Biruta (Lietuvas valdniece) un Ģedimins

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Biruta (Lietuvas valdniece) un Ģedimins

Biruta (Lietuvas valdniece) vs. Ģedimins

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte. Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Ķēstutis · Ģedimins un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Žemaitija · Ģedimins un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Bihoveca hronika

rokraksta lapa. "Krievu hroniku pilnā krājuma" 17. sējums (1907). Bihoveca hronika ir viena no 16. gadsimta Lietuvas dižkunigaitijas hronikām, kas nosaukta tās pirmā īpašnieka Volkoviskas apriņķa muižnieka Aleksandra Bihoveca vārdā.

Bihoveca hronika un Biruta (Lietuvas valdniece) · Bihoveca hronika un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Grodņa · Grodņa un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Lietuvas valsts vadītāji · Lietuvas valsts vadītāji un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Mazovija · Mazovija un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Navahrudaka

Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Navahrudaka · Navahrudaka un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Traķi

Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Traķi · Traķi un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Tveras kņazi

Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Tveras kņazi · Tveras kņazi un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Vācu ordenis · Vācu ordenis un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Biruta (Lietuvas valdniece) un Viļņa · Viļņa un Ģedimins · Redzēt vairāk »