Ātrāk nekā pārlūku!
78 attiecības: Airbus Commercial Aircraft, Alberts Einšteins, Amerikas Savienotās Valstis, Astronomija, Astronomiskā vienība, ASV Kongress, Austrālija, Bills Klintons, Cassini, Džovanni Kasīni, Dinozauri, Diona (pavadonis), Eiropa (pavadonis), Eiropas Kosmosa aģentūra, Ekvinokcija, Elektromagnētiskais starojums, Emmy balva, Encelads (pavadonis), Etāns, Fēbe (pavadonis), Fizika, Florida, Fobos programma, Francija, Frekvence, Galileo (starpplanētu zonde), Ganimēds (mitoloģija), Gravitācija, Gravitācijas manevrs, Havaju salas, Hiperions (pavadonis), Huygens, Itāļi, Japets (pavadonis), Jupiters (planēta), Kallisto (pavadonis), Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija, Kanbera, Klusais okeāns, Koipera josla, Kosmiskā telpa, Kristiāns Heigenss, Laiktelpa, Litijs, Matemātika, Mākslīgais pavadonis, Mehānika, Merkurs (planēta), Metāns, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, ..., Neptūns (planēta), Nesējraķete, Nolaižamais aparāts, Ogļūdeņraži, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Pioneer 11, Plutonijs, Reaktīvās kustības laboratorija, Reja (pavadonis), Saturna gredzeni, Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Saulgrieži, Silīcija dioksīds, Slāpeklis, Starpplanētu zonde, Titāns (pavadonis), Urāns (planēta), Venera (planēta), Vispārīgā relativitātes teorija, Voyager 1, Voyager 2, YouTube, Zeme. Izvērst indekss (28 vairāk) »
Airbus Commercial Aircraft
''Airbus A340'' ''Airbus A380'' Airbus S.A.S. bija Francijā reģistrēts aviobūves uzņēmums.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Airbus Commercial Aircraft · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
ASV Kongress
Amerikas Savienoto Valstu Kongress ir ASV Federālās valdības likumdevējvara — divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (augšpalāta) un Pārstāvju palātas (apakšpalāta).
Jaunums!!: Cassini-Huygens un ASV Kongress · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Austrālija · Redzēt vairāk »
Bills Klintons
Viljams Džefersons "Bills" Klintons (dzimis Viljams Džefersons Blaits III (William Jefferson Blythe III, pēc 1961. gada pieņēma patēva uzvārdu Klintons) Houpā, Ārkanzasas štatā, ASV) ir amerikāņu politiķis, bija Amerikas Savienoto Valstu četrdesmit otrais prezidents.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Bills Klintons · Redzēt vairāk »
Cassini
''Cassini'' montāžas laikā Cassini bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskais aparāts Saturna apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes Cassini-Huygens orbitālais aparāts.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Cassini · Redzēt vairāk »
Džovanni Kasīni
Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »
Ekvinokcija
Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Emmy balva
Emmy balva vai vienkārši Emmy ir ASV apbalvojums televīzijā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Emmy balva · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Etāns · Redzēt vairāk »
Fēbe (pavadonis)
Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Fizika · Redzēt vairāk »
Florida
Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Florida · Redzēt vairāk »
Fobos programma
Fobos programma bija PSRS kosmisko zondu programma, kuras mērķis bija pētīt Marsu un tā pavadoņus Fobosu un Deimosu.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Fobos programma · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Francija · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Frekvence · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Ganimēds (mitoloģija)
Ganimēda nolaupīšanas attēlojums 17. gadsimta gleznā Ganimēds (Ganymēdēs) sengrieķu mitoloģijā ir varonis un skaists jauneklis no Trojas.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Ganimēds (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas manevrs
Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »
Havaju salas
Havaju salas ir ap 2400 km gara salu virkne (arhipelāgs) Klusajā okeānā, Polinēzijā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Havaju salas · Redzēt vairāk »
Hiperions (pavadonis)
Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Huygens
Huygens modelis Vienīgais attēls, ko uzņēmis ''Huygens'' pēc nolaišanās uz Titāna virsmas Huygens bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde, nolaižamais aparāts Saturna pavadoņa Titāna izpētei.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Huygens · Redzēt vairāk »
Itāļi
Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Itāļi · Redzēt vairāk »
Japets (pavadonis)
Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija
Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija (CCSFC) ir kosmodroms ASV austrumkrastā, kas ir ASV Kosmosa spēku pārziņā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija · Redzēt vairāk »
Kanbera
Kanbera ir Austrālijas galvaspilsēta un valsts astotā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Kanbera · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Koipera josla · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »
Laiktelpa
Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Laiktelpa · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Litijs · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mākslīgais pavadonis
Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Mehānika · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Metāns · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Nesējraķete
Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Nesējraķete · Redzēt vairāk »
Nolaižamais aparāts
''Surveyor 3'' uz Mēness Nolaižamais aparāts — kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Nolaižamais aparāts · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Pioneer 11
''Pioneer 11'' pirms starta Pioneer 11 (sākotnējais nosaukums Pioneer G) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera un Saturna pārlidojumu.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Pioneer 11 · Redzēt vairāk »
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Plutonijs · Redzēt vairāk »
Reaktīvās kustības laboratorija
Reaktīvas kustības laboratorija ((JPL)) ir NASA pētniecības centrs, kas izvietots Pasadīnā un La Cañada Flintridge Kalifornijā, ASV, netālu no Losandželosas.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Reaktīvās kustības laboratorija · Redzēt vairāk »
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saturna gredzeni
Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Voyager 1 · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
YouTube
YouTube ir video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kurā tās apmeklētāji var ievietot, skatīties un izmantot dažādus video failus.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un YouTube · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Cassini-Huygens un Zeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Cassini - Huygens, Cassini–Huygens.
