Satura rādītājs
36 attiecības: Akvitānija, Ariānisms, Astūrijas karaliste, Austrumromas impērija, Ģermāņi, Baski, Burgundi, Franku valsts, Galisija, Gallija, Gibraltāra šaurums, Hegemonija, Hlodvigs I, Honorijs, Ibērija, Illirija, Itālija, Kartāga, Kārlis Lielais, Kristietība, Langobardi, Latīņu valoda, Odoakrs, Ostgoti, Pāvija, Pireneju pussala, Ravenna, Reina, Rietumromas impērija, Teodoriks Lielais, Tulūza, Vandaļi, Vēlīnais antīkais laikmets, Vestgoti, Viduslaiki, Vormsa.
Akvitānija
Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.
Skatīt Barbaru karalistes un Akvitānija
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Skatīt Barbaru karalistes un Ariānisms
Astūrijas karaliste
Astūrijas karaliste bija karaliste Pireneju pussalas ziemeļos (rietumos no Navarras karalistes, t.i. basku zemes) laikā no 718.
Skatīt Barbaru karalistes un Astūrijas karaliste
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Barbaru karalistes un Austrumromas impērija
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Skatīt Barbaru karalistes un Ģermāņi
Baski
Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.
Skatīt Barbaru karalistes un Baski
Burgundi
Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.
Skatīt Barbaru karalistes un Burgundi
Franku valsts
Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.
Skatīt Barbaru karalistes un Franku valsts
Galisija
Galisija ir autonoms apgabals un vēsturisks novads Spānijas ziemeļrietumos.
Skatīt Barbaru karalistes un Galisija
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Skatīt Barbaru karalistes un Gallija
Gibraltāra šaurums
Gibraltāra šaurums ir jūras šaurums, kas savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru un atdala Eiropas valsti Spāniju no Āfrikas valsts Marokas.
Skatīt Barbaru karalistes un Gibraltāra šaurums
Hegemonija
Hegemonija (hēgemonía — ‘līderība’) ir vienas valsts vai organizētas grupas politiska, saimnieciska un kultūras ietekme pār citu valsti vai grupu.
Skatīt Barbaru karalistes un Hegemonija
Hlodvigs I
Hlodvigs I laikā no 481.
Skatīt Barbaru karalistes un Hlodvigs I
Honorijs
Honorijs (dzimis, miris) bija Rietumromas imperators no 393.
Skatīt Barbaru karalistes un Honorijs
Ibērija
Ibērija var būt.
Skatīt Barbaru karalistes un Ibērija
Illirija
Illirija jeb Ilīrija bija valsts Eiropā 4.—2.
Skatīt Barbaru karalistes un Illirija
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Barbaru karalistes un Itālija
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Skatīt Barbaru karalistes un Kartāga
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Skatīt Barbaru karalistes un Kārlis Lielais
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Barbaru karalistes un Kristietība
Langobardi
Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Skatīt Barbaru karalistes un Langobardi
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Barbaru karalistes un Latīņu valoda
Odoakrs
Odoakra valsts pēc 480. gada Odoakrs (dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis.
Skatīt Barbaru karalistes un Odoakrs
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Skatīt Barbaru karalistes un Ostgoti
Pāvija
Pāvija ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā.
Skatīt Barbaru karalistes un Pāvija
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Skatīt Barbaru karalistes un Pireneju pussala
Ravenna
Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Skatīt Barbaru karalistes un Ravenna
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Skatīt Barbaru karalistes un Reina
Rietumromas impērija
Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285.
Skatīt Barbaru karalistes un Rietumromas impērija
Teodoriks Lielais
Teodoriks Lielais (gotu: Þiudareiks,,; dzimis 454. gadā, miris) bija ostgotu valdnieks.
Skatīt Barbaru karalistes un Teodoriks Lielais
Tulūza
Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.
Skatīt Barbaru karalistes un Tulūza
Vandaļi
Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.
Skatīt Barbaru karalistes un Vandaļi
Vēlīnais antīkais laikmets
Četri tetrarhi Nīkajas koncils Vēlīnais antīkais laikmets ir vēsturnieku apzīmējums laikmetam, kura laikā Romas impērijas teritorijā notika pāreja no klasiskā antīkā laikmeta uz viduslaikiem.
Skatīt Barbaru karalistes un Vēlīnais antīkais laikmets
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Skatīt Barbaru karalistes un Vestgoti
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Barbaru karalistes un Viduslaiki
Vormsa
Vormsa ir sena pilsēta Vācijas dienvidrietumos pie Reinas upes, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Skatīt Barbaru karalistes un Vormsa