Buļļu muiža un Daugavgrīvas draudzes novads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Buļļu muiža un Daugavgrīvas draudzes novads

Buļļu muiža vs. Daugavgrīvas draudzes novads

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru. Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.

Buļļi (apkaime)

Buļļi, arī Rītabuļļi, agrāk Buļļu muiža, (rietumu daļa pie Lielupes tiek dēvēta arī par Vakarbuļļiem) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā.

Buļļi (apkaime) un Buļļu muiža · Buļļi (apkaime) un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Buļļupe

Buļļupe ir upe Latvijā, Rīgas un Jūrmalas pilsētu teritorijā.

Buļļu muiža un Buļļupe · Buļļupe un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Buļļu muiža un Lielupe · Daugavgrīvas draudzes novads un Lielupe · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Buļļu muiža un Livonijas ordenis · Daugavgrīvas draudzes novads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Buļļu muiža un Muiža · Daugavgrīvas draudzes novads un Muiža · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Buļļu muiža un Rīga · Daugavgrīvas draudzes novads un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Buļļu muiža un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Daugavgrīvas draudzes novads un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Buļļu muiža un Rīgas patrimoniālais apgabals · Daugavgrīvas draudzes novads un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Buļļu muiža un Zviedru Vidzeme · Daugavgrīvas draudzes novads un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »