49 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Ķelne, Bauska, Brandenburgas markgrāfiste, Dānija, Hāpsalu, Heinrihs fon Gālens, Hoencollernu dinastija, Ingolštate, Jaspers fon Minsters, Katoļticība, Kazimirs IV Jagellons, Koknese, Kokneses pils, Lihula, Livonijas hercogi, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Lodes pils, Mainca, Mēklenburgas Kristofs, Pasvale, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Raunas viduslaiku pils, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas domkapituls, Rīgas Doms, Reformācija, Rusova Livonijas hronika, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Smiltene, Smiltenes pils, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Tomass Šēnings, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, Zviedrija, 1498. gads, 1539. gads, 1563. gads, 4. februāris.
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Ķelne · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Bauska · Redzēt vairāk »
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Brandenburgas markgrāfiste · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Dānija · Redzēt vairāk »
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Hāpsalu · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Ingolštate
Ingolštate ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijā, Augšbavārijas administratīvajā reģionā.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Ingolštate · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Koknese · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Lihula
Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Lihula · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Lodes pils
Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Lodes pils · Redzēt vairāk »
Mainca
Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Mainca · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Pasvale
Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Pasvale · Redzēt vairāk »
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Pasvales līgums · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Reformācija · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Smiltene · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Tomass Šēnings
Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1498. gads
1498.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 1498. gads · Redzēt vairāk »
1539. gads
1539.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 1539. gads · Redzēt vairāk »
1563. gads
1563.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 1563. gads · Redzēt vairāk »
4. februāris
4.
Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 4. februāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Brandenburgas markgrafs Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs Vilhelms, Vilhelms (Brandenburgas markgrāfs), Vilhelms Brandenburgs, Vilhelms Hohencolerns, Vilhelms fon Brandenburgs.