Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Adukts, Alkaloīdi, Amonija jons, Amonjaks, Bāze (ķīmija), Fosfīns, Hidroksīdi, Hidroksiljons, Lūisa skābes un bāzes, Metāli, Molekula, Organiskā ķīmija, PH, Protons, Sāļi, Sārmi, Skābes.
Adukts
tetrahidrofurāna (Lūisa bāzes) Adukts (— 'pievest, pievadīt') ir divu vai vairāku dažādu vielu molekulu savstarpējas saistīšanās produkts.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Adukts · Redzēt vairāk »
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Amonija jons
Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Amonija jons · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Fosfīns
Fosfīns (PH3) ir bezkrāsaina, indīga gāze.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Fosfīns · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Lūisa skābes un bāzes
Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Molekula · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un PH · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Protons · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Sārmi · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Skābes · Redzēt vairāk »
