Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Blaktis

Indekss Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Satura rādītājs

  1. 40 attiecības: Asinis, Asinsblakšu virsdzimta, Asinsblakšveidīgo infrakārta, Asinsblaktis, Augi, Biotops, Blakšu kārta, Centimetrs, Cilvēks, Dārzs, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Ektoparazīti, Galva, Gultas blakts, Koku vairogblakts, Krāšņblakšu dzimta, Krūtis, Kukaiņi, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Laupītājblakšu virsdzimta, Liepas, Mīkstblakšu virsdzimta, Milimetrs, Ornamentblakšu virsdzimta, Parks, Putni, Sauszeme, Sikspārņi, Spārns, Suga, Vairogblakšu dzimta, Vairogblakšu virsdzimta, Vīksna, Vīruss, Vēži, Vēders, Zivis.

  2. Blakšu kārta

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Skatīt Blaktis un Asinis

Asinsblakšu virsdzimta

Asinsblakšu virsdzimta (Cimicoidea) ir blakšu kārtas (Hemiptera) virsdzimta, kas pieder pie asinsblakšveidīgo infrakārtas (Cimicomorpha).

Skatīt Blaktis un Asinsblakšu virsdzimta

Asinsblakšveidīgo infrakārta

Asinsblakšveidīgo infrakārta (Cimicomorpha) ir lielākā blakšu apakškārtas (Heteroptera) infrakārta, kas apvieno 19 mūsdienās dzīvojošu blakšu dzimtas.

Skatīt Blaktis un Asinsblakšveidīgo infrakārta

Asinsblaktis

Asinsblaktis, asinsblakšu dzimta (Cimicidae) ir blakšu (Heteroptera) dzimta, kas pieder pie asinsblakšu virsdzimtas (Cimicoidea).

Skatīt Blaktis un Asinsblaktis

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Skatīt Blaktis un Augi

Biotops

lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.

Skatīt Blaktis un Biotops

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Skatīt Blaktis un Blakšu kārta

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Skatīt Blaktis un Centimetrs

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Skatīt Blaktis un Cilvēks

Dārzs

Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.

Skatīt Blaktis un Dārzs

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Skatīt Blaktis un Dzīvnieki

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Skatīt Blaktis un Dzimta (bioloģija)

Ektoparazīti

Ektoparazīti (sengr. val. ektos - ārpus) ir sīki parazītiski organismi, kas dzīvo uz vai iekš saimnieka organisma epidermas.

Skatīt Blaktis un Ektoparazīti

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Skatīt Blaktis un Galva

Gultas blakts

Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.

Skatīt Blaktis un Gultas blakts

Koku vairogblakts

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga.

Skatīt Blaktis un Koku vairogblakts

Krāšņblakšu dzimta

Krāšņblakšu dzimta (Rhopalidae) ir blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 210 mūsdienu sugas (no 21 ģints).

Skatīt Blaktis un Krāšņblakšu dzimta

Krūtis

Krūtis var būt.

Skatīt Blaktis un Krūtis

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Skatīt Blaktis un Kukaiņi

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Blaktis un Latviešu valoda

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Blaktis un Latvija

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Skatīt Blaktis un Latvijas Sarkanā grāmata

Laupītājblakšu virsdzimta

Laupītājblakšu virsdzimta (Reduvioidea) ir blakšu kārtas virsdzimta, kurā ietilpst divas dzimtas Pachynomidae, kurā ir 23 sugas, un Reduviidae ar aptuveni 7000 sugām.

Skatīt Blaktis un Laupītājblakšu virsdzimta

Liepas

thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.

Skatīt Blaktis un Liepas

Mīkstblakšu virsdzimta

Mīkstblakšu virsdzimta (Miroidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Skatīt Blaktis un Mīkstblakšu virsdzimta

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Skatīt Blaktis un Milimetrs

Ornamentblakšu virsdzimta

Ornamentblakšu virsdzimta (Coreoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Skatīt Blaktis un Ornamentblakšu virsdzimta

Parks

Vācijā Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā.

Skatīt Blaktis un Parks

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Blaktis un Putni

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Skatīt Blaktis un Sauszeme

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Skatīt Blaktis un Sikspārņi

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Skatīt Blaktis un Spārns

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Skatīt Blaktis un Suga

Vairogblakšu dzimta

Vairogblakšu dzimta (Pentatomidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 5000 sugu, kas iedalās aptuveni 940 ģintīs, un ir trešā blakšu dzimta pēc sugu skaita.

Skatīt Blaktis un Vairogblakšu dzimta

Vairogblakšu virsdzimta

Vairogblakšu virsdzimta (Pentatomoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Skatīt Blaktis un Vairogblakšu virsdzimta

Vīksna

Vīksna (arī Viksna, agrāk Vīksnumežs, Nikolajeva) ir ciems Balvu novada Vīksnas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Blaktis un Vīksna

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Skatīt Blaktis un Vīruss

Vēži

Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.

Skatīt Blaktis un Vēži

Vēders

Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.

Skatīt Blaktis un Vēders

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Skatīt Blaktis un Zivis

Skatīt arī

Blakšu kārta

Zināms kā Blakšu apakškārta, Heteroptera.