Līdzības starp Bauskas svīta un Ogres svīta
Bauskas svīta un Ogres svīta ir 39 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Abava, Aleirolīts, Amula, Antiarhi, Ģipsis, Baltijas sineklīze, Cements, Daivspurzivis, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Fācija, Frānas stāvs, Gliemeņvēži, Gliptomorfoze, Gulbenes ieplaka, Halīts, Ieži, Iecava (upe), Imula, Jūras transgresija, Karotāža, Kvarcs, Latvija, Laukšpats, Lielupe, Liepna (upe), Lietuva, Māls, Mūsa, Mēmele, ..., Plordosteji, Putekšņi, Sedimentācija, Smilšakmens, Sporas, Stratigrāfija, Stratotips, Stromatolīti, Tirza (upe). Izvērst indekss (9 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Abava un Bauskas svīta · Abava un Ogres svīta ·
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Aleirolīts un Bauskas svīta · Aleirolīts un Ogres svīta ·
Amula
Amula ir Abavas kreisā krasta pieteka.
Amula un Bauskas svīta · Amula un Ogres svīta ·
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Antiarhi un Bauskas svīta · Antiarhi un Ogres svīta ·
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Bauskas svīta un Ģipsis · Ogres svīta un Ģipsis ·
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Baltijas sineklīze un Bauskas svīta · Baltijas sineklīze un Ogres svīta ·
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Bauskas svīta un Cements · Cements un Ogres svīta ·
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Bauskas svīta un Daivspurzivis · Daivspurzivis un Ogres svīta ·
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Bauskas svīta un Dolomītmerģelis · Dolomītmerģelis un Ogres svīta ·
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Bauskas svīta un Dolomīts · Dolomīts un Ogres svīta ·
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Bauskas svīta un Fācija · Fācija un Ogres svīta ·
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Bauskas svīta un Frānas stāvs · Frānas stāvs un Ogres svīta ·
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Bauskas svīta un Gliemeņvēži · Gliemeņvēži un Ogres svīta ·
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Bauskas svīta un Gliptomorfoze · Gliptomorfoze un Ogres svīta ·
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Bauskas svīta un Gulbenes ieplaka · Gulbenes ieplaka un Ogres svīta ·
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Bauskas svīta un Halīts · Halīts un Ogres svīta ·
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Bauskas svīta un Ieži · Ieži un Ogres svīta ·
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Bauskas svīta un Iecava (upe) · Iecava (upe) un Ogres svīta ·
Imula
Imula ir Abavas kreisā pieteka Saldus un Tukuma novados.
Bauskas svīta un Imula · Imula un Ogres svīta ·
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Bauskas svīta un Jūras transgresija · Jūras transgresija un Ogres svīta ·
Karotāža
Karotāža ir ģeofiziska pētījumu metode, kas tiek veikta urbumos, lai sadalītu un korelētu ģeoloģiskos griezumus, izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar naftu, gāzi, akmeņoglēm, radioaktīvajām, polimetālu vai dzelzs rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus.
Bauskas svīta un Karotāža · Karotāža un Ogres svīta ·
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Bauskas svīta un Kvarcs · Kvarcs un Ogres svīta ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Bauskas svīta un Latvija · Latvija un Ogres svīta ·
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Bauskas svīta un Laukšpats · Laukšpats un Ogres svīta ·
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Bauskas svīta un Lielupe · Lielupe un Ogres svīta ·
Liepna (upe)
Liepna (Ļipenka) ir Vjadas kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā.
Bauskas svīta un Liepna (upe) · Liepna (upe) un Ogres svīta ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Bauskas svīta un Lietuva · Lietuva un Ogres svīta ·
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Bauskas svīta un Māls · Māls un Ogres svīta ·
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Bauskas svīta un Mūsa · Mūsa un Ogres svīta ·
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Bauskas svīta un Mēmele · Mēmele un Ogres svīta ·
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Bauskas svīta un Plordosteji · Ogres svīta un Plordosteji ·
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Bauskas svīta un Putekšņi · Ogres svīta un Putekšņi ·
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Bauskas svīta un Sedimentācija · Ogres svīta un Sedimentācija ·
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Bauskas svīta un Smilšakmens · Ogres svīta un Smilšakmens ·
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Bauskas svīta un Sporas · Ogres svīta un Sporas ·
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Bauskas svīta un Stratigrāfija · Ogres svīta un Stratigrāfija ·
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Bauskas svīta un Stratotips · Ogres svīta un Stratotips ·
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Bauskas svīta un Stromatolīti · Ogres svīta un Stromatolīti ·
Tirza (upe)
Tirza ir Gaujas labā pieteka Vidzemes vidienē.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Bauskas svīta un Ogres svīta ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Bauskas svīta un Ogres svīta
Salīdzinājums starp Bauskas svīta un Ogres svīta
Bauskas svīta ir 78 attiecības, bet Ogres svīta ir 72. Tā kā viņi ir kopīgs 39, Jaccard indekss ir 26.00% = 39 / (78 + 72).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Bauskas svīta un Ogres svīta. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: