera, Okeāns, Olande, Olandes jūra, Oslo, Osmusāre, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pagājušo gadu vēsture, Pagānisms, Pakri salas, Palanga, Pasaules okeāns, Pīteo, Pērnava, Pērnavas līcis, Pēteris I, Peremeri, Pirmais pasaules karš, Plātņu tektonika, Plūdmaiņas, Pleistocēns, Pludmale, Poļu valoda, Polārais loks, Polija, Pomerānijas līcis, Prūsija, Ptolemajs, Puckas līcis, Purvs, Rīga, Rīgas līcis, Rīgene, Riets, Roņi, Roņu sala, Romas impērija, Rostoka, Sala, Saldūdens, Sanktpēterburga, Sarmati, Sājūdens, Sāls, Sāmsala, Sūrveins, Sēdrakvarkens, Skageraks, Skandināvijas pussala, Skābeklis, Smiltis, Soelas šaurums, Somenlinna, Somija, Somu līcis, Somu valoda, Sopota, Spiegošana, Stokholma, Tacits, Tallina, Toross, Torpēda, Upe, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vējš, Vētra, Veinameri, Vikingi, Vilsandi, Visla, Vislas līcis, Vismāras līcis, Volina, Vormsi, Zēlande (sala), Zemes garoza, Ziemeļjūra, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu Ledus okeāns, Zivis, Zviedrija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru valoda.