Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Aleksandrs II Romanovs, Bareljefs, Boriss III, Bronza, Bulgārija, Cars, Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota, Granīts, Historisms (arhitektūra), Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1877—1878), Mihails Skobeļevs, Neoklasicisms, Osmaņu impērija, Rumānija, Sanstefano līgums, Sofija, Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle, Vitoša, Zobens, 15. septembris, 1877. gads, 1878. gads, 19. gadsimts, 1901. gads, 1903. gads, 1907. gads, 23. aprīlis, 30. augusts.
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Bareljefs
Sargona II pils (apm. 713—716 p.m.ē.) Bareljefs (- zems reljefs) jeb zemcilnis ir tēlniecības darbs, kurš aplūkojams no vienas puses (cilnis) un virs plaknes izvirzīts mazāk par pusi no sava apjoma; arī — tēlniecības metode šāda darba radīšanai.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Bareljefs · Redzēt vairāk »
Boriss III
Boriss III, pilnā vārdā Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota; dzimis, miris), bija Bulgārijas karalistes cars laikaposmā starp abiem pasaules kariem un Otrā pasaules kara laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva Ferdinanda I atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm Otrā Balkānu kara un Pirmā pasaules kara laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan Aleksandra Stamboļijska, gan Aleksandra Cankova diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās Vācijai un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no Dobružas, bet pēc Dienvidslāvijas karalistes un Grieķijas Karalistes sakāves, atguva Maķedonijas daļas, kas tika zaudētas 1919. gada Neijī līguma rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu PSRS un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas ebreju, nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar Ādolfu Hitleru, oficiāli no infarkta. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls Simeons II (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par Bulgārijas premjerministru). Iesākumā tika apglabāts Rilas klosterī. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās Vranas pils kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Boriss III · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Bronza · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Cars · Redzēt vairāk »
Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota
Ferdinands I (dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Granīts · Redzēt vairāk »
Historisms (arhitektūra)
Tomasa Kola glezna "Arhitekta sapnis" (1840) Historisms ir arhitektūras virziens, kas attīstījās 19.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Historisms (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Mihails Skobeļevs
Mihails Skobeļevs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Mihails Skobeļevs · Redzēt vairāk »
Neoklasicisms
Neoklasicisma stilā celtā Arsenāla ēka Rīgā (1832). Pirmā neoklasicisma ēka Somijā — ''Brinkhallin kartano'' Neoklasicisms (néos — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Neoklasicisms · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sanstefano līgums
Sanstefano līguma parakstīšana Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Sanstefano līgums bija 1879.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Sanstefano līgums · Redzēt vairāk »
Sofija
Sofija ir pilsēta Bulgārijas rietumos Vitošas piekājē.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Sofija · Redzēt vairāk »
Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle
Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sofijā, Bulgārijā.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle · Redzēt vairāk »
Vitoša
Vitoša (senatnē Scomius, Scombrus) ir kupolveida kalnu masīvs Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas dienvidu pievārtē.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Vitoša · Redzēt vairāk »
Zobens
karogā Zobens ir tuvcīņas aukstais ierocis, kurš veidots no garenas metāla plāksnes ar asām malām un paredzēts ciršanai un parasti arī duršanai.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un Zobens · Redzēt vairāk »
15. septembris
15.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 15. septembris · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 1878. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 1907. gads · Redzēt vairāk »
23. aprīlis
23.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »
30. augusts
30.
Jaunums!!: Cara Atbrīvotāja piemineklis un 30. augusts · Redzēt vairāk »
