Līdzības starp Baltijas valstis un Latvijas vēsture
Baltijas valstis un Latvijas vēsture ir 57 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Apvienotā Baltijas hercogiste, Austrumbaltija, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Baltenlande, Baltijas Antante, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltu valodas, Bermontiāde, Brēmenes Ādams, Brestļitovskas miera līgums, Eiro, Eiropas Savienība, Iekšzemes kopprodukts, Igaunija, Igaunijas guberņa, Indoeiropiešu pirmvaloda, Jūrmala, Jelgava, Klaipēda, Krievija, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Pagaidu valdība, ..., Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Krievijas miera līgums, Liepāja, Lietuva, Livonijas Konfederācija, Narva, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pirmais pasaules karš, Polija, Rīga, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Romas Katoļu baznīca, Somija, Somugru valodas, Tartu, Tautu Savienība, Valmiera, Viļņa, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vilhelms II Hoencollerns, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 18. novembris, 1918. gads. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Baltijas valstis · Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvijas vēsture ·
Austrumbaltija
Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.
Austrumbaltija un Baltijas valstis · Austrumbaltija un Latvijas vēsture ·
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Baltijas valstis un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Latvijas vēsture un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs ·
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Baltenlande un Baltijas valstis · Baltenlande un Latvijas vēsture ·
Baltijas Antante
Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē. Baltijas valstu ārlietu ministri 5. konferencē 1936. gada 10. decembrī (no kreisās Stasis Lozoraitis, Vilhelms Munters, Frīdrihs Akels). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Baltijas ārlietu ministru konference Tallinā, 1937. gada decembris. Baltijas Antante jeb Baltijas savienība bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919.
Baltijas Antante un Baltijas valstis · Baltijas Antante un Latvijas vēsture ·
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Baltijas ceļš un Baltijas valstis · Baltijas ceļš un Latvijas vēsture ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Baltijas valstis · Baltijas jūra un Latvijas vēsture ·
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Baltijas pārkrievošana un Baltijas valstis · Baltijas pārkrievošana un Latvijas vēsture ·
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Baltijas provinces un Baltijas valstis · Baltijas provinces un Latvijas vēsture ·
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Baltijas valstis un Baltu valodas · Baltu valodas un Latvijas vēsture ·
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Baltijas valstis un Bermontiāde · Bermontiāde un Latvijas vēsture ·
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Baltijas valstis un Brēmenes Ādams · Brēmenes Ādams un Latvijas vēsture ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Baltijas valstis un Brestļitovskas miera līgums · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas vēsture ·
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Baltijas valstis un Eiro · Eiro un Latvijas vēsture ·
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Baltijas valstis un Eiropas Savienība · Eiropas Savienība un Latvijas vēsture ·
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Baltijas valstis un Iekšzemes kopprodukts · Iekšzemes kopprodukts un Latvijas vēsture ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Baltijas valstis un Igaunija · Igaunija un Latvijas vēsture ·
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Baltijas valstis un Igaunijas guberņa · Igaunijas guberņa un Latvijas vēsture ·
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Baltijas valstis un Indoeiropiešu pirmvaloda · Indoeiropiešu pirmvaloda un Latvijas vēsture ·
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Baltijas valstis un Jūrmala · Jūrmala un Latvijas vēsture ·
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Baltijas valstis un Jelgava · Jelgava un Latvijas vēsture ·
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Baltijas valstis un Klaipēda · Klaipēda un Latvijas vēsture ·
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Baltijas valstis un Krievija · Krievija un Latvijas vēsture ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Baltijas valstis un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Latvijas vēsture ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Baltijas valstis un Kurzemes guberņa · Kurzemes guberņa un Latvijas vēsture ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Baltijas valstis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vēsture ·
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Baltijas valstis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas vēsture ·
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Baltijas valstis un Latviešu valoda · Latviešu valoda un Latvijas vēsture ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Baltijas valstis un Latvija · Latvija un Latvijas vēsture ·
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Baltijas valstis un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas vēsture ·
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Baltijas valstis un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas vēsture ·
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Baltijas valstis un Latvijas—Krievijas miera līgums · Latvijas vēsture un Latvijas—Krievijas miera līgums ·
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Baltijas valstis un Liepāja · Latvijas vēsture un Liepāja ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Baltijas valstis un Lietuva · Latvijas vēsture un Lietuva ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Baltijas valstis un Livonijas Konfederācija · Latvijas vēsture un Livonijas Konfederācija ·
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Baltijas valstis un Narva · Latvijas vēsture un Narva ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Baltijas valstis un Otrais pasaules karš · Latvijas vēsture un Otrais pasaules karš ·
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Baltijas valstis un Padomju Savienība · Latvijas vēsture un Padomju Savienība ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Baltijas valstis un Pirmais pasaules karš · Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Baltijas valstis un Polija · Latvijas vēsture un Polija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Baltijas valstis un Rīga · Latvijas vēsture un Rīga ·
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Baltijas valstis un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Latvijas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija ·
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Baltijas valstis un Romas Katoļu baznīca · Latvijas vēsture un Romas Katoļu baznīca ·
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Baltijas valstis un Somija · Latvijas vēsture un Somija ·
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Baltijas valstis un Somugru valodas · Latvijas vēsture un Somugru valodas ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Baltijas valstis un Tartu · Latvijas vēsture un Tartu ·
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Baltijas valstis un Tautu Savienība · Latvijas vēsture un Tautu Savienība ·
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Baltijas valstis un Valmiera · Latvijas vēsture un Valmiera ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Baltijas valstis un Viļņa · Latvijas vēsture un Viļņa ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Baltijas valstis un Vidzeme · Latvijas vēsture un Vidzeme ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Baltijas valstis un Vidzemes guberņa · Latvijas vēsture un Vidzemes guberņa ·
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Baltijas valstis un Vilhelms II Hoencollerns · Latvijas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Baltijas valstis un Zviedrija · Latvijas vēsture un Zviedrija ·
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Baltijas valstis un Zviedru Igaunija · Latvijas vēsture un Zviedru Igaunija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Baltijas valstis un Zviedru Vidzeme · Latvijas vēsture un Zviedru Vidzeme ·
18. novembris
18.
18. novembris un Baltijas valstis · 18. novembris un Latvijas vēsture ·
1918. gads
1918.
1918. gads un Baltijas valstis · 1918. gads un Latvijas vēsture ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Baltijas valstis un Latvijas vēsture ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Baltijas valstis un Latvijas vēsture
Salīdzinājums starp Baltijas valstis un Latvijas vēsture
Baltijas valstis ir 145 attiecības, bet Latvijas vēsture ir 583. Tā kā viņi ir kopīgs 57, Jaccard indekss ir 7.83% = 57 / (145 + 583).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Baltijas valstis un Latvijas vēsture. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: