Satura rādītājs
99 attiecības: Alfrēds Flečers, Anatols Līvens (virsnieks), Andrievs Niedra, Antante, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Arhibalds fon Keizerlings, Atsevišķā studentu rota, Augusts Vinnigs, Šķilteri, Škinčova, Baltijas Reģentu padome, Beloglazovka, Bermontiāde, Budiški, Cēsu kaujas, Cēsu rota, Cilvēki bez dzimtenes, Dienvidlatvijas brigāde, Dubinova (Cirmas pagasts), Dubna (upe), Dzelzsdivīzija, Edgars Andersons, Engelharti, Gauja, Hanss fon Manteifels-Cēge, Harolds Aleksanders, Ieriķi, Inčukalna kauja, Janvāris, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Imaks, Jānis Zālītis, Juglas kaujas, Kapteinis (dienesta pakāpe), Kļavinski, Kliments Didorovs, Kompjeņas pamiers (1918), Krievijas Impērijas armija, Krievijas SFPR, Krustpils, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībekas tilts, Līgums par Landesvēra izveidošanu, ... Izvērst indekss (49 vairāk) »
- Igaunijas brīvības cīņas
- Kurzemes guberņa
- Latvijas brīvības cīņas
- Vidzemes guberņa
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Skatīt Baltijas landesvērs un Alfrēds Flečers
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Anatols Līvens (virsnieks)
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Andrievs Niedra
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Baltijas landesvērs un Antante
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Aprīļa pučs
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Baltijas landesvērs un Apvienotā Karaliste
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Arhibalds fon Keizerlings
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Atsevišķā studentu rota
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Augusts Vinnigs
Šķilteri
Šķilteri var būt.
Skatīt Baltijas landesvērs un Šķilteri
Škinčova
Škinčova ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Škinčova
Baltijas Reģentu padome
Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Baltijas Reģentu padome
Beloglazovka
Beloglazovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Beloglazovka
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Bermontiāde
Budiški
Budiški ir skrajciems Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Budiški
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Cēsu rota
Cilvēki bez dzimtenes
"Cilvēki bez dzimtenes" ir 1937.
Skatīt Baltijas landesvērs un Cilvēki bez dzimtenes
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde
Dubinova (Cirmas pagasts)
Dubinova ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dubinova (Cirmas pagasts)
Dubna (upe)
Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dubna (upe)
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija
Edgars Andersons
Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Edgars Andersons
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Baltijas landesvērs un Engelharti
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Baltijas landesvērs un Gauja
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Hanss fon Manteifels-Cēge
Harolds Aleksanders
Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Harolds Aleksanders
Ieriķi
Ieriķi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ieriķi
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Janvāris
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jānis Balodis (ģenerālis)
Jānis Imaks
Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jānis Imaks
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jānis Zālītis
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Juglas kaujas
Kapteinis (dienesta pakāpe)
Latvijas NBS Sauszemes spēku kapteiņa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Bundesvēra kapteiņa uzplecis Kapteinis (vēlā perioda — 'karavadonis', no caput — 'galva', NATO kods — OF-2) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe bruņotajos spēkos un militarizēta tipa dienestos.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kapteinis (dienesta pakāpe)
Kļavinski
Kļavinski ir ciems Vārkavas novada Upmalas pagastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kļavinski
Kliments Didorovs
Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kliments Didorovs
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kompjeņas pamiers (1918)
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Skatīt Baltijas landesvērs un Krievijas Impērijas armija
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Baltijas landesvērs un Krievijas SFPR
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Krustpils
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Lībekas tilts
Lībekas tilts bija 1917.
Skatīt Baltijas landesvērs un Lībekas tilts
Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Līvāni
Lielie Rumpi
Lielie Rumpi ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Lielie Rumpi
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Liepāja
Malta (stacija)
Malta ir dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Maltā, Maltas pagastā, līnijā Rēzekne I—Daugavpils.
Skatīt Baltijas landesvērs un Malta (stacija)
Mārtiņš Hartmanis
Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Mārtiņš Hartmanis
Moskvina
Moskvina ir ciems Preiļu novada Preiļu pagastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Moskvina
Mozgi (Silmalas pagasts)
Mozgi ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Mozgi (Silmalas pagasts)
Mucenieki (Rožupes pagasts)
Mucinīki ir ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Mucenieki (Rožupes pagasts)
Nīcgale
Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Nīcgale
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Novembra revolūcija
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Novembris
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Skatīt Baltijas landesvērs un Pilsonība Latvijā
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Baltijas landesvērs un Pirmais pasaules karš
Preiļi
Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Preiļi
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīdigers fon der Golcs
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīgas Doms
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīgas Meža kapi
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rikava
Rikava (arī Rikova) ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada dienvidrietumos, Rikavas pagasta centrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rikava
Rožupe
Rožupe, agrāk arī Rožanova, ir ciems Līvānu novada Rožupes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rožupe
Roberts Kļaviņš
Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931).
Skatīt Baltijas landesvērs un Roberts Kļaviņš
Rotmistrs
Rotmistrs (no — 'kavalērijas komandieris') bija Krievijas Impērijas karaspēka virsnieka dienesta pakāpe kavalērijā un žandarmērijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rotmistrs
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Sarkanā armija
Silmala
Silmala (līdz 1937. gadam Malta) ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Silmala
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Strazdumuižas pamiers
Taubes
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Taubes
Tiskādi
Tiskādi (arī Tiskadi) ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā, Tiskādu ezera dienvidrietumos.
Skatīt Baltijas landesvērs un Tiskādi
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Uzbrukums Rīgai (1919)
Vaivodi (Preiļu pagasts)
Vaivodi ir ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Vaivodi (Preiļu pagasts)
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Valters fon Mēdems
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Baltijas landesvērs un Vācbaltieši
Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums
Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Baltijas landesvērs un Vācijas Impērija
Volferts Gerhards fon Rādens
Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Volferts Gerhards fon Rādens
Zareņi
Zareņi ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Zareņi
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde
Zilupe
Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Zilupe
Zilupe (upe)
Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.
Skatīt Baltijas landesvērs un Zilupe (upe)
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Zviedrija
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1. Kurzemes kājnieku divīzija
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1. latviešu atsevišķais bataljons
13. Tukuma kājnieku pulks
Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku. 13.
Skatīt Baltijas landesvērs un 13. Tukuma kājnieku pulks
1918. gads
1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1918. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1920. gads
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Skatīt Baltijas landesvērs un 7. Siguldas kājnieku pulks
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Baltijas landesvērs un 8. armija (Vācijas Impērija)
Skatīt arī
Igaunijas brīvības cīņas
- Baltijas landesvērs
- Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
- Igaunijas brīvības cīņas
- Tartu līgums (Krievija–Igaunija)
- Ziemeļu zēni
Kurzemes guberņa
- Baltijas landesvērs
- Iecavas kauja
- Kurzemes guberņa
- Sventāja
Latvijas brīvības cīņas
- Anatols Līvens (virsnieks)
- Baltijas landesvērs
- Dvēseļu putenis (filma)
- Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
- Latviešu strēlnieki
- Latvijas brīvības cīņas
- Latvijas—Krievijas miera līgums
- Rīgas sargi
- Ziemeļu zēni
Vidzemes guberņa
- Alderi
- Baltijas landesvērs
- Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
- Pļaviņas
- Staicele
- Vidzemes guberņa
- Āņi
Zināms kā Baltiešu zemessardze, Baltijas zemessardze, Baltische Landeswehr, Landesvērs.