Astronomija un Cassini-Huygens

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Astronomija un Cassini-Huygens

Astronomija vs. Cassini-Huygens

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Astronomija un Fizika · Cassini-Huygens un Fizika · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Astronomija un Gravitācija · Cassini-Huygens un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Astronomija un Jupiters (planēta) · Cassini-Huygens un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Litijs

Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.

Astronomija un Litijs · Cassini-Huygens un Litijs · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Astronomija un Matemātika · Cassini-Huygens un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mākslīgais pavadonis

Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.

Astronomija un Mākslīgais pavadonis · Cassini-Huygens un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Astronomija un Saturns (planēta) · Cassini-Huygens un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Astronomija un Saule · Cassini-Huygens un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Astronomija un Saules sistēma · Cassini-Huygens un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Astronomija un Saulgrieži · Cassini-Huygens un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Astronomija un Starpplanētu zonde · Cassini-Huygens un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Astronomija un Venera (planēta) · Cassini-Huygens un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Astronomija un Zeme · Cassini-Huygens un Zeme · Redzēt vairāk »