Satura rādītājs
165 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Aleksandrs I Romanovs, Amber Latvijas balzams, Ansis Bīlenšteins, Apvienotā Baltijas hercogiste, Asīzes Francisks, Augusts II Stiprais, Augusts Ilziņš, Aukštaitija, Ķeguma HES, Žaks Makdonalds, Žeimele, Baltijas ceļš, Baltijas landesvērs, Baltijas provinces, Bauska, Bauskas apriņķis, Bauskas bataljons, Bauskas Brīvības piemineklis, Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Bauskas ebreji, Bauskas fogti, Bauskas katoļu baznīca, Bauskas luterāņu baznīca, Bauskas pils, Bauskas plūdi (1928), Bauskas rajons, Bauskas rātsnams, Bauskas Valsts ģimnāzija, Bermontiāde, Birži (Lietuva), Bornsmindes muiža, Bruno Lodiņš, Ceraukste, Code, Cunfte, Daugavas kauja, Dolomīts, Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Dzelzsdivīzija, Dziesmotā revolūcija, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreji, Eduards Kasparsons, Firksi, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Gustavs II Ādolfs, Gustavs Zemgals, ... Izvērst indekss (115 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Bauskas vēsture un Agrārā reforma Latvijā
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Bauskas vēsture un Aleksandrs I Romanovs
Amber Latvijas balzams
AS "Amber Latvijas balzams" (agrāk "Latvijas balzams") ir uzņēmums Latvijā, lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā.
Skatīt Bauskas vēsture un Amber Latvijas balzams
Ansis Bīlenšteins
Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.
Skatīt Bauskas vēsture un Ansis Bīlenšteins
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Bauskas vēsture un Apvienotā Baltijas hercogiste
Asīzes Francisks
Svētais Asīzes Francisks (īstā vārdā Džovanni Frančesko di Pjetro Bernardone; dzimis 1181. vai 1182. gadā, miris) bija katoļu mūks un mistiķis, ievērojams viduslaiku katoļu svētais, franciskāņu mūku ordeņa aizsācējs.
Skatīt Bauskas vēsture un Asīzes Francisks
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Skatīt Bauskas vēsture un Augusts II Stiprais
Augusts Ilziņš
Augusts Ilziņš Augusts Ilziņš (dzimis 1872. gada 20. maijā Bauskas pagasta Ilziņos, miris 1939. gada 17. oktobrī Bauskā) Bauskas pilsētas vadītājs un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Bauskas vēsture un Augusts Ilziņš
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Skatīt Bauskas vēsture un Aukštaitija
Ķeguma HES
Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija, saīsinājumā VES) ir 1939.
Skatīt Bauskas vēsture un Ķeguma HES
Žaks Makdonalds
Etjēns Žaks Žozefs Aleksandrs Makdonalds (dzimis, miris) bija franču maršals Napoleona laikā.
Skatīt Bauskas vēsture un Žaks Makdonalds
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Skatīt Bauskas vēsture un Žeimele
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Skatīt Bauskas vēsture un Baltijas ceļš
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Bauskas vēsture un Baltijas landesvērs
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Bauskas vēsture un Baltijas provinces
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauska
Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas apriņķis
Bauskas bataljons
Bauskas bataljona cīņu vietas Bauskas bataljons bija bruņota vienība, kas Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja no 1919.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas bataljons
Bauskas Brīvības piemineklis
Bauskas Brīvības piemineklis Bauskas Brīvības piemineklis ir par Bauskas iedzīvotāju un organizāciju ziedojumiem celts piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušo kareivju piemiņai.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas Brīvības piemineklis
Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir 1869.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
Bauskas ebreji
Bauskas sinagoga (centrā, daļēji aizsegta ar koku) Bauskas ebreji ir Latvijas ebreju kopienas daļa, kas laikā no 18.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas ebreji
Bauskas fogti
Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas fogti
Bauskas katoļu baznīca
Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas katoļu baznīca
Bauskas luterāņu baznīca
Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kas atrodas Plūdoņa ielā 13a Bauskā.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas luterāņu baznīca
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas pils
Bauskas plūdi (1928)
Baļķu sanesums pie tilta Baļķu krāvums uz sagrautā tilta balsta Plūdu postījumi Bauskas plūdi, kas notika 1928.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas plūdi (1928)
Bauskas rajons
Bauskas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas rajons
Bauskas rātsnams
Bauskas rātsnams ir 17.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas rātsnams
Bauskas Valsts ģimnāzija
Bauskas Valsts ģimnāzija ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Bauskā.
Skatīt Bauskas vēsture un Bauskas Valsts ģimnāzija
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Bauskas vēsture un Bermontiāde
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Skatīt Bauskas vēsture un Birži (Lietuva)
Bornsmindes muiža
Bornsmindes muižas kungu māja. Bornsmindes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Rundāles pagasta Ziedoņos.
Skatīt Bauskas vēsture un Bornsmindes muiža
Bruno Lodiņš
Bruno Lodiņš (1928). Bruno Ādolfs Lodiņš, arī Bruno Lodings (1880–1946) bija uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Bauskas alus darītavas "Lodiņš un biedri" īpašnieks un Bauskas pilsētas galva (1919).
Skatīt Bauskas vēsture un Bruno Lodiņš
Ceraukste
Ceraukste ir ciems Bauskas novada Ceraukstes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Bauskas vēsture un Ceraukste
Code
Code ir ciems Bauskas novada Codes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Bauskas vēsture un Code
Cunfte
Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.
Skatīt Bauskas vēsture un Cunfte
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Skatīt Bauskas vēsture un Daugavas kauja
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Bauskas vēsture un Dolomīts
Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska
Meitenes-Bauskas dzelzceļš (1935) Sesavas stacija. Bauskas-Meitenes dzelzceļš pirms Otrā pasaules kara (skats no Bauskas elevatora uz stacijas kompleksu) Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska bija 33 km gara vācu okupācijas karaspēka 1916.
Skatīt Bauskas vēsture un Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts bija augstākais Trešā reiha militārais apbalvojums.
Skatīt Bauskas vēsture un Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Bauskas vēsture un Dzelzsdivīzija
Dziesmotā revolūcija
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.
Skatīt Bauskas vēsture un Dziesmotā revolūcija
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Bauskas vēsture un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Bauskas vēsture un Ebreji
Eduards Kasparsons
Eduards Kasparsons Eduards Kasparsons (no 1940. gada — Avots; dzimis 1898. gada 18. maijā Aizkraukles pagastā, miris 1943.(?) gadā) bija skolotājs un Bauskas pilsētas galva.
Skatīt Bauskas vēsture un Eduards Kasparsons
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801.
Skatīt Bauskas vēsture un Firksi
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt Bauskas vēsture un Frīdrihs Ketlers
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Bauskas vēsture un Gothards Ketlers
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Bauskas vēsture un Gustavs II Ādolfs
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Bauskas vēsture un Gustavs Zemgals
Heinrihs Finke fon Oferbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Heinrihs Finke fon Oferbergs (latīņu: Henricus Finke ab Haverberge) vai Heidenreihs Finks no Averbergas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1438.
Skatīt Bauskas vēsture un Heinrihs Finke fon Oferbergs
Iecava
Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.
Skatīt Bauskas vēsture un Iecava
Iecavas kauja
Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.
Skatīt Bauskas vēsture un Iecavas kauja
Jānis Uļuks
Attēla centrā, Bauskas aizstāvēšanas vadītāji — majors Uļuks un pulkvežleitnants Herbs. Jānis Uļuks, pilnajā vārdā Jānis Teodors Uļuks (dzimis 1901. gada 21. septembrī Slokā, miris 1969. gada 17. novembrī Bramptonā, Kanādā), bija Latvijas armijas virsnieks, skautu kustības aktīvists, nacistu okupācijas laikā Ventspils, Aizputes un Bauskas apriņķu policijas priekšnieks.
Skatīt Bauskas vēsture un Jānis Uļuks
Jāzeps Leitāns
Jāzeps Leitāns (dzimis 1901. gadā, miršanas gads nezināms) bija Bauskas pilsētas domes deputāts (1929), Bauskas pilsētas vecākais (1940-41).
Skatīt Bauskas vēsture un Jāzeps Leitāns
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Bauskas vēsture un Jēkabs Ketlers
Ješiva
Students Baltimoras ješivā Ješiva (ivritā יְשִׁיבָה, burtiski — sēde, sanāksme) ir nosaukums institūtam, kas ir augstākā reliģiskā skola Talmūda studijām.
Skatīt Bauskas vēsture un Ješiva
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Bauskas vēsture un Jelgava
Jelgavas apgabals
Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Latvijas ģenerālkomisārs Oto-Heinrihs Drehslers, Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze, reihsministrs Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Jelgavas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) sastāvā.
Skatīt Bauskas vēsture un Jelgavas apgabals
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Skatīt Bauskas vēsture un Josifs Staļins
Juris Varenais
Juris Varenais (dzimis 1870. gada 20. janvārī Bauskas apriņķa Švitenes (tagad Svitenes) pagasta Ēmiņos, miris 1934. gada 9. decembrī Bauskā) Bauskas pilsētas vadītājs, notārs un Latvijas Ugunsdzēsēju savienības padomes priekšsēdētājs.
Skatīt Bauskas vēsture un Juris Varenais
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.
Skatīt Bauskas vēsture un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Bauskas vēsture un Kārlis Ulmanis
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Skatīt Bauskas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Krieviņi
Krieviņi bija voti, kurus 1445.
Skatīt Bauskas vēsture un Krieviņi
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Bauskas vēsture un Krievijas Impērija
Krievijas mēru sistēma
Krievijas mēru sistēma tika lietota Krievijas impērijas, Krievijas PSFR un PSRS teritorijā no 1797.
Skatīt Bauskas vēsture un Krievijas mēru sistēma
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Bauskas vēsture un Krievijas SFPR
Kristaps Strautmanis
Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.
Skatīt Bauskas vēsture un Kristaps Strautmanis
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Bauskas vēsture un Kuldīga
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes guberņa
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes landtāgs
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes ofensīva
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.
Skatīt Bauskas vēsture un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Bauskas vēsture un Latviešu leģions
Latviešu policijas bataljoni
Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.
Skatīt Bauskas vēsture un Latviešu policijas bataljoni
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Skatīt Bauskas vēsture un Latviešu zemnieku savienība
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas ebreji
Latvijas nacionālie partizāni
Latvijas Nacionālo partizānu grupa. Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas nacionālie partizāni
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Senāts
Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements. Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas Senāts
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Bauskas vēsture un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Bauskas vēsture un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Bauskas vēsture un Lielais Ziemeļu karš
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Bauskas vēsture un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Bauskas vēsture un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Bauskas vēsture un Livonijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Bauskas vēsture un Livonijas karš
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Bauskas vēsture un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Bauskas vēsture un Livonijas ordenis
LS
LS vai Ls var būt.
Skatīt Bauskas vēsture un LS
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Bauskas vēsture un Luterisms
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Skatīt Bauskas vēsture un Mūsa
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Skatīt Bauskas vēsture un Mēmele
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Bauskas vēsture un Mežotne
Meitene (stacija)
Meitene ir dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene.
Skatīt Bauskas vēsture un Meitene (stacija)
Melnā nāve
Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.
Skatīt Bauskas vēsture un Melnā nāve
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Bauskas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Bauskas vēsture un Muiža
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Bauskas vēsture un Napoleons Bonaparts
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Bauskas vēsture un Niedras valdība
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Skatīt Bauskas vēsture un Novembra sacelšanās
Oskars Brandenburgs
Oskars Brandenburgs (1903). Oskars Brandenburgs (dzimis, miris) bija Bauskas pilsētas vadītājs no 1902.
Skatīt Bauskas vēsture un Oskars Brandenburgs
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Bauskas vēsture un Oskars Dankers
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Bauskas vēsture un Ostlande
Oto-Heinrihs Drehslers
Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.
Skatīt Bauskas vēsture un Oto-Heinrihs Drehslers
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Bauskas vēsture un Otrais Ziemeļu karš
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Bauskas vēsture un Padomju Latvijas armija
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Bauskas vēsture un Pareizticība
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt Bauskas vēsture un Pāvels Bermonts
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Bauskas vēsture un Pēteris I
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Bauskas vēsture un Pirmais pasaules karš
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Bauskas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Bauskas vēsture un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Bauskas vēsture un Polijas kampaņa
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Skatīt Bauskas vēsture un Polijas Karaliste (1815—1915)
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Bauskas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Bauskas vēsture un Rīgas arhibīskapija
Rīgas Jūrmala
Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920.
Skatīt Bauskas vēsture un Rīgas Jūrmala
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Bauskas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Skatīt Bauskas vēsture un Rublis
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Skatīt Bauskas vēsture un Saksija
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Bauskas vēsture un Sarkanā armija
Savienotās dzirnavas (Bauska)
Brāļu Hofšovicu fabrikas sludinājums, 1908 Dāvids Hofšovics Pēc ugunsgrēka 1927. gadā Savienoto dzirnavu sludinājums, 1928 Savienotās dzirnavas bija 20.
Skatīt Bauskas vēsture un Savienotās dzirnavas (Bauska)
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Skatīt Bauskas vēsture un Sēlijas bīskapija
Sinagoga
Prāgā Sinagoga (no (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.
Skatīt Bauskas vēsture un Sinagoga
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Bauskas vēsture un Skaistkalne
Soda ekspedīcija
Soda ekspedīcijas bija karaspēka un policijas vienības, kuras pastāvēja no 1905.
Skatīt Bauskas vēsture un Soda ekspedīcija
Tautas Saeima
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.
Skatīt Bauskas vēsture un Tautas Saeima
Teodora Lodinga alus darītava
Skats uz alus darītavu iebraucot pilsētā Teodora Lodinga celtā alus darītava Teodora Lodinga alus darītava bija alus darītava Bauskā, kas darbojās no 1873.
Skatīt Bauskas vēsture un Teodora Lodinga alus darītava
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Skatīt Bauskas vēsture un Ulmaņa apvērsums
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Skatīt Bauskas vēsture un Upmale (zeme)
Upmales dalīšanas līgums
Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.
Skatīt Bauskas vēsture un Upmales dalīšanas līgums
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Bauskas vēsture un Valters fon Mēdems
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Bauskas vēsture un Vācbaltieši
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939.
Skatīt Bauskas vēsture un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Bauskas vēsture un Vācijas Impērija
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Skatīt Bauskas vēsture un Vērmahts
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Bauskas vēsture un Veļikijnovgoroda
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Bauskas vēsture un Viļņas ūnija
Vilis Lācis
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis ar ģimeni 1947. gadā Jūrmalā. Vilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lāce (vecajā ortogrāfijā: Jahn Wilhelm Lahze)Latvijas Valsts Vēstures arhīvs fonds 235., apraksts 10., Daugavgrīvas draudzes metrikas grāmata 1896.-1904., 350(700).lpp; dzimis (vecajā stilā), miris) bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk sociālistiskā reālisma pārstāvis, rakstījis īso un garo prozu.
Skatīt Bauskas vēsture un Vilis Lācis
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Bauskas vēsture un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Bauskas vēsture un Zemgale
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Bauskas vēsture un Zemgales bīskapija
Ziedoņi
Ziedoņi (agrāk Bornsminde) ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā.
Skatīt Bauskas vēsture un Ziedoņi
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Bauskas vēsture un Zviedrija
13. Bauskas Aizsargu pulks
Pulka karoga labā puse Pulka karoga kreisā puse 13.
Skatīt Bauskas vēsture un 13. Bauskas Aizsargu pulks
1584. gads
1584.
Skatīt Bauskas vēsture un 1584. gads
1609. gads
1609.
Skatīt Bauskas vēsture un 1609. gads
1615. gads
1615.
Skatīt Bauskas vēsture un 1615. gads
1635. gads
1635.
Skatīt Bauskas vēsture un 1635. gads
1812. gada karš
1812.
Skatīt Bauskas vēsture un 1812. gada karš
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Skatīt Bauskas vēsture un 1905. gada revolūcija Latvijā
1930. gadi
1930.
Skatīt Bauskas vēsture un 1930. gadi
1944. gads
1944.
Skatīt Bauskas vēsture un 1944. gads